Robijs Viljamss un gulašs

Kā rodas gulašs? Mazi bērni kļūdaini domā, ka gulašu atrod kāpostos. Tās ir muļķības un meli! Gulašu atrod kartupeļos! Sākumā tas ir mazs un raudulīgs, taču tad kļūst liels un varens kā Padomju Latvija Padomju Savienības klēpī!” (fragments no akadēmiķa Augusta Kirhenšteina disertācijas “Gulašs buržuāziskajā Latvijā un mūsdienās”)

Ir pienācis saulainais 1951. gads. Pateicoties biedra Staļina gādībai dedzīgā saule šogad mūsu sociālistisko republiku apspīd īpaši spoži. Saule-stachanoviete izpildījusi partijas plānu par 300 procentiem. Lietus nav bijis jau 3 gadus, un darbaļaudis sveic iespēju baudīt diētu.

Veras un Anatolija Viljamsu ģimenē priecīgs notikums – pasaulē nāk Roberts Anatoljevičs Viljamss. Dzimšanas vieta ir Staļinska (buržuāziskajā Latvijā pazīstama ar nīsto apspiedēju ieviesto nosaukumu Kuldīga). Mazā Robija bērnība ir laimīga – jau no triju gadu vecuma viņš strādā par elektriķi-racionalizatoru un specializējas transformatoru remonā. Šo amatu dēlam ieteica komjauniete, stachanoviete un galu galā arī māte Vera. Pirmo transformatoru mazais Robijs saremontē divu gadu vecumā suņu darbnīcā, kur māte strādā par atslēdznieci. Kamēr Robijs ir iegrimis remontdarbos, māte remontē suņus, kas skaļi gaudo. Tā Robijā dzima mīlestība pret dziesmu. Viņa elki bija “One Direction”, kuriem viņš bieži upurēja zivju konservus un cūkgaļas boršču. Imanta Sudmaļa piemineklis bija populāra vieta elku pielūgšanai Padomju Latvijā, un tieši tur viņu pamanīja pazīstamais norvēģu producents Gudmunds Račs. Tālāk jau notikumi attīstījās tik strauji kā kustas karote, maisot gulašu. Robijs tika pieteikts konkursam “Ko tu proti?”, kurā trijos piegājienos ieņēma septīto vietu.

1951. gadā Padomju Latvija no brālīgās Krievijas ikgadējo normu ietvaros saņem ceļazīmes uz Novosibirsku.

Konkursa “Ko tu proti?” žūrija akadēmiķa Augusta Kirhenšteina vadībā vienbalsīgi nolēma Robijam piešķirt ceļazīmi uz Novosibirsku, taču joku izspēlēja akadēmiķa sliktais rokraksts – vārds ‘гулаг’ tika uzrakstīts kā ‘гулаш’, un mazais Robijs tika nosūtīts uz gulaša degustāciju Vissavienības pionieru nometnē “Arteks”.

Īsajā no gulaša ēšanas brīvajā laikā Robijs muzicē, tādēļ daudz laika spiests pavadīt pionieru nometnes karcerī. Nopratināšanā viņš atzīstas, ka nodarbojas ar jogu. Taču gadās kļūme un nopratināšanas protokols tiek nosūtīts nevis uz Simferopoles reģionālās Drošības komitejas nodaļu, bet gan uz Talsu piena kombinātu kā recepte. Tā rodas padomju darbaļaužu iemīļotais produkts jogurts. Nopratināšanas protokola pielikums kalpo par recepti sieram “Talsu rutulis”.

Svētdiena Arteka ieslodzītajiem bija brīva no gulaša ēšanas un katrs varēja izmantot šo brīvo laiku pēc saviem ieskatiem. Mazais Robijs rīta agrumā ar autobusu brauca uz Simferopoli, kur piedalījās milicijas kora mēģinājumos. Taču, ak, vai, viņš autobusā aizmiga un pamodās tikai Talsos. Tur autoostā viņu sagaidīja kā varoni, darbaļaudis sveica viņu ar ziediem un pateicībā par jogurtu un “Talsu rutuli” uz rokām nesa mazo Robiju pāri visiem septiņiem pakalniem. Viņš bija iedvesmots un no sirds pateicās visai padomju tautai par dāvāto uzticību, Talsu kolhoznieku klubā sarkanā karoga priekšā zvērot turpināt karjeru mūzikā.

