Gandrīz Ziemassvētku brīnums

Bija dienas vidus un līdz Ziemassvētku vakaram vairs nebija atlicis daudz laika. Ģimene sparīgi rosījās pa virtuvi, gatavojoties svētku mielastam. “Puikas, gribat karstvīnu?” Vaislas Kuili un gulbi Ivaru uzrunāja Rainis. “Jā gan!” abi vienbalsīgi iesaucās. “Kastaņolas mazais veikaliņš šodien ir ciet un jums jāaizstaigā uz Lugāno lielveikalu pēc karstvīna garšvielām – kanēļa standziņām, krustnagliņām un kaltētām apelsīna mizām. Nopērciet arī burciņu medus – tas garšai nekaitēs,” instruēja tēvs.

Kad abi bija veikalā, Ivars pēkšņi uzrunāja Kuili: “Brāl, ir Ziemassvētki un es tev uz mirkli dāvāju burvju spējas – tev ir iespējas pārvērsties, par ko vēlies, taču raugies, lai es tevi neatpazītu! Ja es tevi neatpazīšu, tev šīs burvju spējas paliks uz visu mūžu. Ja atpazīšu, tad nekā. Iziešu laukā un būšu atpakaļ pēc piecām minūtēm.” Ienācis veikalā, Ivars uzreiz devās uz gaļas nodaļu un ar knābi norādīja uz maltas cūkgaļas, cūkas muguras filejas un caurauguša kūpinājuma iepakojumiem. Tajā pašā brīdī iepakojumi pazuda un Ivara priekšā parādījās Vaislas Kuilis. “Tā nav godīgi,” raudāja Kuilis, “tu labi pazīsti šo veikalu!” “Nē, brāl, es labi pazīstu tevi,” atteica Ivars.

Vaislas Kuilis pamodās noraudājies viesnīcas numurā blakus stjuartei Ingrīdai Alkvistai. Viņš bija vienlaikus nokaunējies un lepns — nokaunējies par savu izdomas trūkumu, bet lepns par savu stipro ticību.

Piskonts Bumbis-Bumbis

galyalyalya

Advertisements

Kaut Tu būtu alkoholiķis!

– Še Tev, Jancīt, galda vīns, ko pie cūkgaļas piedzert klāt. – Aspazija sniedz Rainim pudeli.
– Klau, Elziņ, ja galds ir vācu bet vīns izgatavots Francijā, vai tas ir vācu vai franču galda vīns? – Rainis grib zināt.
– Jancīt, dažreiz man nudien gribētos, lai Tu būtu alkoholiķis.

Image

 

Piskonts Bumbis-Bumbis

Kā Uldis Dumpis kļuva slavens

Vaislas Kuilis ar Uldi Dumpi iepazinās konkursā “Ko tu proti?”. Būdams sabiedrībā populāra persona, Kuilis bija žūrijas dalībnieks, savukārt jaunais un nepazīstamais Uldis Dumpis — konkursants, kurš apgalvoja, ka spēj reālistiski iemiesoties jebkurā tēlā. Vaislas Kuilis bija ieintriģēts un lūdza Uldi Dumpi kļūt par viņu, Vaislas Kuili. Liels bija apkārtējo izbrīns, kad abi līdzinājās viens otram kā divas ūdens lāses un atšķirt, kurš ir kurš, gluži vienkārši nebija iespējams. Dumpis konkursā uzvarēja, divās pārējās godalgotajās vietās atstājot Linardu Laicenu, kas jodelēja Rīgas – Saulkrastu vilcienu sarakstu (ieskaitot pieturas un grafika izmaiņas brīvdienās), un Žoržu Siksnu, kas ar dūraiņiem rokās žonglēja ar četrām saldētām krabju nūjiņām.

