Kima Raikonena ceļš uz Pirmo formulu

Kims Raikonens bija Kimu dzimtas melnā avs. Kima Kong-una brālēnu un Kima Aldoņa brāļadēlu Raikonenu dzimtajā Kaltenē un tās apkārtnē gadiem ilgi pazina kā žūpu un seksuāli neizvēlīgu cilvēku. Raikonens dienišķo iztiku pelnīja vietējā gaterī, bet ārpus darba un bieži vien arī darbā nesātīgi nodevās alkoholismam un miesaskārībām, dzerot visu, kas satur etilspirtu, un nešķirojot seksuālos partnerus pēc dzimuma, vecuma un pensijas lieluma.

“Bezcerīgs gadījums”, “tāds labu galu neņems”, “kaps viņu izmācīs” bija ciema ļaužu biežāk dzirdamie vērtējumi par Raikonenu. Radi savā lokā bieži sprieda, vai viņu kastrēt, lai nevairojas, vai vienkārši noslīcināt dīķi, reizēm pat apsverot iespēju nolīgt pasūtījuma slepkavu, kas nevainojami imitētu “nelaimes gadījumu”. Talantu viņam nudien nebija daudz, taču pudeles brāļi un māsas bija novērojuši ko neparastu – Raikonens dzērumā vadīja automašīnu kā lielmeistars, precīzi un ātri izejot līkumus un virtuozi izpildot vadāmās sānslīdes. Jāteic, ka viņš sēdās pie stūres tikai dzērumā, jo skaidrā vadīt tēva veco Hyundai Pony gluži tāpat kā jebkuru citu braucamo viņam bija bail. Klibais Zigis no “Krizdoļu” mājām stāstīja par vairākiem gadījumiem, kad smagi iereibušais Raikonens ar mokām ierāpies auto, lai dotos uz tuvējo bodi vai Rojas lielveikalu pēc alkohola, un čempiona cienīgi vadījis auto gan turp, gan atpakaļ, bet pēc tam pagalmā pie mājas no mašīnas izvēlies un turpat zemē atslēdzies. Taču neviens nezināja, ka Raikonens bija sācis interesēties par autosportu jau agrīnā pusaudža vecumā, redzot, ka Pirmās formulas sacīkšu uzvarētājiem pēc sacīkstes par brīvu tiek izsniegts alkoholisks dzēriens.

Par Raikonena neparastajām prasmēm bija dzirdējis arī Kims Jong-uns, un pēc kārtējās radu sanākšanas, kurā tika apcerēti dažādi viņa brālēna nozūmēšanas scenāriji, viņš nolēma rīkoties uz savu roku. Ar ietekmīgā Svarovska kunga palīdzību Raikonens krietnā stuņķī tika nogādāts uz testa braucieniem, un jau pirmajā reizē visiem par pārsteigumu uzstādīja Ģipkas trases absolūto rekordu. Nebija ilgi jāgaida, līdz Raikonens kļuva par vienas no vadošajām Kurzemes Pirmās formulas komandām – Žocenes baltmaiznieks – pirmo pilotu, jau nākamajā gadā startējot čempionātā. Rezultāti bija izcili, neskatoties uz to, ka Raikonenam vienīgajam no visiem sacīkšu braucējiem bija jāveic dubulta uzpilde – sacīkšu auto tika iepildīta degviela, bet pilots ar augtspiediena sūkni saņēma kārtējo spirta devu. Vajadzīgo devas apjomu pastāvīgi aprēķināja īpaši sensori, kas pastāvīgi analizēja Raikonena izelpu un asins sastāvu. Viņa mašīnu rotāja 96. numurs par godu maksimālajam etilspirta procentuālajam daudzumam pudelē, bet uz ķiveres bija uzkrāsota formula CH3CH2OH. Lai gan pēc kārtējās uzvaras smagi iereibušais Raikonens parasti gribēja gulēt, sajūsminātie līdzjutēji vēlējas viņu redzēt uz goda pjedestāla, kur uzvarētāju allaž nācās stutēt otrās un trešās vietas ieguvējiem. Tomēr Raikonens uz pjedestāla ikreiz spēja sakoncentrēties brīdī, kad notika tradicionālā laistīšanās ar Vandzenes alus darītavas divlitrīgo alu “Pisaks” (9 % alc.), no kura lielāko daļu viņš parasti pamanījās izdzert. Preses konferencē, kas sekoja apbalvošanas ceremonijai, Kims Raikonens visbiežāk bija atslēdzies vai neatbildēja uz žurnālistu jautājumiem, stiklainām acīm malkojot “Pisaka” atlikumu. Jaunais čempions bija dzimis!

