Robijs Viljamss un gulašs

Kā rodas gulašs? Mazi bērni kļūdaini domā, ka gulašu atrod kāpostos. Tās ir muļķības un meli! Gulašu atrod kartupeļos! Sākumā tas ir mazs un raudulīgs, taču tad kļūst liels un varens kā Padomju Latvija Padomju Savienības klēpī!” (fragments no akadēmiķa Augusta Kirhenšteina disertācijas “Gulašs buržuāziskajā Latvijā un mūsdienās”)

Ir pienācis saulainais 1951. gads. Pateicoties biedra Staļina gādībai dedzīgā saule šogad mūsu sociālistisko republiku apspīd īpaši spoži. Saule-stachanoviete izpildījusi partijas plānu par 300 procentiem. Lietus nav bijis jau 3 gadus, un darbaļaudis sveic iespēju baudīt diētu.

Veras un Anatolija Viljamsu ģimenē priecīgs notikums – pasaulē nāk Roberts Anatoljevičs Viljamss. Dzimšanas vieta ir Staļinska (buržuāziskajā Latvijā pazīstama ar nīsto apspiedēju ieviesto nosaukumu Kuldīga). Mazā Robija bērnība ir laimīga – jau no triju gadu vecuma viņš strādā par elektriķi-racionalizatoru un specializējas transformatoru remonā. Šo amatu dēlam ieteica komjauniete, stachanoviete un galu galā arī māte Vera. Pirmo transformatoru mazais Robijs saremontē divu gadu vecumā suņu darbnīcā, kur māte strādā par atslēdznieci. Kamēr Robijs ir iegrimis remontdarbos, māte remontē suņus, kas skaļi gaudo. Tā Robijā dzima mīlestība pret dziesmu. Viņa elki bija “One Direction”, kuriem viņš bieži upurēja zivju konservus un cūkgaļas boršču. Imanta Sudmaļa piemineklis bija populāra vieta elku pielūgšanai Padomju Latvijā, un tieši tur viņu pamanīja pazīstamais norvēģu producents Gudmunds Račs. Tālāk jau notikumi attīstījās tik strauji kā kustas karote, maisot gulašu. Robijs tika pieteikts konkursam “Ko tu proti?”, kurā trijos piegājienos ieņēma septīto vietu.

1951. gadā Padomju Latvija no brālīgās Krievijas ikgadējo normu ietvaros saņem ceļazīmes uz Novosibirsku.

Konkursa “Ko tu proti?” žūrija akadēmiķa Augusta Kirhenšteina vadībā vienbalsīgi nolēma Robijam piešķirt ceļazīmi uz Novosibirsku, taču joku izspēlēja akadēmiķa sliktais rokraksts – vārds ‘гулаг’ tika uzrakstīts kā ‘гулаш’, un mazais Robijs tika nosūtīts uz gulaša degustāciju Vissavienības pionieru nometnē “Arteks”.

Īsajā no gulaša ēšanas brīvajā laikā Robijs muzicē, tādēļ daudz laika spiests pavadīt pionieru nometnes karcerī. Nopratināšanā viņš atzīstas, ka nodarbojas ar jogu. Taču gadās kļūme un nopratināšanas protokols tiek nosūtīts nevis uz Simferopoles reģionālās Drošības komitejas nodaļu, bet gan uz Talsu piena kombinātu kā recepte. Tā rodas padomju darbaļaužu iemīļotais produkts jogurts. Nopratināšanas protokola pielikums kalpo par recepti sieram “Talsu rutulis”.

Svētdiena Arteka ieslodzītajiem bija brīva no gulaša ēšanas un katrs varēja izmantot šo brīvo laiku pēc saviem ieskatiem. Mazais Robijs rīta agrumā ar autobusu brauca uz Simferopoli, kur piedalījās milicijas kora mēģinājumos. Taču, ak, vai, viņš autobusā aizmiga un pamodās tikai Talsos. Tur autoostā viņu sagaidīja kā varoni, darbaļaudis sveica viņu ar ziediem un pateicībā par jogurtu un “Talsu rutuli” uz rokām nesa mazo Robiju pāri visiem septiņiem pakalniem. Viņš bija iedvesmots un no sirds pateicās visai padomju tautai par dāvāto uzticību, Talsu kolhoznieku klubā sarkanā karoga priekšā zvērot turpināt karjeru mūzikā.

Skābēti kāposti ir teicama piedeva gulašam, taču tos pasludināt par gulaša izcelsmes vietu ir bužuāziska diversija.” (fragments no akadēmiķa Augusta Kirhenšteina disertācijas “Gulašs buržuāziskajā Latvijā un mūsdienās”)

Image

(attēlā – pionieri Artekā gatavojas kartupeļu talkai)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s