Izmantojot savu ietekmi, Kuilis iekārtoja Dumpi darbā aviokompānijā SAS par žurnāla “Cūkgaļa šodien” iznēsātāju, jo pats pamatpienākumu dēļ paātrinātas vielmaiņas apstākļos bez riska pasažieriem un apkalpei šo darbu nevarēja veikt. Šīs profesijas pārstāvim bija jālīdzinās Vaislas Kuilim simtprocentīgi – pasažieri bija acīgi un uzreiz pamanīja, ja Kuiļa vietā bija kāds cits. Uldis Dumpis šajā lomā bija nevainojams un pasažieri tā arī ne reizi nenojauta, ka žurnālu “Cūkgaļa šodien” viņiem pienes nevis pats Vaislas Kuilis, bet nolīgts aktieris. Drīz Vaislas Kuilis un Uldis Dumpis kļuva par draugiem. Brīvajā laikā abi bieži kopīgi tusēja un Kuilis pat mēdza sūtīt Dumpi uz randiņiem ar meitenēm, kuras gribēja izjokot. Kad Kuilis bija īpaši labā noskaņojumā, viņš piedāvāja Dumpim veikt Vaislas Kuiļa tiešos pienākumus SAS lidmašīnā, uzteicot drauga īpašās spējas, un abi smējās, vēderus turēdami.

Arī Vaislas Kuilim bija aktiera ambīcijas – viņš ārkārtīgi vēlējās uzņemties kādā no Larsa fon Trīra filmām un šo ieceri bieži mēdza apspriest ar Uldi Dumpi. “Tici vai ne, bet kādu dienu es kļūšu par fon Trīra aktieri,” viņš klāstīja draugam, kurš uz to raudzījās nedaudz skeptiski, tomēr piekrītoši māja ar galvu, lai nesarūgtinātu Kuili. Jāteic, ka tie nebija tikai tukši un nepiepildāmi sapņi — Kuilis pa telefonu bija sazinājies ar fon Trīru, un režisors bija apsolījis Kuilim piemērotu lomu, tiklīdz tāda radīsies.

Kādā SAS reisā no Londonas uz Kopenhāgenu, iznēsājot pasažieriem žurnālu “Cūkgaļa šodien”, Dumpis biznesa klasē pamanīja Larsu fon Trīru. Liels bija Dumpja izbrīns, kad fon Trīrs viņu negaidīti uzrunāja: “Kuiļa kungs, gribēju jau jums zvanīt, bet āreče — te jūs esat pats personīgi. Vai jūs joprojām interesē loma manā filmā?” Uldis Dumpis uz mirkli apstulba, taču vienā mirklī viņam viss bija skaidrs — savu lielo iespēju laist garām nedrīkst. “Jā, protams, fon Trīra kungs! Uzņemties jūsu filmā man būtu liels gods,” atbildēja Dumpis. “Drīz sākšu uzņemt savu jauno filmu “Cūku bēres” un vēlos jums piedāvāt galveno lomu. Ja esat gatavs, gaidīšu jūs uz provēm parīt pulksten 12 dienā Trolhetenas studijā,” piedāvāja režisors. Dumpis nebija jāskubina: “Būšu klāt kā likts! Lūdzu, pierakstiet manu jauno telefona numuru! Uz veco noteikti nezvaniet — atvaļinājumā Āfrikā pazaudēju telefonu ar simkarti, un operators numuru nevarēja atjaunot.”

Uldis Dumpis tajā pašā dienā pieprasīja mēnesi ilgu bezalgas atvaļinājumu un, nevienu neinformējis par savām gaitām, devās uz Zviedriju filmēties. Tā sākās viņa ceļš uz virsotnēm. Filma “Cūku bēres” kļuva par bestselleru, un lomas kino un teātrī sekoja viena otrai.

Savukārt, Vaislas Kuilis pēc drauga nodevīgās rīcības nolēma, ka aktiermāksla nav cienījama nodarbe, un vairs neinteresējās par kino un jo īpaši fon Trīra filmām.

Piskonts Bumbis-Bumbis

ccbud

Mīksta plauksta

Larss fon Trīrs jautā savam trusim Emīlam: “Trusi Emīl, vai Tev patīk mana jaunā filma Melanholija?” “Jā, man ļoti patīk šī filma.” Trusis Emīls ir melis. Vēl Emīls ir latents bebrs un bieži sapņos redz kokus. “Paskat, tas koks izskatās pēc burkāna!” – Emīls bieži mēdz teikt Larsam. Larss atkal pie sevis dusmojas: “Bļaģ, atkal aizmirsu viņu aizvest pie vetārsta! Šitais lops ar steigu jākastrē, citādi vairs galīgi nevar izturēt.” Larsam fon Trīram ir mīksta sirds. Vēl Larsam fon Trīram ir mīkstas plaukstas. “Labdien!”, saka Larss un sniedz roku sveicienam, bet cilvēki tik brīnās – kas par mīkstu plaukstu!

Image

Piskonts Bumbis-Bumbis

Lai dzīvo princips!