KimsRaikonens

Attēlā: komandas darbinieks pirms sacīkstēm pārbauda spirta sensoru Kima Raikonena ķiverē

Kima Jong-una bērnības ainas

Māņticīgie un nezinātāji teiks, ka Kuldīgas mēra Kima Jong-una bērnība bija viena vienīga laimīgu apstākļu sakritības virkne. Zinātāji labvēlīgi pasmaidīs, norādot, ka nokļūšana Pastendes bērnudārza audzinātāja Svarovska kunga grupā, nevis audzinātājas Sausiņas kundzes grupā bija drīzāk likumsakarīga nekā nejauša. Tusnolds Svarovskis, kam bija sakari bērnudārza kopgaldā, savā grupā uzjēma tikai brangākos bērnus, un Kims Jong-uns nudien nebija no vieglākajiem. Svarovska kungs pamatoti lepojās ar to, ka viņa grupa kopumā ir par 73,56 % smagāka nekā Smilgas Sausiņas grupa, lai gan abās bija vienāds bērnu skaits. Nav nekā neparasta arī tajā, ka tieši Jong-uns ar savu neremdināmo apetīti visai drīz kļuva par Svarovska favorītu.

Kima Jong-una labākie draugi bērnudārza laikā bija nešķiramais saldais pāris Nutella Laizāne un Šerberts Cukurs no Talsiem, dundadznieks Kamui Kobajaši un Vsevolods Tolpežņikovs no Dižstendes. Draugu grupa sāka izjukt, kad Kims Jong-uns pēc piedalīšanās bērnudārza lāpu gājienā cauri Pastendei kļuva nacionāli noskaņots. Drīz vien Tolpežņikova virzienā sāka birt Jong-una pārmetumi par to, ka Vsevolods nav etnisks latvietis, jo viņa vecāki ir ieguvuši pilsonību naturalizācijas ceļā. “Es tev necien, tu nav latviets. Pasties uz Kobiš – viš i savs puik, kārtigs kurzemnieks no Dundžiņ!” kliedza Kims, rādot uz Kobajaši. Diemžēl arī draudzība ar dundadznieku pamazām izplēnēja, jo Kamui bija ļoti maz brīvā laika. Kobajaši sāka gūt aizvien labākus rezultātus Talsu kartinga trasē, līdz tika uzjemts spēcīgajā Talsu Pienotavas Grand Prix Racing komandā, un vēlāk piedalījās Kurzemes kartinga čempionātā bērniem. Jong-uns mēģināja atkārtot Kamui panākumus un ar ietekmīgā Svarovska kunga atbalstu pat tika pie vietas Talsu Sabiedriskās ēdināšanas kombināta kartinga komandā. Tomēr Kima svars bija pārāk liels, lai gūtu pienācīgus rezultātus, un viņš atmeta cerību kļūt par autosporta zvaigzni. Tā kā panākumi izpalika, Jong-uns izmēģināja veiksmi nocelt Šerbertam Cukuram draudzeni Nutellu, aicinot viņu slepus ēdnīcā nobaudīt cūkgaļas pīrāgu. No šā piedāvājuma Šerbertam uzticīgā Nutella atteicās, un visa draudzība ar abiem līdz ar to bija beigusies. Togad Kims Jong-uns veica pirmo šāvienu, uz sausā spirta tabletes sakarsējot pie armijas kazarmām atrastu pilnu patronu un nodarot bojājumus Pastendes lepnākās savrupmājas dakstiņu jumtam, Šerberts Cukurs no bērnu plastmasas vannas uzbūvēja savu pirmo lidmašīnu – hidroplānu, ar kuru vienatnē pārpeldēja dīķi pie Talsu universālveikala, un pirmoreiz izmērīja galvaskausu šajā pašā dīķī noķertai vardei, savukārt Kamui Kobajaši uzvarēja Kurzemes bērnu kartinga čempionāta Pūņu, Vandzenes, Laidzes, Mazirbes, Ģipkas, Lūžņas un Stiklu posmos, pārliecinoši kļūstot par čempionu.

