Nesekmība peldēšanā

Kas, man jūs uz ceļiem būs jālūdzas, lai Jūs sekotu sava dēla sekmēm? – skolotāja lamā Jēzus tēti. Jēzus mācās Rīgas Natālijas Draudziņas ģimnāzijā. Vecāki ir izaukti uz skolu, lai pārrunātu nesekmību. “Peldēšanā Jūsu dēls ir nulle. Šķiet, viņš pat necenšas.” – skolotāja ir dusmīga. Jēzus māte izplūst asarās: “Bet matemātikā Jēziņam tik labas atzīmes…” “Kam ir vajadzīga tā jūsu sūda matemātika? Nevienam nevajadzīga disciplīna – pati nezinu, kāpēc tādus mēslus skolā māca. Kurš ar matemātiku ir pārpeldējis kaut pusbaseinam pāri? Dzīvē kaut ko sasniedz tas, kas peld kraulā vai tauriņstilā, nevis baksta diferenciālvienādojumus! Dievs vien zina, kam tādi sūdi ir vajadzīgi.” Skolotāja nosodoši skatās uz tēvu. Mamma iedunkā tēvu un tas zem deguna atbild: “Nu, laikam jau nekam.” Raidījusi iznīninošu skatienu tētim, māte mēģina taisnoties: “Jēziņam tak tik labi rezultāti rebublikas atklātajā matemātikas olimpiādē. Otrais labākais rezultāts…” “… aiz Armanda…” Skolotāja pārtrauc. “Šeit vainojams tomēr ir tēvs, ” viņa skaidro, “Armandam Jūs esat gatavs palīdzēt jebkurā laikā, bet savam miesīgam dēlam – ne par ko! Bet uz ko es te ceru: bērns nāk no nelabvēlīgas ģimenes. Tēvs, protams, zem mātes tupeles…” “Nu tik traki jau nav…” tēvs mēģina iebilst, saņemot dunku no mātes. “TĒVS IR ZEM MĀTES TUPELES”, skolotāja uzsvērti atkārto teikto, “bērnam vajag tēva stingro roku. Izlaidies līdz beidzamajam.”

Skolotajai bija taisnība – Jēzus nožēlojamās sekmes peldēšanā tā arī neuzlabojās. Kamēr citi bērni peldēja pirmšķirīgā kraulā, viņš kā miets stāvēja baseina vidū un urbināja degunu. Jēzus tika ar kaunu izmests no skolas. Vecākiem arī bija nepatikšanas – tēvu gandrīz atlaida no BeloVelo firmas veikala Ķekavā. Vecāki sprieda, ka dēļ tā, ka Jēzus ir no jauktas ģimenes (māte ebrejiete, tēvs baltkrievs) viņu nekad nepieņems konservatīvā Latvijas sabiedrība un aizsūtīja viņu uz Sabili pie vectēva mācīties vīndaru amata prasmi. Tomēr arī šeit neiztika bez starpgadījumiem. Vectēvs bija viņu pielicis pie pavisam vienkārša darba – izmaisīt cukuru un vīnogu garšas koncentrātu ūdens toverī, taču mazais Jēzus bija saaukstējies un, nejauši nošķaudījies, bija pārvērtis vīna iedaru Merlot vīnā. Vectēvs viņu ar pletni dzina cauri visai Sabilei, jo nedēļas peļņa bija vējā. Nonācis līdz Abavai, Jēzus mēģināja to pārpeldēt, taču sarijās ūdeni un noslīka. Morāle: ejiet dirst ar savu sūda matemātiku un iemācieties peldēt!

belly_flop

Attēlā: Rīgas Natālijas Draudziņas ģimnāzijas peldēšanas čempions Arturs Irbe.

Andra vectēvs stāsta

Andris iztaujā vectēvu, kas strādājis Mēness rūpnīcā: “Vectēv, kā ražo mēnesi?”

