Dzejas normalizācija

Jūsu uzmanībai piedāvājam populāru latviešu dzejas darbu normalizāciju – adaptāciju sieviešu auditorijai:

Man

Liepas satumst. Lapās apklust vēji,
Savāds gurdums mani lejup māc.
Un es atkal šodien nevarēju
Atnākt turp, kā bija norunāts. (Ha!)

Kamdēļ teikt un smaidot solīt klusi,
Ka es nākšu tad, kad saule riet,
Ja es zinu, ka uz citu pusi
Gribas man šai pašā brīdī iet?

Laikam tīk tā doma man un jūta
Ka tu mokies, mani gaidot viens
Kamēr vējš pār zemi nakti sūta,
Tumsā pazūd ceļu baltais piens.

Kā lai zin, varbūt tā arī labi
Ka tur sēdi skumjš un vientulīgs
Tavi draugi tagad – ceļa stabi,
Nakts un klusums, klusums brīnišķīgs.

Liepas satumst. Lapās apklust vēji,
Savāds gurdums mani lejup māc,
Un es atkal šodien nevarēju
Izturēt jūs, dienas kritiskās!

1048734-bigthumbnail

Advertisements

Ceļš uz žēlastību un mīlestību

Šodien visā Tbilisi pilsētā valda nervozs satraukums. Kā nu ne – Tbilisi garīgajā seminārā šodien eksāmeni! Studentus eksaminē neviens cits kā stingrais Kesperauli Dimiteradze. No Mtkvari upes ar steigu evakuējas zivis, jo tās zina, cik daudz sāls upē ieplūdīs līdz ar studentu asarām.

Joskiņš labi apzinās, ka nav nekāds teicamnieks. Tikko viņš redzēja klases labāko studentu Vasīliju Meladzi iznākam no eksāmenu telpas noraudājušos un drebošām kājām. Šķiet, Dimiteradzes kungs šodien ir īpaši sliktā omā. Neizbēgami ir pienākusi Joskiņa kārta vērt eksāmenu telpas durvis. Ja viņam ar bija palikušas kādas drosmes paliekas, tās izkūpēja kā nebijušas, sastopoties ar Kesperauli Dimiteradzes ļauno skatu. “Josif Visarionovič Džugašvilli, sēdieties!” Dimiteradzes balss ir ļauna un auksta kā no aizkapa.

“Kas ir Dievs?” atskan pirmais eksāmena jautājums. Joskiņš galīgi apstulbst. Viņš bija gatavojies analizēt protestantisma trūkumus un mīnusus, bija sagatavojis pārskatu par katoļu revizionisma sekām Rietumeiropā, bija gatavs izklāstīt pareizticības kā vienīgās īstenās kristietības priekšrocības. Bet te – tāds jautājums…

“J-Jūs, Dimiteradzes k-k-kungs…, J-J-Jūs…” viņš nedroši sāk, bet nevar pabeigt. Dimiteradzes tēraudcietajā sejā kaut kas atmaigst, viņa saltajā acu skatā atkūst viens mazs stūrītis.

“Negaidīju no Jums, Josif Visarionovič, saprātīgu atbildi. Jūs pats piekritīsiet, ka neesat ne gudrs, ne centīgs seminārists. Jūs manās acīs esat liberāls Ukrainas gejs, kas nemīl operu, grauj tradicionālo priekšstatu par ģimeni un cīnās par sieviešu tiesībām.”

Joskiņš šausmās iepleš acis. “Ko Jūs, Dimiteradzes kungs! Liberāļi, ukraiņi, geji, operas mākslinieki, ģimenes un sievietes – visi nekavējoties nosūtāmi uz koncentrācijas nometnēm būvēt Transpolāro vilciena maģistrāli no Salehardas līdz Igarkai!”

Dimiteradzes kungs ir ne pa jokam pārsteigts. “Koba, es nekad nedomāju, ka Tavu rupjo dvēseli reiz uzrunās Tā Kunga žēlastība un mīlestība! Jūtos gandarīts, ka esmu Tev tik daudz iemācījis!”

Saņēmis eksāmenā teicamu atzīmi, Josifs Visarionovičs Džugašvilli stingri apņēmās pasniedzējam solīto ieviest dzīvē.

cels

Attēlā: Ceļš uz žēlastību un mīlestību (gala pietura: Igarka), ko Josifs Visarionovičs veltīja savam mīļākajam skolotājam Dimiteradzem.

Vegānu kapsētas atklāšana Balvos

Balvos šodien īpašs notikums – tiek atklāta Baltijā pirmā vegānu kapsēta. Kā īpašie viesi uzaicināti Viktora Igo zārks, prezidents Bērziņš, Marģers Martinsons, Helēna Demakova un Jānis Dimants.  Viesus sagaida jauno kapu priekšsēdētājs Žaks-Žanis Dzintars. Mūziku nodrošina Sandra Kraftverķe. Dzintara kungs viesiem lepni izrāda jauno kapsētu un stāsta par tās stingrajiem uzņemšanas noteikumiem.

