Piena ceļš bez ēvielām

Pirmsākumi indes smidzināšanai no lidmašīnām meklējami Pirmajā pasaules karā, kad Krievijas impērijas četrdzinēju bumbvedējs Iļja Muromietis veda laktozes cisternu no Minskas uz Karpatiem, lai izmantotu ķīmiskajam uzbrukumam ierakumos. Cisternā bija gadījusies sūce un tās saturs nolija pār Prāgu, nogalinot lielāko daļu pilsētas mierīgo iedzīvotāju. Toreiz kara karstumā par laimi neviens neizprata šī nāvējošā ieroča spēku.

Otrā pasaules kara laikā plaši tika lietotas ar laktozi pildītas degbumbas un granātas, taču vēl joprojām neviens neiedomājās laktozi vienkārši izsmidzināt virs naidnieka teritorijas. Otrā pasaules kara laikā tā saucamā Manhetenas projekta ietvaros tika izstrādāta atombumba. Izstrādes darbi notika dziļā slepenībā un prezidents Rūzvelts par atombumbu uzzināja tikai dienu pēc pirmās atombumbas nomešanas virs Hirosimas. “Bet kāpēc jūs vienkārši neizsmidzinājāt laktozi?” prezidents esot jautājis. Bija jau par vēlu – nauda atombumbas izstrādei jau bija iztērēta un kodolprogrammu pārtraukt bija nelietderīgi. Galu galā laktozi varēja izmantot jaunizgudrotajos laktoreaktoros kā degvielu.

Pavērsiena punkts laktozes iznīcinošā spēka izmantošanā bija uzreiz pēc Otrā pasaules kara. Lisabonā notika apvienotais iluminātpederastu un žīdmasoņu kongress, kurā tika pieņemts lēmums iznīcināt cilvēci. Norisinājās karstas diskusijas par labāko veidu cilvēces iznīcināšanai – tika ierosināta dažādu inžu pievienošana ūdensvadam, pārtikas saindēšana ar glutēnu, sulfītu pievienošana bukstiņu biezputrai utt. Tomēr visi šie ierosinājumi tika atzīti par nepietiekami iedarbīgiem. Likās, ka risinājums tā arī netiks atrasts, taču tad tribīnē kāpa Bauskas rajona zemnieks-vīrietis-mičurinietis Palle Sluta. “Es indēju Kolorado vaboles ar laktozi. Mirst ne tikai vaboles, bet arī kartupeļu ēdāji. Puse Zemgales jau ir zem zemes no maniem tupenīšiem,” lepni apgalvoja Slutas kungs, “šorīt pat es ar laktozi noindēju kongresu nama garderobistes. Laktoze ir nāvējoša!” Uz karstām pēdām tika pieņemts lēmums smidzināt laktozi virs apdzīvotām vietām no pasažieru un transporta lidmašīnām. Aiz lidmašīnām paliek elegantas baltas sliedes, ko tautā ar mīlestību sauc par “chem trails” jeb “piena ceļiem”. Šos skaistos “piena ceļus” dziesmā iemūžinājis arī slavenais komponists Imams Ivans Kalniņš, dodoties ciemos pie drauga ajātollas Homeini (draudzībai nu ir pienācis gals, jo Homeini ir šiīts).

Piena ceļu smidzināšanā neatpaliek arī Latvija. Mūsu smidzinājumi ir starp indīgākajiem visā pasaulē. Lai arī lielāko daļu virs Latvijas smizdināto piena ceļu ražojis uzņēmums Žemaitijos Pienis, mūsu pašu uzņēmums Kuivižu Piensaimnieks ražo vienu no efektīvākajiem laktozes produktiem pasaulē. Ar puslitru Kuivižu Piensaimnieka ražotā produkta var noindēt visu Eirāziju. Cesvaines kuģu rūpnīcā tiek ražoti laktoledlauži, kas ledu lauž nevis ar fizisku spēku, bet to iznīcina, apsmidzinot ar laktozi. Atzinību pasaules tirgū ražotie laktozes sērkociņi, kuru liesma izplata indīgus dūmus, kas tūlītēji nogalina visus apkārtējos. Latvija ir pasaules līdere īpaši toksiskā laktozes – glutēna kokteiļa ražošanā, ko mūsu ķīmiķi iesaukuši par vella dziru. Izglītības ministre ir paziņojusi, ka laktozes-glutēna kokteilis no nākamā mācību gada tiks ieviests skolu ēdienkartē. Šis maisījums ir ne tikai sprādzienbīstams, bet arī ir viena no nāvējošākajām indēm pasaulē – miljons reižu spēcīgāka par arsēnu. Latvijas darbļaudis ir ļoti iecienījuši šo kokteili kā dabisku un veselīgu piedevu pie ceptiem kartupeļiem, jo tas nesatur ēvielas.

chemtrails

Attēlā: laktozes izsmidzināšana virs Grobiņas

Advertisements

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s