Andra vectēvs stāsta: Mēness ir blakusprodukts Wikinger desu ražošanā – desu labās garšas noslēpums ir sojas proteīns. Kad to vāra, tas puto. Putas tiek nosmeltas ar speciālu karoti un ar raķeti ievadītas orbītā. Sākotnēji tam tika izmantotas acs orbītas, taču modernās tehnoloģijas ļauj proteīna putas ievadīt orbītā ap zemi. Tā tika uzražots mēness. Amerikāņi uz Mēnesi sūtīja raķetes, lai astronauti varētu mieloties ar sulīgo desu proteīnu. Sojas proteīna putas ir maigas kā mīlošas sievietes pieskāriens un sātīgs kā kartupeļu biezputra ar dubultporciju sviesta. Apollo 13 vizītes laikā gadījās liksta – saplīsa mērces bļodiņa. Astronauti gandrīz gāja bojā, ēdot mēness gardumus bez mērces. Amerikas brašo dēlu dzīvības glāba vien avārijas sinepes, kuras kāds zviedru inženieris bija tālredzīgi integrējis Hasselblad kameras objektīvā. Sinepju graudiņu dēļ optikā mēness fotogrāfijas bija sanākušas graudainas, toties astronautiem uz Mēness sanāca maktena izēšanās. Interesantas ir astronauta Baza Aldrina atmiņas par sausiņiem, kurus uz Mēness virsmas bija izkaisījusi automātiskā stacija Luna 5 un sātīgais gulašs ar sīpoliem un kartupeļiem Lunohod mēnessgājējā, ko bija sarūpējuši Miķeļtorņa kolhoznieki. “Līdz ko ziņās dzirdu stāstām par Latviju, tā roka pati sniedzas pie siksnas palaist to vaļīgāk,” biedram Aldrinam par Latviju ir vislabākās atmiņas. Vectēvs asarām acīs rāda pastkarti, ko viņam personīgi bija atsūtījis biedrs Aldrins.

sausage-products-at-the-cooler-storage-dxej1f

Kā radās?

Kā radās zemeslode? Zeme vectēvam bija pie Jelgavas – Lielupes krastā. Savukārt lodi vectēvs dabūja 1943. gadā pie Smoļenskas. Tātad – kā radās zemeslode? Tikai ar smagu cīņu un grūtu darbu!

Kā radās saule? Šis jautājums patiesībā ir visvienkāršākais. 1958. gadā tā saucamā Hruščova atkušņa laikā Jūrkalnē notika UNESCO organizēts Tautu draudzības kongress. Delegācijā no Ēģiptes bija Saules dievs Ra (pildīja delegācijas sekretāra pienākumus). Ra, būdams ēģiptietis, nebija radis redzēt alkoholu brīvā tirdzniecībā, jo Ēģiptē kā islāma valstī tā pārdošana ir aizliegta. Ra vietējā Jūrkalnes Rīmī paķēra no plaukta astoņas degvīna pudeles (vēlāk rakstiskā paskaidrojumā milicijai viņš gan apgalvoja, ka esot bijušas tikai divas pudeles) un metās uz durvju pusi. Taču varonīgie Jūrkalnes miliči pašaizliedzīgi dzinās pakaļ Ra uguns ratiem ar blakusvāģa motociklu. Ra bija jau iereibis no brokastīs baudītā alus, tādēļ iegāzās grāvī un sasita uguns ratus. Viens ratu ritenis uzripoja debesīs un tagad tā ir Saulīte, kas mūs silda un dod gaismu visai dzīvajai radībai uz Zemes.

Kā radās Kuldīga? Jēzus Kristus ļoti mīlēja Latviju, jo tur dzīvo latvieši – Jēzus otrā mīļākā tauta. “Mani mīļie latvieši,” Jēzus sauca, izkāpis no autobusa, “ko es jums lai dāvāju?” “Naudu! Veceni, ar ko nopisties! Bē-em-vē! Nošauj visus krievus!” cits caur citu sauc ticīgie. “Mani mīļie, es jums varu dot ko daudz vērtīgāku!” Jēzus izvelk no kabatas šprotu konservu kārbu un noliek to zemē. Konservu kārba pārvēršas par Kuldīgu – Kurzemes pērli. Paldies Tev, Jēzu!