Skābēti kāposti ir teicama piedeva gulašam, taču tos pasludināt par gulaša izcelsmes vietu ir bužuāziska diversija.” (fragments no akadēmiķa Augusta Kirhenšteina disertācijas “Gulašs buržuāziskajā Latvijā un mūsdienās”)

Image

(attēlā – pionieri Artekā gatavojas kartupeļu talkai)

Advertisements

Vatikāna mākslas vērtību atgūšana

Kā zināms, pāvesta Ludikanta valdīšanas pirmajos trijos mēnešos viss dzeramais bija izdzerts, viss nedzeramais nodzerts un līdz vecmāmiņas pensijai jeb tā saucamajai mēnešreizei bija palikušas 10 dienas. “Vai tiešām būs jāķeras pie pēdējā salmiņa?” domāja Ludis, taču no paraduma aiztikt savu dzimumorgānu publiskās vietās viņš bija nesen atradinājies, un atlika vienīgi lūgt palīdzību dievam vai Itālijas valdībai. Tā kā dievs pats bija visu nodzēris, atlika vienīgi Itālijas valdība. Sākās ilgs un grūts izsaimniekoto mākslas vērtību apzināšanas un atgūšanas darbs. Visus mākslas darbus, kuros redzami kaili ķermeņi, bija iegādājies Silvio. No viņa atgūt mākslas darbus bija visvieglāk, cietumsodu aizstājot ar darbu veco ļaužu mītnē. Lielas problēmas nesagādāja arī mākslas priekšmetu atgūšana no Ludikanta pudeles brāļiem, kurus pietika piedzirdīt, lai viņi tos atdotu. Visgrūtākā izrādījās Siksta kapelas griestu gleznojuma atgūšana no Talsu gaļas kombināta, kur tas rotāja cūkgaļas ceha griestus, un Madonnas gleznas atgūšana no Preiļu katlumājas. Preiļu kurinātāji izrādījās īsteni estēti un atteicās atdot gleznu apmaiņā pret 10 polšiem. Itālijas valdība izteica dziļu neizpratni, jo tas bija par apaļiem četriem polšiem vairāk nekā gleznas pārdošanas cena. Vai tiešām konflikta atrisināšanai nāksies saukt palīgā Preiļu pašvaldības policiju? Savukārt Talsu gaļas kombināta ģenerāldirektors kategoriski atteicās no sienas gleznojuma atpakaļpārdošanas, uzsverot, ka tas paaugstina cūkgaļas šķiņka ražošanas ražīgumu par vismaz 5 %, un norādot, ka 10 polšus, ko viņam “dāsni” piedāvā Itālijas valdība, viņš var un grasās izdzīt pats no cūku fermai nozagtā kombikorma. Stāsts par Madonnu ir ar laimīgām beigām – prezidents Pundurbērziņš katram kurinātājam piešķīra Trīsgraudu ordeni un degvīnu (degvīna apjoms netika izpausts, taču ir zināms, ka degvīns ticis izdzerts). Savukārt Preiļu katlumāja saņēma ceļojošo vimpeli “Par sasniegumiem sportā”, kas ar kaunu tika atņemts Lubānas katoļu draudzei (viltojot dopinga analīzes).

 

Image

 

Cik dārgs tautām ir Ļeņina vārds?