kim-chi-yo

Kima Jong-una personības veidošanās

Iespējams, daudzi nezina, ka ilggadējais Kuldīgas mērs Kims Jong-uns nāk no Talsu puses – Pastendes, maldīgi pieņemot, ka viņš ir caur un caur kuldīdznieks. Šis skaistais stāsts sākās 1983. gada 8. augusta rītā, kad kodolfiziķes Leontīnes un baletdejotāja Aldoņa Kimu ģimenes mīlulis – čau-čau kucēns Sučuks –, līksmi riedams, ziņoja par atradumu burkānu laukā. Tā Kimu ģimenē ienāca apaļīgs puisēns, kam deva Jong-una vārdu. Par godu šim priecīgajam notikumam vecāki apsolīja mazajam Jong-unam trīs gadu jubilejā pasniegt Sučuka cepeti ar burkāniem korejiešu gaumē, ko pēc Pastendes Baleta teātra viesizrādēm Phenjanas Nacionālajā suņaudzētavā bija ļoti iecienījis Kims Aldonis.

Kā pēc daudziem gadiem paša izdotajā vīriešu dzīvesstila žurnālā “Uns” stāsta Kims Jong-uns: “Tieši šis dzimšanas dienas mielasts nostiprināja manu mīlestību pret brašajiem kanīnajiem draugiem. Savus čau-čau šķirnes suņus es dēvēju par universālajiem kareivjiem, jo atšķirībā no daudziem šaubīgiem Kuldīgas Domes darbiniekiem tie ir gan lieliski draugi ikdienā un uzticami miesassargi, gan teicama maltīte. Ne velti arī mans padomnieks Kuldīgas pašvaldības kodolieroču apsaimniekošanas jautājumos un viens no labākajiem draugiem Kalvins Kalvītis ir suns. Cik žēl, ka viņš pats nevarēs piedalīties nākamo pilsētas svētkiem veltītajā svinīgajā mielastā, jo tiks celts galdā.”

Par citu svarīgu pavērsienu savā dzīvē Kims Jong-uns uzskata dziesmas “Mazais panks” videoklipa noskatīšanos piecu gadu vecumā. Klipa galvenā varoņa matu sasuka ir būtiski ietekmējusi tagadējā Kuldīgas mēra vizuālo tēlu. Tiesa gan, mērs saviem padotajiem, pat čau-čau suņiem, neļauj sevi saukt par mazo panku, aizrādot, ka cilvēks ar tik ievērojamu svaru var būt vienīgi liels panks.

kimchow

chauffeur chow chow dog[2]
Attēlos: Kims Jong-uns bērnībā Pastendē kopā ar Sučuku

Ir pienākusi Tava kārta!

Brīdis nopietnībai: Latvijas Republikas ārlietu ministrs ir iznācis no skapja. Labi saprotams ir sabiedrības uztraukums un nepatika šajā sakarā. Protams, nav runa par ministra kompetenci vai bažām par Ārlietu ministrijas turpmāko darbu. Ir runa par jau tuvākajā laikā neizbēgamo ārlietu ministra kunga stāšanos piespiedu dzimumattiecībās ar visiem Latvijas vīriešiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem.

“Ko niekus!” atgaiņāsies optimisti. “Vai tiešām ārlietu ministra kungs stāsies ar mani, 45-gadīgu ģimenes tēvu dzimumattiecībās? Vai tiešām liks man pieliekties, pieturēdamies pie manām kuplajām ūsām? Liks manai sievai un bērniem stāvēt klāt un skatīties? Protams, nē!”

Maldāties! Tieši tas arī notiks! Iespējams, vairākas reizes dienā. Iespējams, ar tiešo pārraidi Latvijas Televīzijas Otrajā programmā.

Neticīgie vēl arvien atgaiņāsies. “Bet tā taču nav pieņemts!” tie teiks. “Eiropā tā neviens nedara!”

