Numeroloģijas vārdā jeb vēlreiz par numeroloģiju

Laikā, kad daudzu nāciju un pat visas cilvēces pastāvēšana karājas mata galā, numeroloģija tiek noziedzīgi atstāta novārtā. Viltus zinātne ķīmija ir gandrīz izspiedusi no mācību iestādēm alķīmiju un metafizikas vietā cilvēku prāti tiek indēti ar fiziku. Pēdējais saprāta bastions – numeroloģija – tiek pakļauta nepārtrauktiem matemātiķu uzbrukumiem. Vieglprātīga attieksme pret skaitļiem un cipariem ir daudz bīstamāka par saindēšanos ar laktozi. Kopš cūku fermās vairs nav obligāti jābūt štata dežūrnumerologam, sivēni dzimst ar paaugstinātu ēvielu daudzumu karbonādē. Kopš dežūrnumerologu fermā ir aizstājis matemātiķis Ēvalds, Vaislas Kuilis ir zaudējis libido, un fermai, gribi negribi, nācās nelegāli pieslēgties Kuldīgas – Damaskas maģistrālajam sēklvadam. Starp citu, Vaislas Kuilis pēc libido zaudēšanas ir zaudējis darbu fermā un statusu sabiedrībā. “Zaudētā libido dēļ man ir zudis kontakts arī ar Dzintara kungu. Es viņam vairs neesmu vajadzīgs. Tikai Tallsu Gaļas kombināta direktors vēl par mani interesējas un, miedzot ar aci, aicina uz grila ballītēm,” stāsta Vaislas Kuilis. Neaizmirsīsim arī to, ka līdz ar dežūrnumerologu zaudēšanu fermā ir likvidēta dubultā grāmatvedība un no darba ir aizgājuši visi grāmatveži ar dubultzodu, un fermās ir iestājusies tahionālā nestabilitāte.

Diemžēl valsts atbalsta trūkums numerologiem ir katastrofāli zems – ar numeroloģijai piešķirtajiem 32 % valsts budžeta līdzekļu nepietiek pat ajūrvēdisko skaitīkļu iegādei un nākas izlīdzēties ar parastiem aritmētiskiem skaitīkļiem, kas bieži dod nepareizus numeroloģiskus rezultātus. Par mūsdienīgiem ajūrvēdiskiem kalkulatoriem vispār nav vērts runāt. Cik ilgi budžeta līdzekļus turpinās notriekt mediķi, policisti, skolotāji un citi parazītiski šarlatāni? Kāpēc netiek ņemti vērā numerologu aprēķini, kas skaidri apliecina, ka valsts līdzsvarotai un ilgtspējīgai pastāvēšanai ir nepieciešams 96,782384286824624 % valsts budžeta līdzekļu piešķirt numerologiem? Ir vispārzināms – ja budžeta atbalsts numerologiem noslīd zem 49,141592 %, valstī sāk dominēt bīstamas un perversas racionālisma tendences.

Ja mēs aizmirsīsim, kā lietot rīkstīti nopietnos aprēķinos un mērījumos, mēs arī aizmirsīsim, kā to lietot bērnu audzināšanā. Vai mēs varam to atļauties? Vai tiešām mēs gribam pārāk daudz, prasot valsts finansējumu Rīgas Rīkstīšu kombināta darbības paplašināšanai, lai uzsāktu ajūrvēdisko skaitīkļu ražošanu? To iepirkšana no lietuviešiem – uzņēmuma Žemaitijos pienis – izmaksā daudz dārgāk, turklāt to sastāvā ir laktoze un šāda iepirkuma dēļ cieš valsts prestižs. Turklāt valsts turpina slēpt šos faktus, bet slēpt faktus ir tāpat kā slēpt dzimumorgānus – agri vai vēlu viss nāk gaismā.

