Viesos Starptautiskajā Pokaiņu astroloģijas centrā

Piskonts viesojas pasaulslavenajā Starptautiskajā Pokaiņu astroloģijas centrā. Ar neapbruņotu aci redzams šā centra globālais vēriens un ietekme. Kur gan vēl jūs redzēsiet veselas divas numeroloģijas palātas? “Mums pat apkopēji ir pieredzējuši ekstrasensi, kas grīdas un čakras mazgā ar bioenerģiju un īpašu svētavota kanalizācijas ūdeni, kas ir dabisks un nefiltrēts,“ ar lepnumu stāsta astroloģijas centra vecākais grāmatvedis-numerologs Edvards Septiņbergs-Pieckalns. Pašreizējā labklājība neļauj pat nojaust par postažu un nolaistību, kas še valdījusi vēl pirms 10 gadiem. Tolaik centra rīcībā bija tikai viena norakstīta teleskopiskā makšķere, kuru kā humāno palīdzību latviešu tautai bija dāvinājuši Arvidsjauras (Zviedrijā) makšķernieki. Skaidrs, ka ar šādu makšķeri pasaules līmeņa atklājumu astroloģijā izdarīt ir ļoti grūti. Taču centrs nemeta makšķeri krūmos un nolēma savus spēkus veltīt pedagoģijai. Rīgas 1. Dzemdību namā tika uzsākts pilotprojekts – astroloģijas īsais kurss mazuļiem dzemdību laikā un uzreiz pēc piedzimšanas. Mazuļi pat rakstiski izteica atzinību astroloģijas centram par iegūtās izglītības augsto kvalitāti un visi kā viens pauda vēlmi studēt astroloģiju uzreiz pēc bērnudārza absolvēšanas. Pagrieziena punkts centra darbībā bija par tautas saziedotajiem līdzekļiem iegādātā lupa, kuru makšķerē integrēja augsti kvalificēti Andoras speciālisti (šīs valsts likumdošana ļāva šā darba veikšanai nepiemērot nodokļus). Kā dāvanu no Andoras tautas astroloģijas centrs saņēma 5 litru kanniņu ar spirtu, kas deva milzu ieguldījumu centra darbinieku akadēmisko grādu celšanā.

Mūsdienās centra lepnums ir moderns un jaudīgs astroloģijas teleskops. Ikdienā teleskops sastopams centra aizgaldā, kur tas bezbēdīgi rukšķ, ēd lopbarības bietes un cūgaļu. Taču šobrīd teleskops ir uz statīva. Centra vecākais astrologs (112 gadi) Zigfrīds Pipka iepazīstina Tallsu 168. Pamatskolas audzēkņus ar teleskopa darbību: “Degunu ievietojam teleskopa izejā un dziļi ieelpojam.” Bērni saviebjas, taču Pipkas kungs tos iedrošina: “Zinātniekam visur ir jābāž savs deguns. “ “Bet kāpēc jābāž deguns cūkai pakaļā?” jautā mazais Konrāds no 2.b klases. Tajā brīdī teleskops neiztur, nolec no statīva un iebļauj Konrādam sejā: “Stulbeni, tu neko nejēdz no optikas!”

“Teleskopa kungs, ar ko Jūs atšķiraties no astronomijā izmantotā teleskopa?” viņam jautā cita nevainīga bērna balss. Teleskops ir priecīgs paskaidrot:

“Astronomijā izmantotie teleskopi iedalās refraktoros un reflektoros. Refraktora konstrukcijā izmanto lēcas, savukārt reflektoros lietā tiek likti spoguļi. Astroloģijā izmantotajiem teleskopiem ar šādu niekošanos nav nekā kopīga. Vaislas Kuiļa teleskopa pamatprincips ir virzība no gaismas uz tumsu jeb progresīvās tumsonības uzvara pār reakcionāro apgaismību caur zarnu traktu, vairojot tradicionālās vērtības.”

“Bet kādus atklājumus jūs esat izdarījuši, kādas zvaigznes pētījuši?” vaicā mazā Slimona no Pūņām. “Starptautiskā Pokaiņu astroloģijas centra uzmanība šobrīd fokusējas uz Mailiju Sairusu,” steidz atbildēt Pipkas kungs, “mūsu teleskops gandrīz visu laiku ir vērsts uz Mailijas dibenu.” “Vai drīkstu ieskatīties?” entuziastiski jautā Slimona. “Lūdzu, skolēn!” Pipka ir vēlīgs, vedot zinātkāro meiteni pie teleskopa. Slimona, pārvarot sevi un nedrošību, ievieto galvu teleskopa atverē. Pēc 10 minūtēm meitene negribīgi izņem galvu un mirdzošām acīm iesaucas: “Es redzēju Mailijas dupi, kas rāda mēli! Es esmu apgaismota!” Pipkas kungs teju iepļaukā Slimonu: “Tu vispār domā, ko runā? Apgaismība ved pie iznīcības un nācijas bojāejas!” Slimona kaunā noliec galvu. Piemēru no viņas vajadzētu ņemt visiem astronomiem, fiziķiem un citiem zinātņu propagandētājiem švabrakiem. “Slavai tumsai, tumsai slava!” ar iedvesmu vienbalsīgi skandē Tallsu 168. Pamatskolas audzēkņu grupa. Teleskops labpatikā smaida: “Diena ir izdevusies, atpakaļ pie lopbarības bietēm!”