Kā radās velosipēds Spārīte? Pensionāre Ausma bija izcila rokdarbniece. Viņas tamborējumi ir pa divi lāgi bijuši uz žurnāla Padomju Latvijas Sieviete vāka. Ausma vēl Staļina laikos bija pabijusi cietumā 10 gadus – nelegālu tamborējumu dēļ. Reiz Ausma smagi piedzērās un nākusi pie samaņas konstatēja, ka ir uztamborējusi velosipēdu Spārīte. Viņas vīrs viņu pēc tam makteni lamāja, jo bija skaidri un gaiši prasījis uztamborēt āmuru un līmeņrādi, kas bija steidzami vajadzīgi biešu lauka remontam.

Kā radās Mēness? Vācijas ziemeļrietumos ir pasaules skaistākā pilsēta Brēmene. Brēmene ir slavena ar savu simfonisko orķestri, kura sastāvā ir gailis, kaķis, suns un ēzelis. Netālu no Brēmenes ir ostas pilsēta Brēmerhāfene, kurā atrodas pasaulē lielākais mazuta un tomātu sulas terminālis. Brēmenē bieža parādība ir strāvas pārrāvumi, tāpēc, lai orķestris varētu mēģināt naktīs, tika par pieņemamu cenu pasūtīts Mēness no Ķīnas. Ķīnas ražojuma Mēness izrādījās defektīvs – ar aizsērējušiem gaisa filtriem. Tāpēc tika pieņemts lēmums uzcelt Mēness rūpnīcu starp Brēmeni un Brēmerhāfeni. Fermentētas smiltis rūpnīcas celtniecībai ar kuģiem tika piegādātas no Austrālijas, kūdra no Sedas, bet velosipēdi no Baltkrievijas (BeloVelo). Rūpnīca nepilna mēneša laikā izgatavoja mēnesi, kas tika iecelts debesīs ar ceļamkrānu. Bērni priecājās: “Mēness! Īsts vācu Mēness!” Tad sākās karš.

Kā radās bērniņš? Dzimumakta rezultātā.

Kuldigas-tilts-20sep08

Attēlā: eļļa iztek no šprotu bundžiņas.