Nepatīkami, ka numeroloģijai nodara kaitējumu ne tikai valsts, bet briesmas nāk arī no iekšienes – ultraradikālie numerologi jeb numurologi apgalvo, ka ajūrvēdisko skaitīkļu lietošana nav pieļaujama, ir jāatgriežas pie saknēm (konservatīvi teosofiskām kvadrātsaknēm) un jāskaita ar labās rokas pirkstiem. Numurologi gāja pat tikt tālu, ka nolaupīja akadēmiķi Andreju Buiķi. Viņš tika apsūdzēts par pseidozinātnes un konservatīvās numeroloģijas ideālu nodošanu. Buiķi piesēja pie egles Vārnukroga mežā un varmācīgi ar stangām izvilka no viņa kvadrātsakni. Ar to numurologiem nebija gana – pēc tam viņš vairākkārt tika integrēts.

Šāda situācija nav pieļaujama. Skaitļi ir visapkārt, un, ja mēs no tiem neuzmanīsimies, varam iedzīvoties fiziskās un garīgās traumās. Valstij beidzot ir jāapzinās, kādas ir tās prioritātes – ja šāda sapratne neradīsies, jūs zināt, kas notiks – BEIGAS!

apokalipse

Attēlā: brāļi Laivinieki pēc numeroloģiskās katastrofas Līvānos 2005. gadā

Numeroloģija Latvijā

“Katrā pseidozinātnē ir tik daudz pseidozinātnes, cik tajā ir numeroloģijas.” /Alfrēds Antigrava/

Āgenskalnā Mazajā Nometņu ielā ir Rīgā lielākais numeroloģijas stacionārs. Dežūrnumerologiem ir darba pilnas rokas, it īpaši darbadienās, kad cilvēki vairāk darbojas ar skaitļiem. Taču arī vakaros un nedēļas nogalēs nelaimes gadījumi nav retums.

Paciente Zane strādā par garderobisti Filharmonijā. Šovakar tika atskaņota Baha 147. kantāte. Kā zināms, šodienas datums ir 9. augusts, jeb 09.08.2015. Un Zane klientam izsniedza 68 garderobes numuriņu…!!! Kā bija iespējama tik rupja kļūda? Vai tā bija nevīžība? Vai apzināta ļaunprātība? Nē. Gluži vienkārši cilvēki nav apmācīti. Garderobistei Zanei, kurai elementāras zināšanas numeroloģijā ir vitāli nepieciešamas, netika piedāvāta nekāda apmācība. Rezultāts – hospitalizācija. Pašai Zanei palīdzēja antibiotikas, taču liktenīgā garderobes numuriņa saņēmējam vajadzēja veikt asins pārliešanu un nācās pavadīt četras diennaktis pie mākslīgās nieres.

Retums nav arī hroniski pacienti. Pastnieks Rūdolfs iznēsā pastu Rīgas 4. pasta nodaļā, kas atrodas Satiksmes ielā 2. Šīs pasta nodaļa teritorija ir bēdīgi slavena ar saviem īpaši bīstamajiem māju numuriem. 4. pasta nodaļas indeksu LV-1004 numerologi jau sen atzinuši par nāvējošu. Rūdolfs izsargājas, kā var – valkā cimdus un ķiveri, taču traumas gadās teju katru nedēļu. Rūdolfs stāsta: “Skatos – pastkarte uz Bauskas ielu 32. Saprotu, ka nebūs labi, pārbaudu ķiveri, bet – ko tas līdzēja? Zaudēju samaņu jau pie 28. mājas numura un pamodos stacionārā. Šonedēļ man ir jau otrā kuņģa skalošana.” Rūdolfs katru vēstuli, pirms liek savā pastnieka somā, pārbauda ar rīkstīti. Pati pasta soma arīdzan ir ar dubultu biolauka aizsardzības oderi. Bet ko līdz dubultā odere, ja pastnieku neaizsargā valsts? Valsts numeroloģijai tērē gandrīz tikpat maz kā Iekšlietu ministrijai. Kas ir svarīgāks – policija uz ielām vai drošība ar cipariem?

