Numeroloģijas vārdā jeb vēlreiz par numeroloģiju

Laikā, kad daudzu nāciju un pat visas cilvēces pastāvēšana karājas mata galā, numeroloģija tiek noziedzīgi atstāta novārtā. Viltus zinātne ķīmija ir gandrīz izspiedusi no mācību iestādēm alķīmiju un metafizikas vietā cilvēku prāti tiek indēti ar fiziku. Pēdējais saprāta bastions – numeroloģija – tiek pakļauta nepārtrauktiem matemātiķu uzbrukumiem. Vieglprātīga attieksme pret skaitļiem un cipariem ir daudz bīstamāka par saindēšanos ar laktozi. Kopš cūku fermās vairs nav obligāti jābūt štata dežūrnumerologam, sivēni dzimst ar paaugstinātu ēvielu daudzumu karbonādē. Kopš dežūrnumerologu fermā ir aizstājis matemātiķis Ēvalds, Vaislas Kuilis ir zaudējis libido, un fermai, gribi negribi, nācās nelegāli pieslēgties Kuldīgas – Damaskas maģistrālajam sēklvadam. Starp citu, Vaislas Kuilis pēc libido zaudēšanas ir zaudējis darbu fermā un statusu sabiedrībā. “Zaudētā libido dēļ man ir zudis kontakts arī ar Dzintara kungu. Es viņam vairs neesmu vajadzīgs. Tikai Tallsu Gaļas kombināta direktors vēl par mani interesējas un, miedzot ar aci, aicina uz grila ballītēm,” stāsta Vaislas Kuilis. Neaizmirsīsim arī to, ka līdz ar dežūrnumerologu zaudēšanu fermā ir likvidēta dubultā grāmatvedība un no darba ir aizgājuši visi grāmatveži ar dubultzodu, un fermās ir iestājusies tahionālā nestabilitāte.

Diemžēl valsts atbalsta trūkums numerologiem ir katastrofāli zems – ar numeroloģijai piešķirtajiem 32 % valsts budžeta līdzekļu nepietiek pat ajūrvēdisko skaitīkļu iegādei un nākas izlīdzēties ar parastiem aritmētiskiem skaitīkļiem, kas bieži dod nepareizus numeroloģiskus rezultātus. Par mūsdienīgiem ajūrvēdiskiem kalkulatoriem vispār nav vērts runāt. Cik ilgi budžeta līdzekļus turpinās notriekt mediķi, policisti, skolotāji un citi parazītiski šarlatāni? Kāpēc netiek ņemti vērā numerologu aprēķini, kas skaidri apliecina, ka valsts līdzsvarotai un ilgtspējīgai pastāvēšanai ir nepieciešams 96,782384286824624 % valsts budžeta līdzekļu piešķirt numerologiem? Ir vispārzināms – ja budžeta atbalsts numerologiem noslīd zem 49,141592 %, valstī sāk dominēt bīstamas un perversas racionālisma tendences.

Ja mēs aizmirsīsim, kā lietot rīkstīti nopietnos aprēķinos un mērījumos, mēs arī aizmirsīsim, kā to lietot bērnu audzināšanā. Vai mēs varam to atļauties? Vai tiešām mēs gribam pārāk daudz, prasot valsts finansējumu Rīgas Rīkstīšu kombināta darbības paplašināšanai, lai uzsāktu ajūrvēdisko skaitīkļu ražošanu? To iepirkšana no lietuviešiem – uzņēmuma Žemaitijos pienis – izmaksā daudz dārgāk, turklāt to sastāvā ir laktoze un šāda iepirkuma dēļ cieš valsts prestižs. Turklāt valsts turpina slēpt šos faktus, bet slēpt faktus ir tāpat kā slēpt dzimumorgānus – agri vai vēlu viss nāk gaismā.