Rīts grūtāks par vakaru

Rīts grūtāks par vakaru. Miesai laiks mosties, bet vakardienas uzdzīves sekas liek sevi manīt. “Jēzus!” sten Jānis Moretti-Paukštello, ķerdams pie pieres. “Lieciet mani mierā!” no istabas stūra sten Jēzus. “Tu labāk paklusē!“ Jēzu pamāca Uldis Dumpis-Trumpis, “kurš Tev lika vakar visu Jordānas upi vīnā pārvērst?” “Bļaģ, jūs visi man to likāt! Un Māŗa Magone-Zālīte vēl pa purnu solījās sadot. Esi vīrietis vai neesi – tā viņa man teica.” Jēzus pieceļas sēdus “tu jau arī lauzies kā veca meita.” Magone-Zālīte rūc. “Liecieties mierā. Labāk pasakiet, kur mēs esam?” Jāņa Moretti-Paukštello balss vēl arvien ir sāpju pilna. “Pie manis!” attrauc Sātans, ienākot viesistabā ar smaržīgām nūdelēm. “Brokastis gatavas!” “Viss, tētis mani nositīs…” vaid Jēzus. “Liecies mierā, pakošļā košļeni – tad nesaodīs smēķus.” “Izķemmē matus un būsi svaigs kā odziņa.” “Noteikti pārvelc kreklu, jo tas Tev apvemts!” draugi māca Jēzu. “Man ir pāris t-krekli, ko varu Tev aizdot – kuru gribi – ar Dzeguzīti vai Rammstein?” “Dod šurp Rammstein – ar Dzeguzīti Tētis visu sapratīs. Viņš ir visu varošs un visu zinošs.” “Muļķības!” protestē Ričards Dokinss. “Tavs tētis neeksistē un Tu pats arī esi tāds šaubīgs.” “Vai es arī neeksistēju?” ziņkāri jautā Sātans. “Sāča, piever pāksti”, Ričards Hokinss ir īgns, “labāk padod vīniņu. Galva plīst pušu.” “Palūdz Jēzum, viņš mums ir lielais vīna speciālists. Pajautā viņam, ko viņš vakar izdarīja ar Jordānas upi.” “Ej dirst, Ričiņ, ne lāses vīna Tu no manis dedabūsi. Beidz zākāties par manu fāteru!” Jēzus ir pikts bez gala. “Kurš, ja ne Tu, Ričiņ, vakar krita manā priekšā ceļos, lai es pārvērstu ūdeni vīnā – mīļais Jēzu, lūdzu, dod man Merlot vai Cabernet Sauvignon. Un pēc tam bučoji roku un sauci par Pestītāju.” “Kuš, Jēzu, beiz bļaut! Pamodināsi vēl Armandu. Viņš ir izredzētais, kurš iztulkos manu grāmatu “The God Delusion” latviešu valodā.” Ričards Dokinss kļūst tramīgs. “Ha! Tētis teica, ka personīgi gādās, lai Armands Tavu stulbo grāmatu neiztulkotu,” teic Jēzus. “Jēzu, Tu alojies! Armands iztulkos manu grāmatu ka nemetās un tas kalpos par neapgāžamu pierādījumu Dieva neesamībai,” protestē Dokinss. “Ričiņam taisnība,” saka Sātans, “Armands mani pārliecināja, ka es neeksistēju.” “Nākamreiz paši pirksiet vīnu! Tādi pudeles brāļi man nav vajadzīgi!” Jēzus dusmīgs aiziet.

Autora piezīme: Dzejnieks un erudīts Armands Latvijas literārajās aprindās ir pazīstams kā Ričarda Dokinsa grāmatas “The God Delusion” tulkotājs. Tulkojums būšot gatavs vistuvākajā laikā un Armandaprāt kalpošot par neapgāžamu Dieva neesamības pierādījumu.

RussianDrunks

Janci, kā Tev nav kauna?!

SIA “Rīgas Ūdens” ir Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrība, kas dienu un nakti pašaizliedzīgi rūpējas, lai pa rīdzinieku krāniem bez mitas lītu ūdens. Ārkārtīgi daudz uzmanības tiek veltīts ūdens kvalitātes kontrolei un nodrošināšanai. Saprotams, ka šeit runa ir ne tikai par ķīmiskajiem bet arī mikrobioloģiskajiem rādītājiem – kuram gan gribas no krāna dabūt sifilisu? Vai, vēl ļaunāk, īstu enterokoku?

Mīļais Piskonta lasītāj, Tu, lasot kārtējo Piskonta rakstu, kurā pieminēts sifiliss, droši vien sašutumā iesaucies: mēs vairs nedzīvojam saskaņā ar dabu (vai saskaņā ar Jāni Paukštello, kas ir viens un tas pats)! Tev ir taisnība! Mūsu sentēvi Daugavas ūdeņos mazgāja nost kristietību. (Arī toreiz mums bija problēmas ar integrāciju Eiropā, kas jau visa bija kristījusies un nepacietīgi gaidīja uz baltiešiem.) Tad lūk, Rīgas Ūdens nekādi nekontrololē šo Daugavas ūdens īpatnību.