Par traģisku negadījumu upuriem nereti kļūst arī bērni. Mācoties reizrēķinu, biežas ir deguna asiņošanas, taču ar to labi tiek galā paši vecāki. Daudz nopietnākas problēmas sākas, kad bērni sāk mācīties matemātisko analīzi. Diferenciālrēķini ir ārkārtīgi bīstami gremošanas traktam, it īpaši aizkuņģa dziedzerim. Īpaši bīstams ir tā saucamais Leibnica pieraksts diferenciālvienādojumiem, kas izraisa smagas iekšējo orgānu asiņošanas. Numerologi jau sen brīdina, ka integrālrēķini veicami tikai ķiverē un ar kājsargiem. Taču skolās pedagogi pat neliek bērniem uzvilkt gumijas zābakus. Latvijas presē nesen tika apskatīts gadījums, kad Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas audzēknei Kristīnei matemātikas skolotājs bez žēlastības lika integrēt eX, kā rezultātā meitenei pusgadu nācās pavadīt ratiņkrēslā. Vai Latvijai nav svarīga mūsu bērnu nākotne? Nebendējiet mūsu bērnus ar matemātisko analīzi! Visam ir robežas!

Valsts atbalsts numeroloģijai ir tuvs nullei. Cilvēkiem trūkst pat viselementārāko zināšanu. Bērni beidz vidusskolu, nemākot izvilkt ajūrvēdisko kvadrātsakni. Pat izslavētās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi, lai arī bez grūtībām var pierādīt Rīmaņa teorēmu, nav pat dzirdējuši par karmisko eksponenti. Skaidrs ir viens – kamēr šī vienaldzība turpināsies, uz Mazās Nometņu ielas stacionāru turpinās plūst pacientu straume.

nuerologija

Attēlā: raksta autors viesojas Numeroloģijas krīzes atbalsta centrā.

Piena ceļš bez ēvielām

Pirmsākumi indes smidzināšanai no lidmašīnām meklējami Pirmajā pasaules karā, kad Krievijas impērijas četrdzinēju bumbvedējs Iļja Muromietis veda laktozes cisternu no Minskas uz Karpatiem, lai izmantotu ķīmiskajam uzbrukumam ierakumos. Cisternā bija gadījusies sūce un tās saturs nolija pār Prāgu, nogalinot lielāko daļu pilsētas mierīgo iedzīvotāju. Toreiz kara karstumā par laimi neviens neizprata šī nāvējošā ieroča spēku.

Otrā pasaules kara laikā plaši tika lietotas ar laktozi pildītas degbumbas un granātas, taču vēl joprojām neviens neiedomājās laktozi vienkārši izsmidzināt virs naidnieka teritorijas. Otrā pasaules kara laikā tā saucamā Manhetenas projekta ietvaros tika izstrādāta atombumba. Izstrādes darbi notika dziļā slepenībā un prezidents Rūzvelts par atombumbu uzzināja tikai dienu pēc pirmās atombumbas nomešanas virs Hirosimas. “Bet kāpēc jūs vienkārši neizsmidzinājāt laktozi?” prezidents esot jautājis. Bija jau par vēlu – nauda atombumbas izstrādei jau bija iztērēta un kodolprogrammu pārtraukt bija nelietderīgi. Galu galā laktozi varēja izmantot jaunizgudrotajos laktoreaktoros kā degvielu.