Atgādināsim, ka viens Eiropas ārlietu ministrs jau bija iznācis no skapja – vācu Guido Westervelle. Vēl līdz šai baltai dienai visi vācieši staigā stenēdami – Guido izdzīvojās pa visu vāciešu dibeniem un pat devās turnejās pa tuvējām kaimiņvalstīm, kad visi vācieši jau bija saņēmuši maksimāli ar likumu atļauto devu – trīs drāzieni dienā – bet Guido vēl nebija remdinājies. Negatīvu iespaidu tas atstāja arī uz Vācijas izglītību, jo bērni, kuriem klātbūtne dzimumakta laikā, protams, bija obligāta, bija spiesti kavēt skolu.

Tagad ir pienākusi Latvijas kārta. Tikai atšķirībā no Vācijas, drāziens būs bez lubrikantiem. Valstij taču nav naudas!

LeighScream

Attēlā: Ārlietu ministra kunga vakara vizīte Tavās mājās.

Ceļš uz žēlastību un mīlestību

Šodien visā Tbilisi pilsētā valda nervozs satraukums. Kā nu ne – Tbilisi garīgajā seminārā šodien eksāmeni! Studentus eksaminē neviens cits kā stingrais Kesperauli Dimiteradze. No Mtkvari upes ar steigu evakuējas zivis, jo tās zina, cik daudz sāls upē ieplūdīs līdz ar studentu asarām.

Joskiņš labi apzinās, ka nav nekāds teicamnieks. Tikko viņš redzēja klases labāko studentu Vasīliju Meladzi iznākam no eksāmenu telpas noraudājušos un drebošām kājām. Šķiet, Dimiteradzes kungs šodien ir īpaši sliktā omā. Neizbēgami ir pienākusi Joskiņa kārta vērt eksāmenu telpas durvis. Ja viņam ar bija palikušas kādas drosmes paliekas, tās izkūpēja kā nebijušas, sastopoties ar Kesperauli Dimiteradzes ļauno skatu. “Josif Visarionovič Džugašvilli, sēdieties!” Dimiteradzes balss ir ļauna un auksta kā no aizkapa.

“Kas ir Dievs?” atskan pirmais eksāmena jautājums. Joskiņš galīgi apstulbst. Viņš bija gatavojies analizēt protestantisma trūkumus un mīnusus, bija sagatavojis pārskatu par katoļu revizionisma sekām Rietumeiropā, bija gatavs izklāstīt pareizticības kā vienīgās īstenās kristietības priekšrocības. Bet te – tāds jautājums…

“J-Jūs, Dimiteradzes k-k-kungs…, J-J-Jūs…” viņš nedroši sāk, bet nevar pabeigt. Dimiteradzes tēraudcietajā sejā kaut kas atmaigst, viņa saltajā acu skatā atkūst viens mazs stūrītis.

“Negaidīju no Jums, Josif Visarionovič, saprātīgu atbildi. Jūs pats piekritīsiet, ka neesat ne gudrs, ne centīgs seminārists. Jūs manās acīs esat liberāls Ukrainas gejs, kas nemīl operu, grauj tradicionālo priekšstatu par ģimeni un cīnās par sieviešu tiesībām.”

Joskiņš šausmās iepleš acis. “Ko Jūs, Dimiteradzes kungs! Liberāļi, ukraiņi, geji, operas mākslinieki, ģimenes un sievietes – visi nekavējoties nosūtāmi uz koncentrācijas nometnēm būvēt Transpolāro vilciena maģistrāli no Salehardas līdz Igarkai!”

Dimiteradzes kungs ir ne pa jokam pārsteigts. “Koba, es nekad nedomāju, ka Tavu rupjo dvēseli reiz uzrunās Tā Kunga žēlastība un mīlestība! Jūtos gandarīts, ka esmu Tev tik daudz iemācījis!”

Saņēmis eksāmenā teicamu atzīmi, Josifs Visarionovičs Džugašvilli stingri apņēmās pasniedzējam solīto ieviest dzīvē.

cels

Attēlā: Ceļš uz žēlastību un mīlestību (gala pietura: Igarka), ko Josifs Visarionovičs veltīja savam mīļākajam skolotājam Dimiteradzem.

Dzintara kungs sūkā Cukurgailīti

Dzintara kungs sūkā Cukurgailīti.
Ai, cik labi smeķē!” priecājas Dzintara kungs.
Neapstājies!” aicina Cukura kungs.

Bet kāds gan bija sākums tik skaistai draudzībai? Palūkosimies, kas notika pusstundu iepriekš!