Jānis Vanags-Pujāts ir viens no daudzajiem rīdziniekiem, kas pilnībā uzticas SIA “Rīgas Ūdens” augstajiem kvalitātes standartiem, un, ļaunu nejauzdams, viņš svētdienas rītā metas mazgāt savas zem pēļiem sasvīdušās miesas: “Pičiņu, pačiņu kājiņām… buļ-buļ-buļ… It’s raining men – allelujah!… buļ-buļ… It’s raining men – ah yeah!…” – kas gan ir duša bez dziesmas? Jānis nenojauš, ka Daugavas ūdens ir nomazgājis ne tikai vakardienas uzdzīves sekas un nakts sviedrus bet arī nomazgājis Jēzus Kristus mācību. Jānis nāk pie altāra platiem soļiem kā saimnieks, nemaz nejaušot, ka Tā Kunga priekšā viņš nav labāks par prastu elkdievi, kas pielūdz svētakmeni, zelta teļu vai Cesvaines piena kombināta kefīra paciņu. Jēzum pie krusta kļūst neērti un Svēta Jumprava Marija gauži raud: “Janci, kā Tev nav kauna?!”

Related image

 

Sausais likums Sabilē

Sabiles vecākais vīndaris Teodors vienmēr dzēra ar mēru – Sabiles pilsētas mēru Miku. Abi jau otro nedēļu ir uz plosta Abavas upē. Pilsētā ir absolūts varas vakuums, kas nelietīgi tiek izmantots, lai organizētu apvērsumu un ieviestu sauso likumu. Apvērsuma galvenais organizators ir patriots un frankofils Žaks-Žanis Dzintars, kas Sabilei cauri ar velosipēdu brauca ciemos uz Kuldīgu pie sava drauga Kima Jong-una, taču nolēma uzkavēties Sabilē.

Dzintara kungs jau no bērnības mīl tikai sausos vīnus. Pret sabiliešu tradīciju vīna krūziņā iemaisīt pāris karotītes cukura vai kondensētā piena viņš izturas ar nicinājumu. Sabiles slavenos deserta vīnus, kas atzīti par otrajiem saldākajiem pasaulē (pirmo vietu ieņem Ķīnā ražotais vīna pulveris, kas patiesībā ir tīrs cukurs.), viņš uzskata par nedzeramiem.

Sausais likums pēc apvērsuma ātri pārtop par sauso diktatūru un teroru. Deserta vīna cienītāji tiek vai nu nošauti vai izsūtīti uz Kuldīgu, kur mērs viņus uz karstām pēdām liek pie darba urāna raktuvēs. Mēram Kimam Jong-unam maz rūp Dzintara kunga aprīļa tēzes, ka deserta vīns ir deģenerējies sausais vīns, taču draugs paliek draugs un urāns kādam ir jārok. Sprīdītis ir uz slimības lapas jau otro nedēļu – rentgenuzņēmumi konstatējuši lāpstas kāta lūzumu.

Apvērsums ir noritējis veiksmīgi un visā Sabilā valda stingra sausā likuma diktatūra. Pat jaundzimušajiem aizliegts zīst mātes krūti. Jaunajām māmiņām tiek izsliegtas pudelītes ar rīslingu. Atturībnieki tiek arestēti un policijas iecirknī ar varu dzirdīti (tā saucamais wine-boarding). Žaks-Žanis Dzintars ir apierināts – Sabilē valda absolūta kārtība un harmonija. Visi nāk klanīties pie viņa kājām. Pie Žaka-Žaņa Dzintara labās rokas sēd viņa uzticamākais draugs un padomdevējs bruts. “Brut, mans draugs, ko es bez Tevis darītu?” Dzintara kungs iesaucas un ceļ brutu pie lūpām. Taču bruts ir dzirkstošais un pamatīgi iesit Dzintara kungam pa galvu. “Arī Tu, brut!” Dzintara kungs iesaucas un pakrīt zem galda.

Sausais likums ir beidzies. Varas vakuumu savā labā aši izmanto pazīstamais lidonis Šerberts Cukurs, kurš tobrīd ligzdo uz Sabiles Domes ēkas jumta un ar savu saldo smaidu ātri iekaro vietu sabiliešu sirdīs, kļūstot par jauno mēriņu. No pagrīdes tiek izcelts Gewürztraminer – tauta to dzer, līksmo un bērni vemj Abavā. Tie ir svētki visai pilsētai un Abavas zivīm.

sausais-likums

Attēlā: Žaka-Žaņa Dzintara rokaspuiši lej ārā pussaldo (labu mantu).