Pavērsiena punkts laktozes iznīcinošā spēka izmantošanā bija uzreiz pēc Otrā pasaules kara. Lisabonā notika apvienotais iluminātpederastu un žīdmasoņu kongress, kurā tika pieņemts lēmums iznīcināt cilvēci. Norisinājās karstas diskusijas par labāko veidu cilvēces iznīcināšanai – tika ierosināta dažādu inžu pievienošana ūdensvadam, pārtikas saindēšana ar glutēnu, sulfītu pievienošana bukstiņu biezputrai utt. Tomēr visi šie ierosinājumi tika atzīti par nepietiekami iedarbīgiem. Likās, ka risinājums tā arī netiks atrasts, taču tad tribīnē kāpa Bauskas rajona zemnieks-vīrietis-mičurinietis Palle Sluta. “Es indēju Kolorado vaboles ar laktozi. Mirst ne tikai vaboles, bet arī kartupeļu ēdāji. Puse Zemgales jau ir zem zemes no maniem tupenīšiem,” lepni apgalvoja Slutas kungs, “šorīt pat es ar laktozi noindēju kongresu nama garderobistes. Laktoze ir nāvējoša!” Uz karstām pēdām tika pieņemts lēmums smidzināt laktozi virs apdzīvotām vietām no pasažieru un transporta lidmašīnām. Aiz lidmašīnām paliek elegantas baltas sliedes, ko tautā ar mīlestību sauc par “chem trails” jeb “piena ceļiem”. Šos skaistos “piena ceļus” dziesmā iemūžinājis arī slavenais komponists Imams Ivans Kalniņš, dodoties ciemos pie drauga ajātollas Homeini (draudzībai nu ir pienācis gals, jo Homeini ir šiīts).

Piena ceļu smidzināšanā neatpaliek arī Latvija. Mūsu smidzinājumi ir starp indīgākajiem visā pasaulē. Lai arī lielāko daļu virs Latvijas smizdināto piena ceļu ražojis uzņēmums Žemaitijos Pienis, mūsu pašu uzņēmums Kuivižu Piensaimnieks ražo vienu no efektīvākajiem laktozes produktiem pasaulē. Ar puslitru Kuivižu Piensaimnieka ražotā produkta var noindēt visu Eirāziju. Cesvaines kuģu rūpnīcā tiek ražoti laktoledlauži, kas ledu lauž nevis ar fizisku spēku, bet to iznīcina, apsmidzinot ar laktozi. Atzinību pasaules tirgū ražotie laktozes sērkociņi, kuru liesma izplata indīgus dūmus, kas tūlītēji nogalina visus apkārtējos. Latvija ir pasaules līdere īpaši toksiskā laktozes – glutēna kokteiļa ražošanā, ko mūsu ķīmiķi iesaukuši par vella dziru. Izglītības ministre ir paziņojusi, ka laktozes-glutēna kokteilis no nākamā mācību gada tiks ieviests skolu ēdienkartē. Šis maisījums ir ne tikai sprādzienbīstams, bet arī ir viena no nāvējošākajām indēm pasaulē – miljons reižu spēcīgāka par arsēnu. Latvijas darbļaudis ir ļoti iecienījuši šo kokteili kā dabisku un veselīgu piedevu pie ceptiem kartupeļiem, jo tas nesatur ēvielas.

chemtrails

Attēlā: laktozes izsmidzināšana virs Grobiņas

Latvijas kultūras kanons

Satversmes preambulas autori ir bijuši nolaidīgi gar staru, nepelnīti tajā neiekļaujot tādas Latvijas kultūras kanona sastāvdaļas kā Eirovīzijas dziesmu konkursu un hokeju. Tiek apzināti ignorētas tradicionālās vērtības un tie neskaitāmie miljoni patriotu, kam Eirovīzijas un hokeja vērošana pie zilajiem ekrāniem un klātienē stiprina piederības sajūtu valstij. Laikā, kad basketbolitāte aizvien pieņemas spēkā, mums ir jāpieliek visas pūles, lai aizsargātu nacionālo spēli – hokeju – no memmesdēliņu sporta veida – basketbola. Vai tie tā saucamie vīrieši, kas piekopj basketbolitāti, var sevi saukt par īstiem latvju vīriem? Vai vārgulīgais un driblīgais basketbolists maz var pacelt hokeja nūju? Kādēļ Latvijas Republikas ģerboni nerotā hokeja nūja un Eirovīzijas dziesmu festivāla logo? Kādēļ jaunajā pasē ir redzams kāds šarlatāns homeopāts, nevis, piemēram, tāds īstens patriots kā Artūrs Irbe? Kam tas ir izdevīgi? Vai tās ir mūsu nacionālās prioritātes?