Īsa atbilde uz šo jautājumu ir – ļoti dārgs. Lai arī tas netiek kotēts biržās, un ir reti pieejams brīvajā tirgū, melnajā tirgū Ļeņina vārdu tirgo par sākot no 300 līdz pat 15000 ASV dolāru, atkarīgā no fasējuma, kā arī kvalitātes un svaiguma pakāpes. No 300 līdz 1000 dolāriem parasti iegādāties var tikai kaltētu Ļeņina vārdu vai Ļeņina vārda sausiņus. No 1000 līdz 5000 dolāriem ir pieejami dažādi Ļeņina vārda konservi. Virs 5000 ir vai nu augstas kvalitātes konservi vai svaigs Ļeņina vārds. Protams, organisks Ļeņina vārds ir dārgāks par parastu. Samērā plaši izplatīta ir arī Ļeņina vārda prostitūcija – jūs samaksājat ap 600 dolāriem un vieglas uzvedības vīrietis jums čukstēs ausī Ļeņina vārdu. Par papildu samaksu pieejama arī anālā čukstēšana vai čukstēšana ar sadomazohisma elementiem. Internetā pēdējā laikā parādās piedāvājumi iegādāties mazcenas Ļeņina vārdu, taču par to atsauksmes lielākoties ir negatīvas. Oficiāli Ļeņina vārdu iespējams iegādāties uz līzinga, taču pirmās iemaksas apjoms ir ievērojams un līzinga procenti lieli. Par Ļeņina vārda zādzībām prokuratūra šī gada pirmajos trijos mēnešos ierosinājusi gandrīz trīs simtus krimināllietu. Ļeņina vārds lielākoties tiek nozagts naktī no dzīvokļa vai cilvēki to pazaudē dzērumā. Tiesa, šādā gadījumā ir grūti pierādīt, vai Ļeņina vārds nav gluži vienkārši nodzerts. Bērni, kas saņēmuši Ļeņina vārdu mantojumā no vecvecākiem, Ļeņina vārdu, kas ilgus gadus bijis ģimenes relikvija, mēdz izlikt Ļeņina vārdu pārdošanai ībeja vietnē. Lai arī ir vilinoši ātri tikt pie lielas naudas, bērniem būtu jāsaprot Ļeņina vārda vērtība. Ja vajag naudu, pastrādājiet mēnesi Ļeņina vārda rūpnīcā un redzēsiet, cik nauda grūti nāk! Vietējie Ļeņina vārda ražotāji ir pazīstami ar īpaši augstas kvalitātes Ļeņina vārdu bez konservantiem un e-vielām. Taču arvien lielāku popularitāti iegūst Ļeņina vārds, kas importēts no Ķīnas. Tas vietējiem ražotājiem sagādā ne mazumu galvassāpju, un tie apvaino Ķīnas ražotājus dempingā. Ja jūs jautājat man, es saku, lai tie ķīnieši iet dirst – es izvēlos Latvijā ražotu Ļeņina vārdu ar krējuma un sīpolu garšu!

Image

Traģēdija Mēbeļu namā

Katrs muļķis pazīst brīnišķīgo zēnu grupu “One Direction” – komjauniešus Hariju, Zēnu, Līamu, Anatoliju un Jēkabu. Taču neaizmirsīsim, ka sākotnēji grupa tika dibināta sešu zēnu sastāvā – ar Vladimiru Iļjiču Ļeņinu. Dalībnieku atlase notika komunistiskajā sestdienas talkā, un norvēģu producentam Gudmundam Račam pirmais iekrita acīs tieši Ļeņins, kurš nešanai allaž izvēlējās visskaistāko baļķi. Kā grupa zaudēja savu sesto dalībnieku?

 

Ļeņins sākotnēji grupā ieņēma līdera lomu un izvēlējās arī grupas nosaukumu “Единый курс партий”, kas komerciālu iemeslu dēļ pārtapa par “One Direction”. Tieši Ļeņina ideja bija grupas dziesmu tekstos propagandēt Komunistiskās partijas ideoloģiju un aicināt proletāriešus uz sacelšanos. Albuma “Ночное революционное восстание” jeb angliski “Up All Night” dziesmu tekstu autori ir Līams un Vladimirs Iļjičs Ļeņins.