Kancelejas preču veikals “Patriots” ver durvis ir darba dienu no pulksten 9:30 un tiek slēgts apaļos 21:00. Ap astoņiem vakarā pa durvīm ienāk neviens cits kā Žaks-Žanis Dzintars. Viņš dūšīgi piemaršē pie letes un paceltu galvu teic: “Man lūdzu vienu mērlenti galvaskaunu mērīšanai!” “Bet lūdzu, Dzintara kungs!” pārdevēja viņam vēlīgi pasniedz visaugstākās kvalitātes galvaskausu mērīšanas mērlenti. “Šī mums veikalā ir pēdējā! Liels pieprasījums, ziniet.” Te veikalā atskan skaļš, izmisīgs bļāviens. Tas ir Šerberts Cukura kungs: “Ak, drausmas, ak, šausmas! Man tak piektdien lidojums uz Āziju! Kā man Tur būt, ja es pat nevaru vietējiem galvaskausus samērīt? Pat tēju kafejnīcā nedrīkst pasūtīt, ja personāls nav pārbaudīts attiecībā uz deģenerācijas pazīmēm…” Cukura kungs izplūst asarās un saļimst uz grīdas. Dzintara šausmās nometas ceļos viņa priekšā un caur asarām lūdzas: “Cukura kungs, jel piedodiet, bet mērlente man vajadzīga darbam – man ir pašam savs galvaskausu mērīšanas salons Šampēterī. Ak, vai, ak, vai! Vai ir jebkas, ko varu darīt Jūsu labā, vai ir jebkāds veids, kā varu Jūs priecēt?” Cukura kungs šņukst: “Nē, Dzintara kungs, nekas nespēj remdēt manas dvēseles sāpes! Bez galvaskausu mērlentes man nav vērts nekur lidot! Lidmašīna jāsviež miskastē, jāapsēžas stūrītī un jāraud…” Dzintara kungs nerimstas: “Bet Cukura kungs, vai tiešām, nekādi, nekādi nevaru Jums atlīdzināt pāridarījumu?” Cukura kungam iešaujas prātā doma: “Nu, ne gluži atlīdzināt, bet ir viena lieta…”

2011-9

Ciemos Usmas ezerā

Ļeņina vārds sirdī ir visbiežākais miokarda infarkta cēlonis. Savukārt, skūpstot sarkano karogu, ļoti bieži notiek inficēšanās ar herpēm. Vai jūs zināt, ka ceļojošais vimpelis nekad mūžā nav bijis Talsos? Toties Tukumā – jā, gan! Cik bēdīgi, kad sērlenti saēdušas kodes. Vai jūs zināt, ka vērsis un vēršacs ir divas dažādas lietas, tieši tāpat, kā pastmarka un kūdras mērtrauks ir divas dažādas lietas? Dažreiz dažādas ir pat veselas trīs lietas, piemēram, higiēna, izomorfisms un aktieris Uldis Dumpis! Mums apkārt valda dažādība. Tu esi savādāks, nekā citi. Citi Tevi nemīl un neciena. Tas ir tāpēc, ka Tu esi sliktāks par citiem, bet tikai nedaudz. Caureja nav bezizeja – esiet optimists!

Priekšzīmīgās Uzmas ezera zivis:
“Arī zivīm tīk iet skolā,
Sēdēt rātni skolas solā,
Priekšzīmību rādīt sekmēs,
Allaž jaunas zintis meklēt.”