Runājot par nācijas glābšanu, vispirms ir rūpīgi un pragmatiski jāizvērtē Latvijas pēdējo gadu katastrofālais sniegums Eirovīzijas konkursā (pat tāds basketbola perēklis kā Lietuva reizēm pamanās būt mums priekšā). Ir skaidrs, ka trūkst gan iztēles, gan politiskās gribas. Uz Eirovīziju mums jāsūta paši brašākie tēvzemes dēli – hokejisti! Nav šaubu, ka Oļegs Znaroks būtu izcils dziesmas teksta autors, savukārt par mūzikas autoru noteikti neatteiktos kļūt ilggadējais Latvijas izlases treneris Raimonds Pauls. Panākumus varētu veicināt arī Raitis Ivanāns, izpildot spēka paņēmienus pret ienaidnieku Eirovīzijas komandām.

hokejists

Attēlā: latviešu hokejists dzied mēģinājumā pirms uzstāšanās Eirovīzijas dziesmu konkursā.

Ir pilnībā jāmaina izglītības sistēma, bērnudārzu un skolu audzēkņiem jau no mazotnes ir jāapgūst hokeja pamati, bet augstskolās par obligātu priekšmetu ir jānosaka analītiskais hokejs. Latvijas Universitātē jādibina Hokeja fakultāte, savukārt Rīgas Tehniskajai universitātei pilnībā jāpārorientējas uz hokeju. Vai tiešām skolu direktoriem ir grūti no rītiem būt pie skolas ieejas un izpildīt spēka paņēmienus pret skolēniem? Tādi priekšmeti kā ķīmija un bioloģija ir jāaizliedz pilnībā, par šo priekšmetu mācīšanu paredzot kriminālatbildību. Nav pieņemama situācija, ka skolēns, samācījies bioloģiju, mājās uzreiz metas ģenētiski modificēt ledusskapja saturu. Ķīmijas gudrības kalpo tikai vienam mērķim – pārtikas saindēšanai ar konservantiem un citām ēvielām.

hokeja fani

Attēlā: skolēni diskutē par hokeja iekļaušanas priekšrocībām skolu programmā.

Nācijas glābšanā neiztikt arī bez rūpniecības atbalsta. Latvijā ražotie auseklīši ir pazīstami visā pasaulē un Mogadišu notiekošajā Starptautiskajā auseklīšu tirdzniecības izstādē auseklīšu un mopēdu rūpnīca “Sarkanā zvaigzne” saņēma veicināšanas balvu un ceļojošo vimpeli. Mēs ticam, ka “Sarkanā zvaigzne” ar valsts un pašvaldību atbalstu varētu iekļūt pasaules auseklīšu ražotāju desmitniekā, jo mūsu auseklīši nav ģenētiski modificēti un nesatur glutēnu un laktozi, līdz ar to ir vegāniem draudzīgi.

Glābt mūsu nāciju nemaz nav tik grūti. Ja riktīgi saņemas, visu var paveikt ras-ras! Sarauj!

Zārburgas štrūdele jeb vairāk mērces!

Kā zināms, nav nekā garšīgāka un barojošāka par Zārburgas štrūdeli. Štrūdeli pirmoreiz pagatavoja vācu inženieris Rūdolfs Dīzelis no detaļām, kas bija palikušas pāri pēc dīzeļdzinēja salikšanas. (Dīzeļa dzinējiem nav nepieciešamas aizdedzes sveces un karburators.) Sākotnēji štrūdeli sauca par Rudi-Strudi par godu tās izgudrotājam, taču tautā iegājās nosaukums “štrūdele”. Štrūdeles monokoks satur barojošu ābolu un kanēļa pildījumu. Štrūdele jautri plunčājas krējuma mērcē, sarunājoties ar vaniļas saldējuma bumbiņām:

“Es – šu-šu-šu-šu-štrūdele,
Es – cepta mīklā kārtainā.
Es peldu krējumvanniņā
Un nerūp man nekas!”