 

Kā Ļeņins, dodot tik nozīmīgu iegultījumu grupas “One Direction” un visas proletāriešu revolucionārās kustības veicināšanā, varēja pamest savus grupas biedrus? Iemesli ir vairāki. Pirmkārt tā bija spriedze grupas iekšienē, jo jau no sākuma bija skaidrs, ka grupa sastāv nevis no sešiem līdzvērtīgiem dalībniekiem, bet gan no Ļeņina un pārējiem pieciem. Īpaši greizsirdīgi bija Harijs un Anatolijs, kas saukāja Iļjiču par bučmūlīti. Jā, nenoliedzami Ļeņina panākumi rokmūzikā ir izskaidrojami ar viņa labo izskatu, taču uzskatu, ka grupas dalībnieki pret Ļeņinu bija negodīgi. Zēns un Harijs aprunāja Ļeņinu, sakot, ka viņam neesot muzikālās dzirdes. Lai arī tā ir taisnība, citi puiši dzirdes ziņā nebūt nebija pārāki par Iļjiču. To viņiem ne reizi vien atgādināja grupas štata veterinārārsts, taču neviens to neņēma galvā un skaudības veicinātais naids pret Ļeņinu arvien pieņēmās spēkā. Jāatzīst arī, ka Ļeņinam bija diezgan smags raksturs, un ne reizi vien strīdi grupas dalībnieku vidū bija Ļeņina iesākti. Dzeltenajā presē lasāmie pastāsti par Ļeņinu kā intrigantu un manipulatoru, lai arī pārspīlēti, nebija pilnībā izdomāti. Trešais būtiskais iemesls Ļeņina aiziešanai no grupas bija – viņš demonstratīvi pārkāpa producenta norādījumu nestāties dzimumattiecībās ar pretējā dzimuma pārstāvēm. Ļeņins tika pieķerts ar vienu no grupas grūpijām – Nadeždu Krupskuju – Rīgas Mēbeļu nama otrajā stāvā, kur viņi nodarbojās ar seksu uz vienas no nocenotajām gultām (vēlāk, kad Ļeņins grupu jau bija pametis, atklājās, ka ar Krupskuju pārgulējuši visi grupas dalībnieki un Harijs un Jēkabs pat bija palikuši stāvoklī). Tā kā visiem bija zināms, ka Krupskajā iemīlējies Līams un Naģežda pat it kā piekritusi kāzām, Ļeņina pieķeršana bija šoks visiem grupas faniem.

 

Ļeņina nevēlēšanās atvainoties faniem, kā arī vēlme sākt solo karjeru alternatīvākā underground stilā (революционное подполье) noveda pie viņa aiziešanas no grupas. Grupas fani lēja daudz asaru, taču šodien ir skaidrs, ka grupa One Direction turpina savu uzvaras gājienu pa ceļu, ko tai ierādījis dižais Ļeņins.

 

Image

 

Pie dabas krūts

Vaislas Kuilis ir dabas draudzene – tās klātbūtnē ir ļoti draudzīgs, taču aiz muguras daudz aprunā… Taču tā tas bija, pirms daba nocēla Vaislas Kuilim Dzintara kungu. Un viss sākās tik labi un daudzsološi! Bija piektdienas vakars, un Vaislas Kuilis posās uz tusiņu – uzkrāsoja lūpas un apsēja sev ap kaklu burvīgu sēru lenti. Nonācis pie Saeimas nama, Vaislas Kuilis pamanīja baru huligānu. Taču, kā izrādījās, tas bija Žaks-Žanis Dzintars ar saviem miesas sargiem. “Ei, krievu cūka, iedod uzpīpēt!” uzbļāva Dzintara kungs. “Bet Dzintara kungs, tas taču esmu es – Vaislas Kuilis, latviešu cūka! Mana gaļa ir sarkanbalti sarkana cauraugusi!” Dzintara kungs apraudājās no aizkustinājuma un piedāvāja Vaislas Kuilim doties kopā uz diskotēku, kur abi līdz rītam dejoja smagā narkotiku reibumā…

Divas nedēļas aizritēja kā sapnī, un Vaislas Kuilim jau likās, ka ausīs skan kāzu zvani (patiesībā tas bija delīrijs). Tad kā pērkons no skaidrām debesīm atskanēja zvans no Dzintara kunga: “Klau, Vaislas Kuili, man ļoti gribētos pabūt divatā ar dabu. Tev taču nebūs iebildumu?” Vaislas Kuilis bija šokā. Ar pēdējām pašcieņas paliekām viņš piespieda sevi nomest klausuli un izplūda asarās. “To es tai kucei nepiedošu!” – Vaislas Kuilis zvērēja atriebību dabai un turpmāk cūkojās cik un kā varēdams.

