Dzintara kunga ģimenes dzīve

Žani-Žaku Dzintaru īpaši žurnālam “Sīrtups” intervē žurnālists Piskonts Bumbis-Bumbis 

P: – Dzintara kungs, jums bieži jautā, kādēļ jūsu dēls ir 18 gadus vecāks par jums. Vai tas ir jūsu ārlaulības dēls?

Dz: – Nu ko jūs, viņš vienkārši ir adoptēts.

P: – Bet kādēļ jūs adoptējāt dēlu, kas ir 18 gadus vecāks par jums?

Dz: – Sākumā es viņu bildināju, taču viņš atteicās precēties, tādēļ vienīgā iespēja bija viņu piespiedu kārtā adoptēt. Jāteic, ka tas nebija viegli – nācās pārgulēt ar trim bāriņtiesas tiesnešiem.

P: – Bet ko par to teica jūsu dēls?

Dz: – Viņš bija neapmierināts, taču piedraudēju samazināt kabatasnaudu par 34 % (Ls 5,43 pirms nodokļu nomaksas), un viss uzreiz nokārtojās.

P: – Vai jūs nododat savam dēlam savu vērtīgo nacionānisma pieredzi?

Dz: – Protams, nacionānisms ir harmonisku tēva un dēla attiecību stūrakmens, tādēļ vienmēr to darām kopā un parasti bez vecmāmiņas klātbūtnes.

P: – Kā vēl jūs ieaudzināt dēlā patriotismu?

Dz: – Vakaros pirms miega Raimonda Pauļa klaviermūzikas pavadījumā divvietīgajā šūpulī dziedam dažādus Satversmes pantus.

P: – Kādi ir jūsu dēla mīļākie Satversmes panti?

Dz: – Tie nerātnie… (Dzintara kungs viegli piesarkst)
P: – Dzintara kungs, jūs esat brīnišķīgs un gādīgs tēvs. Jūsu dēlam ir ļoti paveicies.

Image

Traģēdija naktī

Direktora kungs, jūs esat pretīgs! Nepietiek ar to, ka jūs esat neglīts un jums ir absolūti nekopta sejas āda – jūsu produkti ir tikpat pretīgi kā jūsu ārējais izskats! Eiropas Savienības drošības un sanitārās normas jau sen nosaka, ka alkoholiskajiem dzērieniem ir jāsmaržo, lai dzeramo varētu atrast tumsā pēc ožas. Kāpēc jūs saviem produktiem nepievienojat smaržvielas? Kāpēc ražotne “Dzintars” tās var pievienot saviem odekoloniem, bet jūs, lūk, nevarat? Kāpēc jūs ņirgājaties par Latvijas valsti, par latviešu tautu? Ko darīsiet, kad tautas mēriņš būs pilns? Daru jums zināmu, ka jūsu neizdarības dēļ manā dzīvoklī vakarnakt notika traģēdija: es pamodos ap trijiem naktī un, kā parasti, sniedzos pēc kausiņa ar dzeramo, kurā vakarā biju iepildījis jūsu ražoto banānu liķieri. Sataustījis osiņu, es ceļu kausiņu pie lūpām un ņemos strēbt. Jau esmu teju visu izdzēris, te pēkšņi trauka dibenā – kas tad tas? “Kurš manā banānu liķerī ielicis kompotu?” – es skaļā balsī iesaucos. Mans partneris puspamiegam atbild, ka nekādu kompotu viņš nekur neesot licis klāt. Ieslēdzot gaismu, atklājās patiesība – biju izdzēris tukšu sava partnera naktspodu. Lieki piebilst, ka viņš izplūda asarās  (naktspodā bija piecu dienu čuras, un kakas un nu tas viss ir gājis zudībā – tas bija viņa diplomdarbs mākslas akadēmijā, kas jānodod jau pēc divām dienām). Man nekad nekas līdzīgs nav gadījies ar odekolonu! Direktora kungs, jums vajadzētu nopietnāk padomāt par jūsu ražoto produktu kvalitāti!

Image

Nacionānisms un patrioseksualitāte

“Bērnība bija skaists laiks manā mūžā. Es biju paklausīgs un bijīgs bērns ar valstisku domāšanu, taču reiz nepaklausīju un atvēru mātes pūra lādi, kurā atradu pusduci nerātnu Lielvārdes jostu,” stāsta Dzintara kungs,

“tā tas arī sākās. Pēc tam pats meklēju atkailinātu auseklīšu attēlus patriotiskos žurnālos. Tā es kļuvu par nacionānistu. Sākumā ar to nodarbojos viens pats zem segas, taču vēlāk sāku meklēt iedarbīgākus sevis stimulēšanas paņēmienus, gandrīz ne reizi nemēģinot iesaistīt šajās darbībās vecmāmiņu. Sekoja sevis berzēšana ar Latvijas Republikas mazo un tad jau lielo ģērboni ar aizvien stingrāku Satversmi. Un tad… māte mani pieķēra nacionanējam ar Saeimas kārtības rulli.” “Tas ir tēva Satversmes rullis! Kur ir kārtība?” auroja māte, “dēls, tev nav valstiskas domāšanas!” Tēvs bija dusmīgs kā pūķis: “Tavai māsai ir maģistra grāds prostitūcijā, bet tu esi prasts nacionānists! Kauna traips mūsu ģimenē!