Maz cilvēku zina, ka Larss fon Trīrs iedvesmu smeļas no sava Angoras truša Emīla. Emīls katru rītu pusstundu mēģina pierunāt Larsu nekāpt ārā no gultas, brīdinot par šausmām un nepatikšanām, kuras Liktenis nekautrēdamies sviedīs Larsam tieši sejā. Kad (Ja) Larss izšķiras par labu izkāpšanai no gultas, Emīls sāk nežēlīgi badīties ar ausīm. “Beidz taču!” – smejas Larss fon Trīrs. “Lai dzīvo princips!” – Emīls nežēlīgi metas cīņā. Trusis Emīls ir latvietis.

Image

Piskonts Bumbis-Bumbis

Vaislas Kuilis un autokanibālisms

Materiāls sākotnēji publicēts prestižā žurnāla “Cūkgaļa šodien” jaunākajā numurā

Piskonts: Kuiļa kungs, daudzi mūsu žurnāla lasītāji interesējas, kā jūs, būdams tik nevainojams, esat spējis sevi neapēst. Pastāstiet, kāds ir jūsu noslēpums!

Vaislas Kuilis: Jāteic, ka pret autokanibālisma vilinājumu neesmu gluži imūns – varu pačukstēt, ka arī es pašdisciplīnas trūkuma dēļ esmu dažas reizes paslīdējis, taču laicīgi attapos. Runājot par savu gadījumu, esmu pateicīgs mūsdienu plastiskajai ķirurģijai, kas dara brīnumus! Šis patiešām ir sarežģīts un pretrunīgs jautājums, kas sakņojas ekonomiskajā nevienlīdzībā. Kā labi zinām, plastiskā ķirurģija nav pieejama visiem, turklāt autokanibālisms ir daudz izplatītāks mazturīgo vidū. Statistika liecina, ka 86 % no tiem, kas savu dzīvi beiguši pašapēšanas rezultātā, nāk no tā sauktajām nelabvēlīgajām ģimenēm. Es augu pārticīgā ģimenē, kurā nekad netrūka cūkgaļas, bet zinu, ka daudziem šādas iespējas nebija, un par autokanibālismu nevienu nenosodu, jo ēst cūkgaļu ir dabiski ikvienam. Mans noslēpums ir pašdisciplīna, laba audzināšana un pārticība.

Piskonts: Ko jūs varat ieteikt no savas pieredzes?

Vaislas Kuilis: Atcerieties – ja esat sācis sevi ēst, galvenais ir laicīgi attapties, pirms neesat sevi apēdis pilnībā. Ne visi ir tādi veiksminieki, kam izdodas aizrīties ar cūkgaļas gabalu un izspļaut sevi jau pēc pirmā kumosa. Kas attiecas uz mani, vēl viens būtisks faktors, kādēļ neesmu sevis apēdis, ir vēlme uzzināt, kas es esmu.

Piskonts: Vai tas ir saistīts ar jūsu brāļa Ivara izteikumiem par jūsu izcelsmi?

Vaislas Kuilis: Jā.

Piskonts: Kā jūs raksturotu savas attiecības ar Ivaru?

Vaislas Kuilis: Kompleksas un asimetriskas. Ģimenē vienmēr jutu, ka esmu jaunākais bērns, un šī sajūta mani nekad nav pametusi. Gulbis Ivars man allaž ir licies šizofrēnisks ļaunais ģēnijs. Viņa sānu redze simbolizē sašķelto apziņu, bet melnās, nekustīgās acis – ļaunuma vērojošo un vienaldzīgo dabu.

autokanibals2

Pujāts izmēģina VaiKu1

Vaislas Kuilis dodas uz Latgali reklamēt savas jaunās smaržas VaiKu1 ar kūpināta šķiņķa aromātu. Rītu viņš sāk ar Balvu puses apmeklējumu, pirmo uz ceļa satiekot Pujātu pīpējam pie ekskavatora. „Lūdzu, izmēģiniet jauno VaiKu1 ar kūpinātas cūkgaļas smaržu – lokāls kolorīts un tradicionālas vērtības aromātā!” Pujātu uzrunā Vaislas Kuilis. Pujāts trīcošām rokām satver smaržu flakoniņu un to vienā rāvienā izdzer. Vaislas Kuilis ir šokēts. „Dēls, tu nāc paša dieva sūteits!” izsaucas aplaimotais Pujāts.odieris