Štrūdele pabeidz dziesmu, jautri šļakstoties vaniļas mērcē. Tagad laiks nopietnībai – štrūdele māca:

“Pasaule ir pilna šausmu, taču šķīvītis mūs no tām pasargā!
Viss ir tik labi, ja tu esi apliets ar vaniļas mērci! Mērce tevi sargā!
Ārpus šķīvīša plosās liberastijas patvaļa. Diemžēl mērces visiem nepietiek.
Cilvēki jūk prātā no mērces trūkuma, kļūstot par tolerantiem liberāļiem.
Putukrējums ir konservatīvisma balsts.”

Dārgais lasītāj, Tu vari noprast, cik emocionāls piedzīvojums bija mana viesošanās Zārburgā un šī brīnišķīgā koncerta vērošana uz mana šķīvīša. Štrūdeles dziesma un patriotiskā manifestācija aizkustināja mani līdz asarām.

Nobeigumā vēlos citēt vārdus, ko izcilais čehu domātājs un filosofs Jaroslavs Hašeks ielika feldkurāta Lacinas mutē:
vairāk mērces!

vairakmerces

Par latvisku mākslu!

Visdrūmākajā bezcerības brīdī, kad mūsu tautas iznīcība šķiet neizbēgama, kad tiek izvarota mūsu tautas sirdsapziņa un latviskums no mūsu dvēselēm tiek izdedzināts ar nokaitētu dzelzi, šajā brīdī es jūtu, ka nedrīkstu palikt kluss, es jūtu, ka man jāmostas un jāmodina mana tauta. Es ceļos, lai uzdotu jautājumu par mākslas latviskumu.

Kā ļauna sērga pa visas pasaules mākslas galerijām izplatās Maļeviča melnie kvadrāti. Pieprasījumu izvietot melnos kvadrātus ir saņēmis arī mūsu nabaga Latvijas nacionālais mākslas muzejs. Kam ir izdevīga latvju vecmeistaru gleznoto kvadrātu aizstāšana ar Maļeviča melnajiem kvadrātiem? Kādēļ Latvijā tradicionālo sociālo reālismu aizstāj mums svešs sirreālisms? Mūsu latviešu kvadrāti nav ne melni, ne kantaini. Īstam latvju kvadrātam ir osiņa. Latvijā ražotie kvadrāti ir daudz garšīgāki un veselīgāki, tie nav ģenētiski modificēti un nesatur glutēnu. (Taču var saturēt laktozi.) Nabaga Latvijas nacionālā mākslas muzeja galvenais mākslas degustators ir izmisumā: šodien ielaidīsim desmit melnos kvadrātus, rīt vēl divus dučus, pēc nedēļas no latvju vecmeistaru darbiem, tradicionālajiem kvadrātiem bērzu birztalās, vairs nebūs ne miņas. Žīdrmasoņi iznīcina mūsu tautas garamantas!