telescope

Pumpis un heteroseksuālie patrioti

Ja tiktu aizliegti pumpji, visas pasaules strūklakas beigtu darboties! Mēs strūklakas uztveram kā kaut ko pašu par sevi saprotamu. Bet kas notiktu, ja strūklaku vairs nebūtu? Tiktu izjaukta ūdensputnu migrācija, bet, kā zināms, problēmas ar migrāciju nozīmē latvju nācijas bojāeju! Stāsta ūdensputns Sergejs: “Rīgā ierados kopā ar ģimeni, lai padzīvotu Rīgas kanālā, baudot skatu uz strūklaku un autoostu. Ja Rīgas dome aizliegs pumpjus, ar strūklakām kanālā būs cauri, un ūdensputni, kuriem patīk špricēšanās, Rīgai metīs pamatīgu līkumu. Vai tiešām pilsēta ir gatava ar vieglu roku atteikties no sava slavenā zelta lietutiņa pie opernama?”

Mazāk pētīts, taču ārkārtīgi būtisks aspekts pumpju aizlieguma gadījumā būtu tas, ka no Alda Drēģera dziedātās dziesmas pazustu vārds “pumpi”. Vai kāds var iedomāties, ka, atskanot vārdiem “Mauku mājā luktur’s spīd, hei rumpi ………”, – jā, tieši tā, vārda “pumpi” vietā būtu biedējošs klusums? Kā turpmāk justos šīs dziesmas cienītāji? Vai dziesma kļūtu uz visiem laikiem vai līdz pumpja legalicācijas brīdim nefunkcionāla? Ja pumpis tiktu nomainīts ar kādu citu vārdu, kā mainītos horoskops ūdensvīram? Vai tas palielinātu homoseksualitātes izplatību? Tik daudz nezināmo!

Kā portālam Delfinārijs norādīja astrologs Zintis Zvaigžņumētelis, “daudzi nemaz nezina, ka Rumpipumpi ir sena maiju-paiju kalendāra dievība. Nav nejauši, ka pēdējā laikā ir aktivizējušies dažādi “speciālisti”, kas plaši propagandē uzskatu, ka pumpjiem nav vietas mūsdienu sabiedrībā. Ikvienam, kas ir apveltīts ar paraloģisko domāšanu un nav slinks meklēt dezinformāciju, drīz top skaidrs iemesls, kadēļ pumpi grib dzēst no sabiedrības apziņas. Acīmredzami kādam ir izdevīgi, ka no dievības Rumpipumpi paliek pāri tikai “rumpi”, proti, mūsu zūdīgais fiziskais ķermenis, bet vērtīgākā, garīgi metafiziskā puse – “pumpi” – tiek atmesta kā nevajadzīga. Neļausim sevi muļķot un visiem spēkiem pretosimies šiem centieniem iznīcināt tautu!”

Oficiālā dziesmas vēsture gan ir šāda: Dziesma tika sarakstīta tālajā 1988. gadā – to savstarpējai atpazīšanai izmantoja heteroseksuālie Latvijas patrioti. 1997. gadā referenduma rezultātā (tā sauktais Augusta referendums, ko nevajadzētu jaukt ar 1997. gada 31. augusta referendumu par piecpakāpju kaskādes sūkņu obligātu lietošanu trušu fermās, sauktu par Septembra referendumu) tika legalizēts patriotisms. Sešus gadus vēlāk – 2003. gadā – kaujā pie Sabiles latviešu strēlnieku pulks sakāva Sorosa fonda karapūļus un panāca heteroseksualitātes legalizāciju. Tomēr dziesma, lai arī iznākusi no pagrīdes, vēl arvien ir veco, rūdīto pagrīdnieku latviskuma un patriotisma simbols. Jānorāda, ka pastāv arī piedziedājuma versija “Heil, rumpi, pumpi!”, taču šīs dziesmas mazāk patriotiskās versijās ‘heil’ tiek aizstāts ar ‘hei’, kas gan saturiski ir viens un tas pats.

pumpis