Pāvests Ludikants

Ludis, pilnajā vārdā Ludimirs Gāga-Krēsliņš, ir pirmais Romas pāvests no Vīdāles (pāvests Lubrikants VI arī bija no Vīdāles, taču bija dzimis un bērnību pavadījis Dundagā). Luda kļūšana par kristieti pielīdzināma brīnumam – dažas dienas pēc vecmāmiņas pensijas sajemšanas Ludis kā parasti pamodās zālītē pie Talsu autoostas. Pamodies viņš redzēja vīziju – daiļa jaunava (tehniski gan viņa nebija jaunava) Marija Brazauskiene uzrunāja viņu: “Man te autiņos dus divlitrīgs alus bidons. Ja metīsies ceļos un no sirds mani pielūgsi, varbūt iedošu nostrēbties.” “Ej dirst, kuce!” Ludis attrauc un stiepj roku kabatā pēc pensijas, taču tur tikai pāris eirocentu. Ludim acīs asaras: “Mašeņka, piedod lūdzama! Man vienkārši galva dulla – aizvakar taču bija pensijas diena. Saproti taču mani!” Marija atbild: “Pieņem kristīgo ticību, citādi dzert nedošu!” Ludis, kurš pēdējo pāris nedēļu laikā alkohola iegūšanas nolūkā bija iestājies dievturos, vairs nevarēja turēt dievturu dzeršanu un brīvprātīgi iestājās Talsu budistu atskurbtuvē, kur ieguva īslaicīgu apskaidrību. Pēc tam Ludis uz pāris dienām kļuva par zoroastrieti, taču viņu ar kaunu padzina, kad viņš nejauši nodzēsa mūžīgo uguni, kas bija paredzēta mūžīgā spirta dzīšanai.

“Pohuj, kļūšu par kristieti,” teica Ludis un stiepās pēc bidona. “Es lepojos, ka tu esi ielaidis savā sirdī dievu,” Ludi slavēja Marija, kas slikti orientējās cilvēka anatomijā un nesaprata, ka Ludis patiesībā savā kuņģī ir ielaidis alu, kurš sirdī un citos iekšējos orgānos nokļūst tikai caur asinsriti. Pēc Luda dzirdīšanas Marija uzbrauca debesīs ar liftu, bet Ludis kļuva par kristieti un pārcēlās uz dzīvi Vatikānā, kur skvotoja kopā ar pāris kardināliem no Polijas un dzīvoja cepuri kuldams līdz dienai, kad nomira pāvests Genādijs VII, kurš bija saēdies bojātu cūkgaļu no prestiža lielveikala miskastes. Poļu kardināliem bija briesmīgas paģiras, jo Ludis tos dienu iepriekš bija cienājis ar nocenotu baznīcas degvīnu. Neko darīt – Ludis apģērbās kardināla drānās (abus poļu kardinālus viņš bija izģērbis jau pirms trim dienām) un gāja uz konklāvu. Konklāva trešajā dienā, kad neviens no kardināliem vairs nevarēja nostāvēt taisni un bija beigušās uzkodas, Ludim apnika šis nebeidzamais plosts un viņš dusmās noorganizēja militāru apvērsumu, aicinot palīgā Vaislas Kuili. Vaislas Kuilis ieradās līdz ilkņiem bruņots un nokoda pusduci Šveices gvardu, pirms pārējie sāka lūgties, lai viņš apžēlojas. Tā Ludis kļuva par pāvestu, un tie bija svētki visai Vatikāna tautai.

 

Pirmais pāvesta Ludikanta darbs bija Sv. Pēteras bazilikas nojaukšana, tās vietā uzceļot Talsu autoostas kopiju par godu brīnumainajai vīzijai ar Mariju un diviltirīgo alus bidonu autiņos.

Bet kādas bija Ludikanta attiecības ar dievu? Ne tās labākās. Viņi daudz strīdējās, un ne bez iemesla – kad vajadzēja samesties dzērienam, dievs nekad nepiemeta pāris eiro, kad vajadzēja aizskriet pēc smēķiem, dievs izlikās neko nedzirdam vai aizbildinājās ar gūžas kaula sāpēm, kad vajadzēja no rīta uzlāpīties, dievs alus vietā labākajā gadījumā piedāvāja kefīru. Un tādā garā. Jēzum Ludikants neticēja principāli – kā var ticēt čuvakam, kuram asinīs ir tikai nieka 13 % alkohola. Netika aizmirsts arī gadījums, kad Jēzus tika nosūtīts pēc dzērieniem, bet atgriezās krietnā kunga dūšā ar minerālūdens pudeli (bez gāzes) rokā, sakot, ka dzert ir grēks. “Šādu grēku piedot es nevaru, ej dirst, Jēzu!” no Talsu autoostas tribīnes teica Ludis un piedevām atjēma Jēzum Vatikāna sabiedriskā transporta bezmaksas mēnešbiļeti.

 

Lieldienās Ludis krita ceļos un no sirds lūdza dievu: “Esi vīrietis – aizdod man 20 eiro!” “Varbūt vari aiznest kādu Mikelandželo uz lombardu?” Ludim atbildēja dievs. “Neaizmirsti, ka es Vatikānā esmu jau trīs mēnešus – visi Mikelandželo jau sen ir lombardā, viss nodzeramais jau ir nodzerts un viss izdzeramais – izdzerts,” atteica Ludis. Dievs saka: “Bet tev taču ir vecmāmiņa, kas jau vairākus mēnešus notriec tavu pensiju zālēs.” Ludis ķer pie pieres un telefona un zvana vecmāmiņai: “Brauc šurpām uz karstām pēdām ar visu pensiju un pudeļu attaisāmo, jo pāvesta gredzenu, ar ko korķēju vaļā pivci, ieķīlāju lombardā kaut kur Lombardijā.” Drīz vecmāmiņa bija klāt un, ierodoties Vatikānā, gandrīz nodūra Vaislas Kuili ar adāmadatu, redzot, ka viņš strēbj alu, sēžot pāvesta krēslā. “Man likās, ka Ludītis te ir par priekšņieku, bet tu te nostrēb visu pivci, kamēr viņš smagi strādā,” satraucās vecmāmiņa. “Esi nu rāma, Vaislas Kuilis ir pāvesta alus virsdegustators,” ar nepatīkamu Šveices akcentu teic viens no gvardiem. Te nu jāpiebilst, ka vecmāmiņa tika ieķīlāta lombardā jau pirmajā nedēļā, bet pāvests Ludikants pirmoreiz mūžā sajēma pilnu pensiju.

Image

Attēlā: Vaislius Kuilius (latviski – Vaislas Kuilis) iebrūk Vatikāna konklāvā ar saucienu: “Par lielu pensiju!”

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s