Latvju numerologi ar jaunākajām numeroloģijas metodēm (kvadrātsakni) pierādījuši, ka Maļevičs savu melno kvadrātu uzgleznoja speciāli ar mērķi kaitēt Latvijai. Kāpēc Maļevičs tik ļoti nemīlēja Latviju? Tāpēc, ka viņš bija slikts cilvēks! Drīz pēc Maskavas mākslas skolas pabeigšanas jaunais Maļevičs devās uz Rīgu stažēties latviešu tautas lepnumā – gumijas izstrādājumu rūpnīcā Sarkanais Kvadrāts. Viņš nemeklēja vieglumu, tādēļ pieprasīja viņu nozīmēt pašā smagākajā un bīstamākajā darbā – pie gumijas zābaku ražošanas konveijera. Maļeviča maiņas vecākais bija stahanovietis un Latvijas PSR nopelniem bagātais konveijera mākslinieks Jānis Niedre. Sākumā viss ritēja gludi, Maļevičs strādāja par metinātāju, kā arī piestrādāja par sanitāru, pārsienot ievainotos. Likās jau, ka prēmija un Darba Sarkanā Karoga ordenis ir rokā. Taču tad ambiciozajam Maļevičam radās vēlme nākt klajā ar racionalizācijas priekšlikumiem. “Biedri Niedre, kādēļ mēs ražojam tikai baltus gumijas zābakus? Tie ātri nosmērējas ar dubļiem un netīrumi uz balta uzreiz ir redzami. Varbūt ražojam melnus?” Jānis Niedre bija šokā par šādu piedāvājumu. “Jums pašam ir netīra dvēsele, biedri Maļevič! Kurš nelietis kāpj ar zābakiem dubļos? Zābakus inteliģenti cilvēki glabā sekcijās aiz stikla. Jūs minat dubļos mūsu tradīcijas, mūsu kultūru, atbalstāt masveida slepkavības un izvarošanas! Jums nav vietas pie mana konveijera!” Maļevičs tika ar kaunu padzīts no rūpnīcas Sarkanais Kvadrāts un asti starp kājām atgriezās Maskavā. Viņa atriebe latviešiem bija tūlītēja un nežēlīga – latviešu tautas garīguma simbols – rūpnīca Sarkanais Kvadrāts tika nežēlīgi izņirgāta Maļeviča gleznā “Melnais kvadrāts”.