Zārks nedrīkst būt ģenētiski modificēts. Līķis nedrīkst saturēt gaļu (vēlamais līķa sastāvs ir soja un kartupeļi vienādās proporcijās). Līķim vēlams būt mirušam. Saņemts jau ļoti daudz pieteikumu, taču līdz šim vēl neviens kandidāts nav apstiprināts. Daudzas vegānu ģimenes ir satriektas, uzzinot analīžu rezultātus, ka viņu nelaiķa sastāvā ir gaļa. Liela daļa senioru mūža rudenī tiek oficiāli atzīti par dārzeņiem, taču analīzes gaļu atrod tik un tā. Gaļa līdz šim nav tikusi atrasta tikai viena kandidāta sastāvā, taču urīna analīzes uzrādījušas, ka viņš ir etnisks baltkrievs, tātad nav latvietis. Dzintara kungs ir neuzpērkams un stingrs.

Kapsētas teritorija iekārtota ļoti gaumīgi un modernā stilā, sekojot jaunākajām vegānu kapsētu modes tendencēm Eiropā: apkārt augsts dzeloņdrāšu žogs ar augstspriegumu, pati kapu teritorija ir gludi asfaltēta. Pie kapsētas vārtiem stāv sargtornis, kurā stāv un sargā pats Dzintara kungs brūnā kreklā un ar ložmetēju rokā. “Nelūgtie viesi – nelatvieši un gaļu saturošie – turieties pa gabalu!” brīdina Dzintara kungs. Kapsētas teritoriju palīdz apsargāt īpaši badināti meža kuiļi.

Viktors Igo klātesošajiem izsaka apbrīnu par jauno kapsētu un tās moderno iekārtojumu. Igo kungs stāsta, ka mūža laikā daudz ēdis gaļu, taču pēc nāves – ne kripatiņu, tādēļ vegānu kapsētā jūtoties kā mājās. Viktors Igo uzsver savu tuvību ar Latviju un latvju vegāniem, jo viņš ir vārda brālis ar populāro latvju vegānpopa dziedātāju Viktoru Lapčenoku. Igo kungs arī izteica cerību, ka varētu tikt atzīts par latvieti un tikt pārapbedīts Balvos. Dzintara kungs ir laipns, taču izvairās dot skaidru atbildi. “Tautību pēc nāves mainīt nav iespējams,” teic Dzintara kungs. Neveikls klusums, kuru pārtauc Viktors Igo, galanti iejautādamies: “Bet kur tad Vaislas Kuilis?” Dzintara kungs steidz paskaidrot, ka pirms divām nedēļām Vaislas Kuilis pieķerts, pērkam lietuviešu ābolus Maksimas lielveikalā, kā rezultātā ticis arestēts un ieslodzīts uz mēnesi Dzintara Istabā, kur šobrīd šķiro Dzintara odekolona pudelīšu kolekciju.

Bet nu jau sākas pasākuma oficiālā daļa. Pie tribīnes svinīgi piebrauc prezidenta Laura Bērziņa trīsritenis. Skan skaļi aplausi un agresīva rukšķēšana aiz kapsētas žoga. Prezidents paklanās un sāk runu: “Nīderlandes premjera kungs, man ir tas gods stādīt priekšā, ēēē,… šodien!” Prezidents izvelk no kabatas sērkociņu kastīti. “Šeit man ir 4 maijvaboles, kas simbolizē Latvijas 28 novadus. Tas ir kā dzīvs apliecinājums Viktora Igo kunga dalībai Spānijas pilsoņu karā.” Te prezidenta kungs novēršas un sāk lamāt sava trīsriteņa šoferi, lai tas sabāž kreklu biksēs un mēģina izskatīties pēc īsta vīrieša. “Ādolf, tu to vari!” prezidents skaļi iekliedzas, kauninot šoferi. Dzintara kungs piekrītoši māj ar galvu – kā cilvēks var saukties par Ādolfu un nebūt īsts vīrietis? “Šī kristāla lustra, kas šeit karājas, jau sešus gadus kā mūzika skan mūsu dvēselēs!” ar asarām acīs saka prezidents. Duets “Sandra” to kļūdaini uztver kā signālu sākt koncertu un pāri kapiem atskan dziesma “Sarkanais datums”.

Image

Piskonts Bumbis-Bumbis

Skaistums

Pār Alpiem lec rīta saule, tās stari dāsni apspīd sniegotās virsotnes un ielejas, kurās kā zaļi paklāji klājas pļavas un mežiņi. Govis laiski ēd zāli un sazvanās ar kaklos kārtajiem zvaniņiem. “Šveice ir skaista!” – tīksminās Rainis. Rītu vēl tīkamāku padara Aspazijas atnestās brokastis. Taču – kas tad tas…?!

“Elziņ, ko Tu man te esi atnesusi?”

“Tas, Jancīt, ir muslī – šveiciešu gardums. Un ko šveicietis slavē, to Jancim nebūs smādēt!”

“Musli?” – Rainis domīgi kasa pakausi – “Nu, nē, nelatvisks vārds. Sauksim šo par kombikormu!”

“Dod tik šurp krūziņu – ieliešu Tev vīniņu! Vīniņš mans no Vācijas, tam līdzi nāk rekomendācijas!” – Aspazija dūdo Rainim ausī.

“Vielen dank! Das ist echt lecker!” – Rainis sajūsmā pateicas un klakšķina ar mēli.

Vācu vīns ir brīnišķīgs. Vācu valoda – skaista. Ja vācu valoda būtu ēdama, tā būtu teicama uzkoda klāt vācu vīnam.

Skaistumam – slava!

Image

Piskonts Bumbis-Bumbis