Visām lietām ir mērs: varde ir zaļa tieši tik daudz, cik pioniera kaklauts nav zaļš. Dažreiz pietrūkst pavisam nedaudz, lai viss būtu otrādi: ja sēnei būtu nazis un sēņotājiem būtu kātiņi, sēne lasītu sēņotājus. Ja grāmatai būtu pirksts un Ļeņinam būtu vāks, grāmata atšķirtu Ļeņinu. Tieši tāpēc Ļeņins ļoti baidījās no grāmatām ar pirkstiem. Ja nakts un piens samainītos krāsām, nakts būtu balta un piens melns. Kas kopīgs kastrolim un kurinātājam Ēvaldam? Abiem dibeni ir netīri ar sodrējiem! Kas kopīgs tikko uzvārītai tējkannai un Dženiferai Lopesai? Abām ir karsti dibeni! Kas kopīgs Žakam-Žanim Dzintaram un bezdibenim? Abiem gribas dibenu! Dažreiz neko nevar saprast: kāpēc higiēniskajai paketei ir spārni, bet tomēr tā nelido, tajā pat laikā helikopteram nav neviena vienīga spārna, bet tas lido kā traks! Džeks Londons bērnībā zooloģiskajā dārzā redzēja vilkus – “Ka Tevi vilks rāvis!” viņš priecājās, redzot to samtainos kažociņus. Kad Usmas ezerā tika atklāta pirmā skola zivīm, zutis saprata,ka ir teicamnieks. Revolucionāri noskaņoti proletārieši pie sarkanās gaismas metas pāri ielai ar skaļu saucienu “Urrrrā!!!”

leninmlodoi

Attēlā: Nodarbība Usmas ezera zivju skolā 1979. gadā.

Kaucminde māca

Kur palikusi kaunība? Jaunas meitas nu rušinās pa internetu, nevis pa zemes dobi, kā sievieša cilvēkam piedienas! Padomā tik, es viņai viņdien saku: “Klausies, meitiņ, uzcep nu vistas cepeti ar tupeņiem – smalki ļaudis nāk ciemā, nedrīkst blamēties!” Un ko ta šī? Uzreiz internetā iekšā ka likts! Traks var palikt? Va’ ta vistu ar kompjūteri kausi nost vai? Nē, meit, tur tikai ar cirvi būs līdzēts! Šitā te Tu ņem vistu aiz kājām, uz celma virsū, žvakts ar cir’īti virsū un kakls nostu. Kad notek asins, iekšā spainī ar karstu ūdeni, applaucē un noplūc… bet, ko tu šai iestāstīsi?! Tik ņemās ar saviem kompjūteriem, paši nezina, ko nu darīt, kā nu būt. Ka nezaudē galvu ar savām būšanām! Ni un ni! Kad mēs augām, jaunas meitas to vien domājās, kā Kaucmindēs tikt. Un tik tās tiklākās tur tika. Tā gan. Atminos, kā skolmeistars Runcers knieba meitām stilbā. Ja nenosarka un acis nenodūra, tā Kaucmindēs gan netika ņemta. Un tām, kas Kaucmindēs tika paņemtas, bija jāievēro viss uz to visstingrāko. Katrreiz ēdiens bija jāgatavo kā priekš kāda glauna brūtgāna, pat ja tas priekš sieviešu cilvēka bija domāts. Svārkiem un lakatiņam allažiņ bija jābūt izgludinātiem uz to visgludāko… Ak, vai, vai, vai! Un jaunām meitām tu tagad māci mācīdams, ka mīlestība iet caur vēderu a šī man, padomājies, saka pretī, ka dzīve jau nesastāvot tik no seksa. Es saku, ka ar šitām seksošanām ir jābeidz tūlīt pat, bet šī tik turpina muti brūķēt, ka viņai vajagot laiku līdz orgasmam. Samācījusēs visādus pekstiņus no saviem indernetiem un domā, ka varēs man te sprediķot! Vai es tāpēc Kaucmindēs mācījos?