melnaiskvadrats

Gulbju autobuss un laktoze

Kopš Sergejs Sprīdītis atgriezās no ceļojuma, ir pagājuši 22 gadi. Kopš tā laika Serjoža ir pabeidzis Lauksaimniecības akadēmiju, iegūstot zootehniķa-metinātaja diplomu, sapieru rotas sastāvā dienējis Afganistānā, bijis precējies ar Lienīti, ir tēvs ārlaulības bērnam (ar Meža māti), ilgus gadus bijis vārstsargs Latvijas U-18 basketbola izlasē, bet šobrīd ir atgriezies laukos pie savas pirmās mīlestības – govīm – un strādā Tērvetē fermā pie brigadieres Annas. Darba ir pilnas rokas, jo kolchoza veterinārs ir konstatējis govīm inficēšanos ar laktozi. Tā kā pastāv bažas, ka laktoze ir nonākusi pienā, kolchoza priekšsēdētājs kuldīdznieks Sosuke Takamura ir pieņēmis lēmumu piemērot nāvessodu visam govju ganāmpulkam. Kolchozs var nevar atļauties tādu skandālu, kāds pagājšgad izcēlās saistībā ar glutēna atrašanu maizē, kas ražota no kolchoza audzētājiem kviešiem. Pēc glutēna skandāla tika apcietināts Tērvetes pamatskolas bioloģijas skolotājs Parks Sočuns, kurš tika turēts aizdomās par kviešu klonēšanu un ģēnētisku modificēšanu. Toreiz nelietim izdevās izsprukt no soda, taču šoreiz tā vairs nenotiks. Izmeklēšanā tika atklāts, ka Sočuns brīvajā laikā pētīja Piena ceļu ar īpašu laktozes ekstrakcijai piemērotu teleskopu, un viņa mājās tika atrasta cisterna ar laktozi, par ko viņš melīgi aizbildinājās, ka esot izslaucis no personīgās govs. Nopratināšanas laikā govs to kategoriski noliedza, sakot, ka viņa ir dziļi ticīga un viņai gar pupiem neviens negramstās. Advokāts lūdza aizstāt govju nāvessodu ar apcietinājumu, taču spriedums nebija pārsūdzams un govis saņēma nosūtījumu uz stingra režīma gaļas kombinātu. Sprīdītis, būdams liels govju draugs, nevarēja tajā noraudzīties mierīgi un izraka tuneli līdz gaļas kombināta barakām. Visas govis tika veiksmīgi izglābtas, jo tuneļa sienas Sprīdītis bija rūpīgi impregnējis ar skudrskābi. Tālāk atlika vien pagarināt tuneli līdz Lietuvai, kur govīm kā politiskām bēglēm nekavējoties tika piešķirta Lietuvas pilsonība. Sprīdītis govīm pat apmaksāja lietuviešu valodas kursus. Novērtējot Sergeja Sprīdīša panākumus, Lielbritānijas šķeltnadžu atbalsta biedrība uzdāvināja viņam jaunu, īpaši kreiļiem paredzētu lāpstu. Lietuva aktīvi izmanto laktozi kā degvielu Ignalīnas kodolreaktorā un ražo ar laktozi pildītas aviobumbas un granātas, kas būtiski papildina valsts budžeta ieņēmumus. Pēc šiem satraucošajiem notikumiem Sprīdītis aizgāja no darba govju fermā (kas govju trūkuma dēļ pārkvalificējās par augstspiediena sūkņu staciju) un pievērsās homeopātijai. Panākumi neizpalika – Sprīdītis publicēja zinātniskus rakstus par astes izgulējumu ārstēšanu suņiem, izmantojot smilgu ekstrakta vakcīnu, izdziedēja Vēja Māti no hroniska meteorisma, izgudroja speciālu āmuru iesnu ārstēšanai, ieviesa gulbju seglus un atklāja gulbju autobusu līniju starp Jelgavu un Bulduriem, tādējādi ievērojami uzlabojot pasažieru drošību Lielupē. Pieprasījums pēc gulbju autobusiem bija tik milzīgs, ka Sergejs Sprīdītis izveidoja gulbju autoostas Jelgavā un Bulduros, kā arī pieturvietas visā maršrutā. Tika dibināta gulbju autobusu konduktoru skola un gulbju cepuru darbnīca. Sprīdītis bija atradis jaunu dzīves aicinājumu, taču laktoze atkal izpēlēja ļaunu joku – Lietuvā notika ekoloģiskā katastrofa un Mūsā ieplūda liels daudzums laktozes, nogalinot visus Lielupes gulbjus. Sašutušais Sprīdītis vērsās pie Lietuvas laktozes lietu ministra Jukas Kankunena, prasot atlīdzināt zaudējumus par izputināto rūpalu. Laktozes lietu ministrs neizrādīja nekādu sapratni, aizbildinoties, ka katru dienu no laktozes iet bojā tūkstošiem cilvēku Kauņā vien, tāpēc pāris duči Lielupes gulbju viņam nerūp. “Ne mana cūka, ne mana druva!” saka lietuviešu laktozes ministrs. (Lietuvieši sauc gulbjus par ūdens cūkām.) Tomēr viss beidzās laimīgi – labi nostrādāja gulbju lobijs Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijā. Tika iecelts speciāls gulbju komisārs ar ārkārtējām pilnvarām apbedīt gulbjus. Tika nopratināti un apbedīti visi Latvijas gulbji. Sergejs Sprīdītis tika iecelts par gulbju komisāra palīgu un saņēma speciālus gulbju uzplečus. Viņš pašrocīgi izvēlējās kurinātājus gulbju krematorijam un piesavinājās milzum daudz naudas, par ko iegādājās lepnu autombīli un brauca kā kungs pa visu Kurzemi, veicot pārbaudes govju fermās, vai netiek nelegāli ražota laktoze.

gulbjuautobusskalnciems

Attēlā: gulbju autobuss pietur Kalnciema stacijā.