Savukārt Dzintara kungs pret dabu izturējās arvien labāk – esot divatā ar dabu, iekodās dabas krūtī un regulāri uzšāva tai pa pakaļu. Dzintara kungs mierināja Vaislas Kuili: “Nesatraucies, tās taču pupu mizas!” Taču Vaislas Kuilis bija redzējis Dzintara kungu dārzā snaikstāmies gan pupu sējumiem un bāžam pupas mutē vienu pēc otras. “Zinu, no kurienes tev tās pupu mizas,” Vaislas Kuilis caur asarām elso.

Galu galā Vaislas Kuiļa pacietības mērs bija pilns un viņš uzstādīja Dzintara kungam ultimātu pārtraukt attiecības ar dabu. Dzintara kungs negribēja zaudēt Vaislas Kuili, tāpēc apsolījās par dabu aizmirst. Taču pavisam drīz Vaslas Kuilim radās aizdomas, ka Dzintara kungs dabas krūšu bildes un video skatās internetā. Nebija arī ilgi jāgaida, līdz Dzintara kungs tika pieķerts ar dabas krūti pa visu datora ekrānu. Dzintara kungs raudādams mēģināja taisnoties, ka viņš dabu nemaz nemīl un ka viņa interese par dabu ir tikai miesīga. “Tu esi pretīgs perverts!” iekviecās Vaislas Kuilis un iecirta Dzintara kungam pliķi.

Image

Pāvests Ludikants

Ludis, pilnajā vārdā Ludimirs Gāga-Krēsliņš, ir pirmais Romas pāvests no Vīdāles (pāvests Lubrikants VI arī bija no Vīdāles, taču bija dzimis un bērnību pavadījis Dundagā). Luda kļūšana par kristieti pielīdzināma brīnumam – dažas dienas pēc vecmāmiņas pensijas sajemšanas Ludis kā parasti pamodās zālītē pie Talsu autoostas. Pamodies viņš redzēja vīziju – daiļa jaunava (tehniski gan viņa nebija jaunava) Marija Brazauskiene uzrunāja viņu: “Man te autiņos dus divlitrīgs alus bidons. Ja metīsies ceļos un no sirds mani pielūgsi, varbūt iedošu nostrēbties.” “Ej dirst, kuce!” Ludis attrauc un stiepj roku kabatā pēc pensijas, taču tur tikai pāris eirocentu. Ludim acīs asaras: “Mašeņka, piedod lūdzama! Man vienkārši galva dulla – aizvakar taču bija pensijas diena. Saproti taču mani!” Marija atbild: “Pieņem kristīgo ticību, citādi dzert nedošu!” Ludis, kurš pēdējo pāris nedēļu laikā alkohola iegūšanas nolūkā bija iestājies dievturos, vairs nevarēja turēt dievturu dzeršanu un brīvprātīgi iestājās Talsu budistu atskurbtuvē, kur ieguva īslaicīgu apskaidrību. Pēc tam Ludis uz pāris dienām kļuva par zoroastrieti, taču viņu ar kaunu padzina, kad viņš nejauši nodzēsa mūžīgo uguni, kas bija paredzēta mūžīgā spirta dzīšanai.

“Pohuj, kļūšu par kristieti,” teica Ludis un stiepās pēc bidona. “Es lepojos, ka tu esi ielaidis savā sirdī dievu,” Ludi slavēja Marija, kas slikti orientējās cilvēka anatomijā un nesaprata, ka Ludis patiesībā savā kuņģī ir ielaidis alu, kurš sirdī un citos iekšējos orgānos nokļūst tikai caur asinsriti. Pēc Luda dzirdīšanas Marija uzbrauca debesīs ar liftu, bet Ludis kļuva par kristieti un pārcēlās uz dzīvi Vatikānā, kur skvotoja kopā ar pāris kardināliem no Polijas un dzīvoja cepuri kuldams līdz dienai, kad nomira pāvests Genādijs VII, kurš bija saēdies bojātu cūkgaļu no prestiža lielveikala miskastes. Poļu kardināliem bija briesmīgas paģiras, jo Ludis tos dienu iepriekš bija cienājis ar nocenotu baznīcas degvīnu. Neko darīt – Ludis apģērbās kardināla drānās (abus poļu kardinālus viņš bija izģērbis jau pirms trim dienām) un gāja uz konklāvu. Konklāva trešajā dienā, kad neviens no kardināliem vairs nevarēja nostāvēt taisni un bija beigušās uzkodas, Ludim apnika šis nebeidzamais plosts un viņš dusmās noorganizēja militāru apvērsumu, aicinot palīgā Vaislas Kuili. Vaislas Kuilis ieradās līdz ilkņiem bruņots un nokoda pusduci Šveices gvardu, pirms pārējie sāka lūgties, lai viņš apžēlojas. Tā Ludis kļuva par pāvestu, un tie bija svētki visai Vatikāna tautai.

