Jūs esat zirgs

Pēdējās nedēļās Vaislas Buļļa dzīvē notika kaut kas pilnīgi neizprotams, kas atgādināja sliktu sapni vai Kafkas stāstu, vai abus kopā. Viss sākās ar SAS lidmašīnā esošo kolēģu sačukstēšanos, kurā varēja skaidri sadzirdēt vārdu „zirgs”. Tas turpinājās arī ārpus darbavietas, kad, Vaislas Bullim dodoties mājās, bērni, kas bija mazāk kautrīgi par pieaugušajiem, raidīja viņa virzienā skaļus zirga zviedzienus „ī-ā”. Visbeidzot Vaislas Bulli izsauca uz SAS personāla daļu, kur notika īsa saruna vai, pareizāk sakot, atskanēja par darbā pieņemšanu atbildīgā darbinieka monologs: “Buļļa kungs, mums ir pamats nopietni apšaubīt jūsu identitāti. Lai mūsu darba attiecības varētu turpināties, jums jāsagādā izziņa no veterinārās laboratorijas. Īsāk sakot, mums ir nepieciešama jūsu DNS analīze, lai noteiktu jūsu identitāti.”

Tajā pašā dienā Vaislas Bullis ieradās veterinārajā laboratorijā nodot audu paraugu analīzes veikšanai. Tās rezultātus apsolīja paziņot nākamajā dienā, un Bullis bija klāt jau pašā darbadienas sākumā, cerot, ka tas ir tikai muļķīgs pārpratums.

„Buļļa kungs,” sacīja laboratorijas vadītājs „analīzes rezultāti liecina, ka jūs esat zirgs.” „Kkkā, lllūdzu?” Bullis aiz uztraukuma sāka raustīt valodu. „Buļļa kungs, jūs esat zirgs,” atkārtoja laboratorijas vadītājs. „Tas nav iespējams! Tas ir vai nu nejēdzīgs joks, vai arī blēdība. Kā es varu būt zirgs, ja vienmēr esmu bijis Bullis?” iesaucās Bullis. „Buļļa kungs, nezinu, kas jūs esat bijis vienmēr, bet analīzes rezultāti skaidri apliecina, ka jūs esat zirgs. Jūs vēlaties apšaubīt mūsu kompetenci?” laboratorijas vadītājs nezaudēja mieru. Vaislas Bullis kļuva pavisam nervozs un zaudēja savaldību: „Es jums neticu! Jūs esat blēži!” „Te pat zirgam jāsmejas,” atteica laboratorijas vadītājs, „dosities projām aiz laba prāta vai man jūs apseglot?” „Jūs atbildēsiet tiesā par dienesta stāvokļa izmantošanu, analīzes rezultātu viltošanu un cieņas un goda aizskaršanu!” iesaucās Bullis un izmetās laukā no laboratorijas. „Bet zirgam nav naudas…” noteica kāds gaitenī sēdošs vīrs ar bereti.

images

Advertisements

Skaistuma izjūta

Vaislas Kuilis gatavojas vienam no saviem pirmajiem randiņiem. Viņš ieziež vaigus ar smalkāko olīveļļu un tad klāj pāri itāļu tomātu mērci ar baziliku. „Jā, dailes manī netrūkst,” Kuilis pie spoguļa mielo sevi ar acīm, „skaistais nekad nav bijis man svešs – esmu īsts estēts.” Viņš turpina gozēties pie spoguļa un ir apmierināts ar rezultātu, taču kaut kā joprojām trūkst. „Ābols!” viņš iegavilējas un ieliek sev mutē skaistu zeltainu ābolu. Tomēr, lai panākumi randiņā būtu droši, vajag vēl kaut ko, viņš ir pārliecināts. „Dakšiņa!” iesaucas Kuilis un ir jau gandrīz gatavs to iedurt sev skaustā, taču pēdējā brīdī saminstinās. „Anestēzija!” sajūsmā iekliedzas Kuilis „cik lieliski tomēr ir augt pārtikušā ģimenē!”

Piskonts Bumbis-Bumbis

vaikuarabolu