“Aizbēgu no mājām un apstākļu spiests ilgstoši nodarbojos ar mazcenas prostitūciju pilsētas nelatviešu rajonos, līdz sastapu patrioseksuāļus, kuri mani uzņēma savā kopienā. Kopš tā laika man tāpat kā pārējiem patrioseksuāļiem ir vienlaikus dziļa mīlestība uz dzimteni un bailes no Lielā Krievu Pirksta. Jau vēlāk brieduma gados bieži šausmās modos naktīs, taču tas gandrīz vienmēr bija partnera pirksts,” atklāti par savu seksualitāti stāsta Dzintara kungs.

Image

Brēmenes muzikanti Londonā

Katram zināms, ka Engelss sacerēja dzejoli par godu Marksam:

Vērsīts mauj sieniņa,
Teliņš mauj pieniņa,
Ko tu gribi, Kārlīti,
Manu mazu brālīti!

Nav sagadīšanās, ka šis brīnišķīgais dzejolis ir Dzintara kunga mīļākais.

Ar viņu Dzintara kungs iepazinās jau septītajā klasē un mīl vēl arvien.

Kā lai pretojas tādam skaistumam?

 

Tieši tādēļ Dzintara kungs izšķīrās par liktenīgu soli – kailfoto pie Kārļa Marksa pieminekļa.

Protams, nav nekā īpaša ziemas naktī plikam fotografēties pie Marksa – puse Londonas tā dara.

Dzintara kungam ir ideja, kā pievienot ikdienišķajam mazu rozīnīti: pats Dzintara kungs stāv uzvarētāja pozā pieminekļa pakājē, zobos tam iekosts Vaislas Kuilis, kuram savukārt mutē Ābols. Ābolā, jūs neticēsiet, atrodas neviens cits kā Tārps Teodors!

 

‘Vai tiešām Teodors?’’ Vaislas Kuilis noelšas, dzirdot Dzintara kunga ambiciozo ideju.

 

Jā, mans ziņkārīgais lasītāj, Tārps Teodors ir atgriezies, lai kalpotu mākslai!

 

* * *

 

Neviens negrib maksāt par ieeju, lai aplūkotu Kārļa Marksa kapu, tādēļ Dzintara kungs un viņa biedri rāpjas pāri sētai naktī (pēc pulksten desmitiem vakarā dzelzs žogam tiek pieslēgts augstspriegums, un ložmetējnieki dodas mājās). Tārps Teodors ir neapmierināts, ka viņš un Ābols ir ietērpti atsevišķos lateksa kostīmos. “Jūs nenovērtējat manu skaistumu!” Teodors brēc uz Dzintara kungu. “Tev vairs nav sešpadsmit, tu vairs nedrīksti bezatbildīgi riskēt! Lateksa kostīmi mūs pasargās no augstsprieguma!” Dzintara kungs nošļupst. Mutē tam ir Vaislas Kuilis, kurš kategoriski atsakās valkāt lateksu, jo viņam tas nepiestāvot. Galu galā visi tikuši pāri sētai un ieņem pozīciju pie Marksa pieminekļa. Vaislas Kuilis ērti iegūlis starp Dzintara kunga zobiem un lepni tur zobos Ābolu, kurā pozē Tārps Teodors. “Vai visi ir ieņēmuši pozīcijas?” sauc Marģers Martīrsons, regulējot savu fotoaparātu. Bet kas tad tas – Dzintara kungs nošķaudas un Vaislas Kuilis izlido tam no zobiem. Protams, Ābols izlido Vaislas Kuilim no mutes un no Ābola izlido Teodors. Kā gadījies, kā ne, garām lido krievu specdienesta aģents tundras šņibītis Fjodors , kurš sakampj un zibenīgi aprij Teodoru. “Kremļa roklaiža!” kliedz Dzintara kungs.

Krievijas pirksts nomaitājis Latvijas kultūras spilgtāko personību – nopelniem bagāto tautas skatuves mākslinieku Tārpu Teodoru. Dzintara kungs, Vaislas Kuilis un Ābols raud. Fināls ir traģisks.

Image