kaucminde

Leņins ar Cukuru

Šerberts Cukura kungs saldumus nekad nav ēdis. Tas, ka viņš brīvprātīgi iestājies saldummīļu klubā, neko nenozīmē. Fakts, ka viņam kulīte vienmēr ir pilna ar eklēriem, vēl nenozīmē, ka viņš tos ēd. Sakaltuša šokolādes krēma pēdas uz mutes nebūt nav tas, ko jūs domājat. Kāro piena zobu viņš bija norāvis jau bērnībā un traģisku apstākļu sakritības dēļ tā vietā bija izaudzis baltais ilknis. Saldumu ēdāja bēdīgo slavu viņš bija iemantojis Rūgtupa kunga dēļ. Šis kungs slepus izkaisīja smilšu kūkas smiltis uz Cukura kunga palagiem, pūderēja viņa degunu ar pūdercukuru, triepa ūsās šokolādes krēmu, špricēja nāsīs iebiezināto pienu un piesūcināja apakšveļu un naktsmici ar kļavu sīrupu. Rūgtupa kungs darīja visu, lai aptraipītu Cukura kunga labo slavu un pidžamu. Pats Šerberts Cukurs saldumiem nepiedur ne pirkstu. Diemžēl Rūgtupa kunga melīgā propagandas kampaņa sabiedrībā nostiprinājusi viedoklis, ka Cukura kungs ir kārumnieks. “Nesauciet mani par saldumiņu!” asarām acīs kliedz Cukura kungs, kad kārtējais garāmgājējs mēģināja viņam iekniebt stilbā. “Redziet, man blašķītē ir vērmeļu uzlējums!” Cukura kungs rāda garāmgājējiem blašķīti, bet tie smejas, vēderus turēdami. Jo uz blašķītes greznojas uzraksts ‘Cukura sīrups “Trīskāršais”‘. “Rūgtupa kungs, nu Jūs esat aizgājis par tālu! Mana blašķīte ir neaizskarama! Par to Jūs samaksāsiet!” Cukura kungs nespēj valdīt asaras. Likās, ka bēdām nebūs gala. Taču, kas tad tas? No mugurpuses atskan vēlīga balss: “Biedri, neraudiet, drīz taču Oktobra svētki!” Cukura kungs pagriežas, un, tavu prieku, – viņš ierauga Lielo Ļeņinu! “Tas taču Lielais Ļeņins!” viņš prieka pilns iesaucas. “Nu, ko Jūs, ko Jūs. Kā Lielais Ļeņins es esmu pazīstams tikai filmās pieaugušajiem,” teic Vladimirs Iļjičs, “draugi mani sauc par Vovočku”. “”Mans Lielais Sarkanais Oktobris”, “Gultā ar Revolūciju”, “Draiskās komjaunietes”, “Dekabristu rīta sacelšanās” – esmu redzējis visas jūsu filmas, Vladimir Iļjič!” nespēj valdīt sajūsmu Cukura kungs. “Aicinu Jūs filmēties kopā ar mani!” piedāvā Iļjičs. Tā Cukura kungs kļuva par nopelniem bagāto skatuves mākslinieku un tautā mīlēto aktieri ar pseidonīmu Krupskaja. Darbs kūsāt kūsāja kūsā un viesizrādes ar Cukura kungu dažādās lomās aizvien biežāk notika malu malās – Krimuldas, Kazaņas, Novosibirskas, Pūņu un citās estrādēs. Ar laiku Lielais Ļeņins arvien vairāk sāka filmēties kopā ar politbiroja locekļiem, tāpēc Cukura kungs uzbūvēja lidmašīnu un piepūšanu Ļeņina pieminekli, lidojot viesizrādēs pa plašo Dzimteni. Tieši Cukura kungs aizsāka tradīciju būvēt Ļeņina pieminekļus – sākumā piepūšamus, bet pēc tam jau no bronzas, jo piepūšamie pieminekļi salā sprēgāja.