 

Pirmais pāvesta Ludikanta darbs bija Sv. Pēteras bazilikas nojaukšana, tās vietā uzceļot Talsu autoostas kopiju par godu brīnumainajai vīzijai ar Mariju un diviltirīgo alus bidonu autiņos.

Bet kādas bija Ludikanta attiecības ar dievu? Ne tās labākās. Viņi daudz strīdējās, un ne bez iemesla – kad vajadzēja samesties dzērienam, dievs nekad nepiemeta pāris eiro, kad vajadzēja aizskriet pēc smēķiem, dievs izlikās neko nedzirdam vai aizbildinājās ar gūžas kaula sāpēm, kad vajadzēja no rīta uzlāpīties, dievs alus vietā labākajā gadījumā piedāvāja kefīru. Un tādā garā. Jēzum Ludikants neticēja principāli – kā var ticēt čuvakam, kuram asinīs ir tikai nieka 13 % alkohola. Netika aizmirsts arī gadījums, kad Jēzus tika nosūtīts pēc dzērieniem, bet atgriezās krietnā kunga dūšā ar minerālūdens pudeli (bez gāzes) rokā, sakot, ka dzert ir grēks. “Šādu grēku piedot es nevaru, ej dirst, Jēzu!” no Talsu autoostas tribīnes teica Ludis un piedevām atjēma Jēzum Vatikāna sabiedriskā transporta bezmaksas mēnešbiļeti.

 

Lieldienās Ludis krita ceļos un no sirds lūdza dievu: “Esi vīrietis – aizdod man 20 eiro!” “Varbūt vari aiznest kādu Mikelandželo uz lombardu?” Ludim atbildēja dievs. “Neaizmirsti, ka es Vatikānā esmu jau trīs mēnešus – visi Mikelandželo jau sen ir lombardā, viss nodzeramais jau ir nodzerts un viss izdzeramais – izdzerts,” atteica Ludis. Dievs saka: “Bet tev taču ir vecmāmiņa, kas jau vairākus mēnešus notriec tavu pensiju zālēs.” Ludis ķer pie pieres un telefona un zvana vecmāmiņai: “Brauc šurpām uz karstām pēdām ar visu pensiju un pudeļu attaisāmo, jo pāvesta gredzenu, ar ko korķēju vaļā pivci, ieķīlāju lombardā kaut kur Lombardijā.” Drīz vecmāmiņa bija klāt un, ierodoties Vatikānā, gandrīz nodūra Vaislas Kuili ar adāmadatu, redzot, ka viņš strēbj alu, sēžot pāvesta krēslā. “Man likās, ka Ludītis te ir par priekšņieku, bet tu te nostrēb visu pivci, kamēr viņš smagi strādā,” satraucās vecmāmiņa. “Esi nu rāma, Vaislas Kuilis ir pāvesta alus virsdegustators,” ar nepatīkamu Šveices akcentu teic viens no gvardiem. Te nu jāpiebilst, ka vecmāmiņa tika ieķīlāta lombardā jau pirmajā nedēļā, bet pāvests Ludikants pirmoreiz mūžā sajēma pilnu pensiju.

Image

Attēlā: Vaislius Kuilius (latviski – Vaislas Kuilis) iebrūk Vatikāna konklāvā ar saucienu: “Par lielu pensiju!”