Nepatīkami, ka numeroloģijai nodara kaitējumu ne tikai valsts, bet briesmas nāk arī no iekšienes – ultraradikālie numerologi jeb numurologi apgalvo, ka ajūrvēdisko skaitīkļu lietošana nav pieļaujama, ir jāatgriežas pie saknēm (konservatīvi teosofiskām kvadrātsaknēm) un jāskaita ar labās rokas pirkstiem. Numurologi gāja pat tikt tālu, ka nolaupīja akadēmiķi Andreju Buiķi. Viņš tika apsūdzēts par pseidozinātnes un konservatīvās numeroloģijas ideālu nodošanu. Buiķi piesēja pie egles Vārnukroga mežā un varmācīgi ar stangām izvilka no viņa kvadrātsakni. Ar to numurologiem nebija gana – pēc tam viņš vairākkārt tika integrēts.

Šāda situācija nav pieļaujama. Skaitļi ir visapkārt, un, ja mēs no tiem neuzmanīsimies, varam iedzīvoties fiziskās un garīgās traumās. Valstij beidzot ir jāapzinās, kādas ir tās prioritātes – ja šāda sapratne neradīsies, jūs zināt, kas notiks – BEIGAS!

apokalipse

Attēlā: brāļi Laivinieki pēc numeroloģiskās katastrofas Līvānos 2005. gadā

Advertisements

Jaunbiedra Brežņeva cūkgaļas izjūta

Mazās Zemes zvejnieku kolhozam Gudronas ezera krastā bija liela cūku ferma. Gudronas ezerā nebija zivju, tāpēc zivju konservos parasti nonāca cūkgaļa. Nevienu nepārsteidza, ka, atverot šprotu konservu bundžiņu, pretim tev raugās sivēna šņukuriņš vai aste. Šī prakse ir aizgūta no Dobeles zvejnieku kolhoza, kura rīcībā nav nevienas ūdenstilpnes zvejai, bet no piecgades plāna izpildes neviens nav atbrīvots.

Mazajam Ļoņam bērnībā bija cūciņas – Valērija un Josifs. Ļoņečka stundām spēlējās ar saviem sivēniem, kasīja tiem muguriņu, štepselēja kontaktdakšas to šņukuros un metās ar tiem kopā Gudronas ezera bangās. Viņa bērnības labākie gadi pagāja kopā ar jautriem sivēniem, brangiem rukšiem, resnām cūkām, grūsnām sivēnmātēm, omulīgiem vepriem un vaislīgiem kuiļiem. Tā Leonīds Iļjičs Brežņevs iemīlēja cūkgaļu.

Nevienam Politbirojā nebija noslēpums, ka visu savu brīvo laiku Leonīds Iļjičs pavadīja cūku fermās. Daudzi uzskatīja, ka ar cūkām viņš saprotas daudz labāk kā ar cilvēkiem. Neskaitāmas cūkas no visas pasaules bija viņa vēstuļu draugi. Tikai runājot cūku valodā viņš varēja brīvi un artikulēti izteikties, nelasot vārdus no papīra lapas. Tāpēc kā pērkons no skaidrām debesīm visus pārsteidza tiesas prāva – Vaislas Kuilis iesūdzēja tiesā Leonīdu Iļjiču Brežņevu par izmantošanu bērnībā: būdams piena sivēns, viņš saņēma vēstuli, kuras rakstītājs stādījās priekšā kā tuvo austrumu kuilis Halalmāgens. Vēstules autors sajauca mazā piena sivēna prātu, kārdinot ar sarkanvīnu un citām marinādēm, taču, sivēnam ierodoties uz apsolīto banketu ar diskusijām par cūkgaļas lomu Tuvo Austrumu miera procesā, Leonīds Iļjičs viņu uzreiz brutāli guldīja uz sviestmaizes. Piena sivēns kviekdams aizbēga, taču pāridarījums palika atmiņā uz visu mūžu.