Sit – tātad mīl

Jebkuram īstam Latvijas patriotam ir skaidrs, ka Latvijas un latviskuma pastāvēšana šobrīd ir apdraudēta kā vēl nekad. Acis asaro, dvēsele žēlabās kliedz un sirds sažņaudzas šaušalās. Tikai tagad mēs jūtam, kāda sīka, nebūtiska neērtība patiesībā bija 1940. gada jūnijs. Karš un gulags varbūt nedaudz skādēja omulībai, taču kopumā, tagad kavējoties atmiņās, varam teikt, ka padomju gadi bija kā skaists dancis plaukstošu rožu dārzā. Un tas viss, mani brāļi un māsas, tikai tādēļ, ka pašā baigākajā dzīves nestundā mēs vienmēr varējām paļauties uz mūsu tautas kultūrvēsturisko vērtību, uz latviskas ģimenes balstu un pamatu – vīra tiesībām iekraut sievai pa purnu.

Cerībai zūdot, mums paliek atmiņa. Šķiet, tas ir vienīgais, ko liberasti mums vēl nejaudājuši atņemt. Mēs slēdzam acis šodienas ļaunumam un savā prātā pārceļamies uz tālo 1940. gadu. Tolaik pie Usmas ezera dzīvoja Kaspars un Līga. Kaspars vienudien pārnāk mājās ātrāk no zivju rūpnīcas: “Līga, Līga, Rīgā tanki!” “Amerikāņi?” “Nē, krievi.” “Paldies Dievam!” Tovakar Kaspars īpaši sirsnīgi sadeva Līgai pa kaklu. Drīz sarkanarmieši atnāca arī līdz Usmas ezeram, nodedzināja Kaspara personīgo baznīcu, izvaroja Līgu, taču Kaspara dibens palika kara neskarts. Laba lieta – heteroseksualitāte!

Šķiet, liberasti tagad jau ir tā aptrakuši, ka zaudējuši pēdējās saprāta paliekas. Pat viņiem vajadzētu saprast, ka sieviete nevar visu laiku dzīvot dzimumdzīvi un gatavot ēst – sievietei ir arī jāpavada laiks ar ģimeni. Varbūt liberasts var stundām pļāpāt ar savu sievu par dzimumu līdztiesību, seksu ar dzīvniekiem un citām patoloģiskām nenormālībām. Bet konservatīvs ģimenes tēvs nav diez ko runātīgs. Taču viņš ņem un – ras, ras – iešauj sievišķim ar kulaku pa lukturi un vakars ar ģimeni ir izdevies.

Liberastijas sērga piemetusies arī dažai labai sevi par sievieti saucošai radībai. Radikālais feminisms nekaunās iet tik tālu kā apšaubīt vīrieša tiesības uz piespiedu dzimumattiecībām. Šodien bez seksa, rīt jau elpot būs aizliegts? Vai tiešām ir grūti atšķirt piespiedu dzimumattiecības no izvarošanas? Pat Bībelē ir rakstīts, ka izvarošana, ja vien tā nav vērsta pret neprecētu sievieti, sievu, meitu, kara gūstekni, verdzeni, ir kategoriski nepieņemama. Radikālās feministes riebj vīriešiem ik uz soļa un grib visus riktīgos tēviņus padarīt par lupatām, kas ņem par pilnu sievietes teikto “nē”.

Mūsu tauta ir uz iznīcības robežas. Šķita, ka latvju vīram atņemts ir viss, palicis tikai pliks kulaks ar pigu. Un tagad pat ar to nevarēs sist sievai pa aci.

TraditionalComic

Kaspars un Līga skatās Pirmo Kanālu