24(384) lenin-01

Kuldīgas mēra Kima Jong-una uzstāšanās pilsētas Sarkanajā laukumā

Kuldīgas mērs Kims Jong-Uns jau izsenis nav mierā ar latviešu pieticību. “Vietējais kuldīdznieks jau tālāk par Ventas rumbu neredz. Vai tiešām jums nekad nav vajadzības domāt par globālām probēmām? Kā jūs spējat samierināties, ka patērētāju biedrības veikalā nav iespējams iegādāties suņa fileju un salātus “Suns kažokā”? Kāpēc neviens šajā pīļu dīķī neinteresējas par gulbja plovu? Kāpēc saimniecības preču veikalā vienīgais formas tērps ir slaucējas uniforma un biezputras virējas priekšauts?” teic Kims, “ir laiks pārbūvei – Kuldīga ir gatava dot prettriecienu buržuāziski imperiālistiskām idejām, kādas popularizē daži labi žurnāli ar glancētiem vākiem, piemēram, par to, ka republikā suņu gaļas patērēšana pārtikā nav pieņemta, aizmirstot, ka centrālās stacijas laukumā jau kopš 1972. gada darbļaudīm ir pieejami belaši ar suņa gaļas pildījumu. Pat bērnu žurnāls “Pezis” izplata melīgu kapitālisma propagandu par to, ka suns Funs nav ēdams. “Pezis” jau kuro gadu māca bērniem rotaļāties ar suņiem, lai gan katram ir zināms, ka ar ēdienu spēlēties nedrīkst. Un suņa kažokādas? Rīgas Centrāltirgū jebkurā pārdošanas vietā iespējams iegādāties suņa kažokādas mēteļus, cepures un pat apakšveļu. Rīgas Vagonu Rūpnīca līdz pat 1986. gadam ražoja vilcienus ar suņu pilnpiedziņu – vilcienus vilka suņu pajūgi. Latvija ir nodevīgi atteikusies no savas suņu vēstures un kultūras. Pat suņu gastronomijas stūrakmens – salāti “suns kažokā” – ir pārveidoti, aizstājot suni ar siļķi. Pat bukstiņu biezputrā suņa gaļa aizstāta ar cūkgaļu. Vai cilvēki ir aizmirsuši, ka “bukstiņš” ir baraviku majonēzē marinēts kucēns. Absurdais termins “siļķe kažokā” acīmredzot nevienu nemulsina. Salaspils kodolreaktors savas pastāvēšanas laikā izgatavojis tikai trīs kodolgalviņas un sešpadsmit tonnu biezputras (biezputra apēsta kodolreaktora kopgaldā, negausīgajiem ēdājiem ik reizi prasot vēl. Papildu porcijas nācās ievest no Vladivostokas biezputras rūpnīcas (VBR)). Tas ir nieks, salīdzinot ar Lietuvas kodolarsenālu. Kā zināms, katrai tradicionālai, ģimenes vērtības godā turošai lietuviešu ģimenei ir vismaz viena pēc sentēvu receptēm izgatavota atombumba un katram bērnam – atombumbiņa (mažas atominė bomba vaikams). Lietuviešu dārzkopības žurnāls “Atombumbieris” (atomas kriaušė) jau sen sekmīgi aģitē par bioloģiski tīru atombumbu audzēšanu bez pesticīdu, herbicīdu un minerālmēslu lietošanas. Specializētos lietuviešu veikalos iespējams iegādāties atombumbas, kas piemērotas vegāniem. Šauļu tirgū ir ka biezs ar Žemaitijas zemniekiem, kas andelējas ar pašu audzētiem kodolproduktiem. Lietuvieši gatavi dalīties ar savām senču kodolgudrībām ar latviešu brāļiem, taču latvietis ir pārāk lepns un strēbj tik savu skābputru. Lietuvietis bagātina urānu, latvietis maisa biezputru. Lietuvietis uzbūvē atombumbu, latvietis (labākajā gadījumā) no māla taisa biezputras bļodiņu. Lietuvietis uzspridzina atombumbu, latvietis dusmās met pret sienu izēsto biezputras bļodiņu (nedabūja papildu porciju), lietuvietis rok urāna rūdu, latvietis ar karoti kasa no katla biezputras paliekas. Lietuvietim pieliekamajā ir rādijs, plutonijs un polonijs, latvietim pieliekamajā ir rūgušpiens un tukša biezputras bļodiņa. Lietuvietis klonē dzīvniekus, latvietis bēg no klibas vistas, kura bija jānokauj mielastam. Lietuvietis uzbūvē atomzemūdeni, latvietis iekrīt akā, mēģinot smelt ūdeni biezputras vārīšanai.” Kuldīgas mērs Kims ir ļoti kritisks: “Bet jūs bēdas drīz aizmirsīsiet – nākamnedēļ taču Talsu rajona biezputras festivāls un biezputras maisītāju olimpiāde Pūņās. Ir, kam dzīvot!”Bet, dzirdot pieminam biezputru, pūlis atdzīvojas un, dauzot ar koka karotēm pa svaigi izēstajām bļodiņām, bļauj pēc papildporcijas. “Man nav izvēles”, nopūšas Kims, “tūdaļ jūs man gaudosiet kā suņi. Čau-čau, lopi!” Viņš atver Lietuvā ražotu čemodānu ar uzrakstu “Atominis tesienas” un izšauj raķeti (35 % riebumas) uz Skrundas biezputras rūpnīcu.

north-korea-tensions-kim-binoculars-08031

“Čau-čau, lopi!” – Kims Jong-uns dod triecienu Skrundas biezputras rūpnīcai ar Lietuvā ražotu kodolraķeti.