Kuldīgas mērs Kims Jong-Uns jau izsenis nav mierā ar latviešu pieticību. “Vietējais kuldīdznieks jau tālāk par Ventas rumbu neredz. Vai tiešām jums nekad nav vajadzības domāt par globālām probēmām? Kā jūs spējat samierināties, ka patērētāju biedrības veikalā nav iespējams iegādāties suņa fileju un salātus “Suns kažokā”? Kāpēc neviens šajā pīļu dīķī neinteresējas par gulbja plovu? Kāpēc saimniecības preču veikalā vienīgais formas tērps ir slaucējas uniforma un biezputras virējas priekšauts?” teic Kims, “ir laiks pārbūvei – Kuldīga ir gatava dot prettriecienu buržuāziski imperiālistiskām idejām, kādas popularizē daži labi žurnāli ar glancētiem vākiem, piemēram, par to, ka republikā suņu gaļas patērēšana pārtikā nav pieņemta, aizmirstot, ka centrālās stacijas laukumā jau kopš 1972. gada darbļaudīm ir pieejami belaši ar suņa gaļas pildījumu. Pat bērnu žurnāls “Pezis” izplata melīgu kapitālisma propagandu par to, ka suns Funs nav ēdams. “Pezis” jau kuro gadu māca bērniem rotaļāties ar suņiem, lai gan katram ir zināms, ka ar ēdienu spēlēties nedrīkst. Un suņa kažokādas? Rīgas Centrāltirgū jebkurā pārdošanas vietā iespējams iegādāties suņa kažokādas mēteļus, cepures un pat apakšveļu. Rīgas Vagonu Rūpnīca līdz pat 1986. gadam ražoja vilcienus ar suņu pilnpiedziņu – vilcienus vilka suņu pajūgi. Latvija ir nodevīgi atteikusies no savas suņu vēstures un kultūras. Pat suņu gastronomijas stūrakmens – salāti “suns kažokā” – ir pārveidoti, aizstājot suni ar siļķi. Pat bukstiņu biezputrā suņa gaļa aizstāta ar cūkgaļu. Vai cilvēki ir aizmirsuši, ka “bukstiņš” ir baraviku majonēzē marinēts kucēns. Absurdais termins “siļķe kažokā” acīmredzot nevienu nemulsina. Salaspils kodolreaktors savas pastāvēšanas laikā izgatavojis tikai trīs kodolgalviņas un sešpadsmit tonnu biezputras (biezputra apēsta kodolreaktora kopgaldā, negausīgajiem ēdājiem ik reizi prasot vēl. Papildu porcijas nācās ievest no Vladivostokas biezputras rūpnīcas (VBR)). Tas ir nieks, salīdzinot ar Lietuvas kodolarsenālu. Kā zināms, katrai tradicionālai, ģimenes vērtības godā turošai lietuviešu ģimenei ir vismaz viena pēc sentēvu receptēm izgatavota atombumba un katram bērnam – atombumbiņa (mažas atominė bomba vaikams). Lietuviešu dārzkopības žurnāls “Atombumbieris” (atomas kriaušė) jau sen sekmīgi aģitē par bioloģiski tīru atombumbu audzēšanu bez pesticīdu, herbicīdu un minerālmēslu lietošanas. Specializētos lietuviešu veikalos iespējams iegādāties atombumbas, kas piemērotas vegāniem. Šauļu tirgū ir ka biezs ar Žemaitijas zemniekiem, kas andelējas ar pašu audzētiem kodolproduktiem. Lietuvieši gatavi dalīties ar savām senču kodolgudrībām ar latviešu brāļiem, taču latvietis ir pārāk lepns un strēbj tik savu skābputru. Lietuvietis bagātina urānu, latvietis maisa biezputru. Lietuvietis uzbūvē atombumbu, latvietis (labākajā gadījumā) no māla taisa biezputras bļodiņu. Lietuvietis uzspridzina atombumbu, latvietis dusmās met pret sienu izēsto biezputras bļodiņu (nedabūja papildu porciju), lietuvietis rok urāna rūdu, latvietis ar karoti kasa no katla biezputras paliekas. Lietuvietim pieliekamajā ir rādijs, plutonijs un polonijs, latvietim pieliekamajā ir rūgušpiens un tukša biezputras bļodiņa. Lietuvietis klonē dzīvniekus, latvietis bēg no klibas vistas, kura bija jānokauj mielastam. Lietuvietis uzbūvē atomzemūdeni, latvietis iekrīt akā, mēģinot smelt ūdeni biezputras vārīšanai.” Kuldīgas mērs Kims ir ļoti kritisks: “Bet jūs bēdas drīz aizmirsīsiet – nākamnedēļ taču Talsu rajona biezputras festivāls un biezputras maisītāju olimpiāde Pūņās. Ir, kam dzīvot!”Bet, dzirdot pieminam biezputru, pūlis atdzīvojas un, dauzot ar koka karotēm pa svaigi izēstajām bļodiņām, bļauj pēc papildporcijas. “Man nav izvēles”, nopūšas Kims, “tūdaļ jūs man gaudosiet kā suņi. Čau-čau, lopi!” Viņš atver Lietuvā ražotu čemodānu ar uzrakstu “Atominis tesienas” un izšauj raķeti (35 % riebumas) uz Skrundas biezputras rūpnīcu.

“Čau-čau, lopi!” – Kims Jong-uns dod triecienu Skrundas biezputras rūpnīcai ar Lietuvā ražotu kodolraķeti.