Šerberts Cukura kungs saldumus nekad nav ēdis. Tas, ka viņš brīvprātīgi iestājies saldummīļu klubā, neko nenozīmē. Fakts, ka viņam kulīte vienmēr ir pilna ar eklēriem, vēl nenozīmē, ka viņš tos ēd. Sakaltuša šokolādes krēma pēdas uz mutes nebūt nav tas, ko jūs domājat. Kāro piena zobu viņš bija norāvis jau bērnībā un traģisku apstākļu sakritības dēļ tā vietā bija izaudzis baltais ilknis. Saldumu ēdāja bēdīgo slavu viņš bija iemantojis Rūgtupa kunga dēļ. Šis kungs slepus izkaisīja smilšu kūkas smiltis uz Cukura kunga palagiem, pūderēja viņa degunu ar pūdercukuru, triepa ūsās šokolādes krēmu, špricēja nāsīs iebiezināto pienu un piesūcināja apakšveļu un naktsmici ar kļavu sīrupu. Rūgtupa kungs darīja visu, lai aptraipītu Cukura kunga labo slavu un pidžamu. Pats Šerberts Cukurs saldumiem nepiedur ne pirkstu. Diemžēl Rūgtupa kunga melīgā propagandas kampaņa sabiedrībā nostiprinājusi viedoklis, ka Cukura kungs ir kārumnieks. “Nesauciet mani par saldumiņu!” asarām acīs kliedz Cukura kungs, kad kārtējais garāmgājējs mēģināja viņam iekniebt stilbā. “Redziet, man blašķītē ir vērmeļu uzlējums!” Cukura kungs rāda garāmgājējiem blašķīti, bet tie smejas, vēderus turēdami. Jo uz blašķītes greznojas uzraksts ‘Cukura sīrups “Trīskāršais”‘. “Rūgtupa kungs, nu Jūs esat aizgājis par tālu! Mana blašķīte ir neaizskarama! Par to Jūs samaksāsiet!” Cukura kungs nespēj valdīt asaras. Likās, ka bēdām nebūs gala. Taču, kas tad tas? No mugurpuses atskan vēlīga balss: “Biedri, neraudiet, drīz taču Oktobra svētki!” Cukura kungs pagriežas, un, tavu prieku, – viņš ierauga Lielo Ļeņinu! “Tas taču Lielais Ļeņins!” viņš prieka pilns iesaucas. “Nu, ko Jūs, ko Jūs. Kā Lielais Ļeņins es esmu pazīstams tikai filmās pieaugušajiem,” teic Vladimirs Iļjičs, “draugi mani sauc par Vovočku”. “”Mans Lielais Sarkanais Oktobris”, “Gultā ar Revolūciju”, “Draiskās komjaunietes”, “Dekabristu rīta sacelšanās” – esmu redzējis visas jūsu filmas, Vladimir Iļjič!” nespēj valdīt sajūsmu Cukura kungs. “Aicinu Jūs filmēties kopā ar mani!” piedāvā Iļjičs. Tā Cukura kungs kļuva par nopelniem bagāto skatuves mākslinieku un tautā mīlēto aktieri ar pseidonīmu Krupskaja. Darbs kūsāt kūsāja kūsā un viesizrādes ar Cukura kungu dažādās lomās aizvien biežāk notika malu malās – Krimuldas, Kazaņas, Novosibirskas, Pūņu un citās estrādēs. Ar laiku Lielais Ļeņins arvien vairāk sāka filmēties kopā ar politbiroja locekļiem, tāpēc Cukura kungs uzbūvēja lidmašīnu un piepūšanu Ļeņina pieminekli, lidojot viesizrādēs pa plašo Dzimteni. Tieši Cukura kungs aizsāka tradīciju būvēt Ļeņina pieminekļus – sākumā piepūšamus, bet pēc tam jau no bronzas, jo piepūšamie pieminekļi salā sprēgāja.