Bet kā gan Leonīds Iļjičs sāka iet pa grēka taku? Viss sākās liktenīgajā 1946. gadā zvejnieku kolhozā “Rudais oktobris”, neilgi pēc kolhoza apbalvošanas ar Ļeņina odeni par īpašiem nopelniem cūkkopībā. Tobrīd visam nopelniem bagātās cūku fermas personālam bija sakāpis galvā, tāpēc jauno Ļoņu neviens negribēja ņemt darbā par mākslīgo apsēklotāju, baidoties, ka viņa talants atstās ēnā pieredzējušos fermas apsēklotājus. Īpaši pret Ļoņas pieņemšanu darbā iebilda ilggadējais fermas darbinieks akadēmiķis Semenovs, kura vairāki desmiti publikāciju par dabīgās apsēklošanas priekšrocībām bija krasā pretunā ar jaunā censoņa Brežņeva revolucionārajām idejām mākslīgās apsēklošanas jomā. Visiem fermas darbiniekiem vēl atmiņā bija jaunā Leonīda Iļjiča publiskā uzstāšanās Kopenhāgenas starptautiskajā cūku apsēklošanas kongresā pret konservatīvajām Semenova idejām. Ļoņa norādīja, ka cūku fermu tradicionālais papildu ienākumu avots – dabīgās apsēklošanas video komerciāla straumēšana internetā – ir kontrrevolūcijas iedīglis, kas nekavējoties izskaužams, un ka akadēmiķis Semenovs ir nodevis akadēmiskos ideālus, kļūstot par cūku seksa simbolu un video zvaigzni. Leonīda Iļjiča trāpīgā argumentācija tomēr nenesa gaidītos augļus, jo “Rudā oktobra” cūku fermas kolektīva prāti bija piesūkušies ar Semenova konservatīvisma sēklu un viltus idejām par tradicionālām cūku ģimenes vērtībām. Beigu beigās progresīvais Leonīds Iļjičs tika izstumts no kolhoza ar buldozeru. Ļoņam nekas cits neatlika kā meklēt darbu Politbirojā, kur viņš tika pieņemts par stažieri zīmuļu drāzēju triecienbrigādē. Jau pirmajā dienā viņam bija labs drāziens, kuru augsti novērtēja pieredzējušie kolēģi. Leonīds sāka strauji kāpt pa karjeras kāpnēm, taču visstraujāko lēcienu uz augšu viņa karjera piedzīvoja gadskārtējajā Politbiroja skaistuma konkursā, kurā Ļoņa pārliecinoši ieguva pirmo vietu. Kā konkursa uzvarētājs, viņš automātiski kļuva par Politbiroja locekli. Šķiet, viņa karjera bija sasniegusi kulmināciju, panākumi dzīvē bija reibinoši. Taču Ļoņa ilgojās pēc savām saknēm – cūkkopības un sēklošanas. Iemantotās slavas dēļ vairs nebija iespējams ieiet jebkurā cūku fermā un aprunāties ar cūkām par sadzīvi un iekšpolitikas problēmām, jo cūkas sajūsmā uzreiz metās viņam virsū. Izmisumā Ļoņa nolēma ievietot sludinājumu avīzē “Sarkanais Vaislinieks”, kura tekstā bija teikts: “Loceklis bez aizspriedumiem vēlas iepazīties ar sivēnu kopīgai gulēšanai uz sviestmaizes”. Uz sludinājumu viņš saņēma tikai vienu atbildi ar klāt pievienotu atpakaļadresi: “Leonīd Iļjič, man ļoti labpatiktos gulties ar jums kopā uz sviestmaizes. Piena Sivēns.” Jau pēc pusotras nedēļas prokuratūra pret Leonīdu Iļjiču izvirzīs apsūdzību. Bet kurš gan nosūtīja šo viltus vēstuli, kurš sēja šo naida sēklu, kurš lika pamatu šim briesmīgajam noziegumam? Kurš? Semenovs!!!

breznevs