Robijs Viljamss un gulašs

Kā rodas gulašs? Mazi bērni kļūdaini domā, ka gulašu atrod kāpostos. Tās ir muļķības un meli! Gulašu atrod kartupeļos! Sākumā tas ir mazs un raudulīgs, taču tad kļūst liels un varens kā Padomju Latvija Padomju Savienības klēpī!” (fragments no akadēmiķa Augusta Kirhenšteina disertācijas “Gulašs buržuāziskajā Latvijā un mūsdienās”)

Ir pienācis saulainais 1951. gads. Pateicoties biedra Staļina gādībai dedzīgā saule šogad mūsu sociālistisko republiku apspīd īpaši spoži. Saule-stachanoviete izpildījusi partijas plānu par 300 procentiem. Lietus nav bijis jau 3 gadus, un darbaļaudis sveic iespēju baudīt diētu.

Veras un Anatolija Viljamsu ģimenē priecīgs notikums – pasaulē nāk Roberts Anatoljevičs Viljamss. Dzimšanas vieta ir Staļinska (buržuāziskajā Latvijā pazīstama ar nīsto apspiedēju ieviesto nosaukumu Kuldīga). Mazā Robija bērnība ir laimīga – jau no triju gadu vecuma viņš strādā par elektriķi-racionalizatoru un specializējas transformatoru remonā. Šo amatu dēlam ieteica komjauniete, stachanoviete un galu galā arī māte Vera. Pirmo transformatoru mazais Robijs saremontē divu gadu vecumā suņu darbnīcā, kur māte strādā par atslēdznieci. Kamēr Robijs ir iegrimis remontdarbos, māte remontē suņus, kas skaļi gaudo. Tā Robijā dzima mīlestība pret dziesmu. Viņa elki bija “One Direction”, kuriem viņš bieži upurēja zivju konservus un cūkgaļas boršču. Imanta Sudmaļa piemineklis bija populāra vieta elku pielūgšanai Padomju Latvijā, un tieši tur viņu pamanīja pazīstamais norvēģu producents Gudmunds Račs. Tālāk jau notikumi attīstījās tik strauji kā kustas karote, maisot gulašu. Robijs tika pieteikts konkursam “Ko tu proti?”, kurā trijos piegājienos ieņēma septīto vietu.

1951. gadā Padomju Latvija no brālīgās Krievijas ikgadējo normu ietvaros saņem ceļazīmes uz Novosibirsku.

Konkursa “Ko tu proti?” žūrija akadēmiķa Augusta Kirhenšteina vadībā vienbalsīgi nolēma Robijam piešķirt ceļazīmi uz Novosibirsku, taču joku izspēlēja akadēmiķa sliktais rokraksts – vārds ‘гулаг’ tika uzrakstīts kā ‘гулаш’, un mazais Robijs tika nosūtīts uz gulaša degustāciju Vissavienības pionieru nometnē “Arteks”.

Īsajā no gulaša ēšanas brīvajā laikā Robijs muzicē, tādēļ daudz laika spiests pavadīt pionieru nometnes karcerī. Nopratināšanā viņš atzīstas, ka nodarbojas ar jogu. Taču gadās kļūme un nopratināšanas protokols tiek nosūtīts nevis uz Simferopoles reģionālās Drošības komitejas nodaļu, bet gan uz Talsu piena kombinātu kā recepte. Tā rodas padomju darbaļaužu iemīļotais produkts jogurts. Nopratināšanas protokola pielikums kalpo par recepti sieram “Talsu rutulis”.

Svētdiena Arteka ieslodzītajiem bija brīva no gulaša ēšanas un katrs varēja izmantot šo brīvo laiku pēc saviem ieskatiem. Mazais Robijs rīta agrumā ar autobusu brauca uz Simferopoli, kur piedalījās milicijas kora mēģinājumos. Taču, ak, vai, viņš autobusā aizmiga un pamodās tikai Talsos. Tur autoostā viņu sagaidīja kā varoni, darbaļaudis sveica viņu ar ziediem un pateicībā par jogurtu un “Talsu rutuli” uz rokām nesa mazo Robiju pāri visiem septiņiem pakalniem. Viņš bija iedvesmots un no sirds pateicās visai padomju tautai par dāvāto uzticību, Talsu kolhoznieku klubā sarkanā karoga priekšā zvērot turpināt karjeru mūzikā.

Skābēti kāposti ir teicama piedeva gulašam, taču tos pasludināt par gulaša izcelsmes vietu ir bužuāziska diversija.” (fragments no akadēmiķa Augusta Kirhenšteina disertācijas “Gulašs buržuāziskajā Latvijā un mūsdienās”)

Image

(attēlā – pionieri Artekā gatavojas kartupeļu talkai)

Advertisements

Suņu remonts

Nelabvēļi apgalvo, ka Krišjāņa B. galvenie sasniegumi Lidostas direktora amatā saistīti ar personīgā izskata uzlabošanu. Viņi aizmirst, ka Krišjāņa kungs Lidostas teritorijā izveidojis pasaules klases suņu remontdarbnīcu, piesaistot labāko nozares speciālistu Žaku-Žani Dzintara kungu. Ja savulaik suņu remonts bija nopietna problēma, tad tagad jebkurš bez raizēm var savu suni atvest šeit un saremontēt, un cilvēki to arī dara – brauc ne tikai no Latvijas, bet arī no brālīgajām republikām. Pajautāsim Dzintara kungam, kā viņš, tik jauns būdams, tik daudz sasniedzis suņu remontinženierijas jomā.

– Viss sākās astoņu gadu vecumā, kad vecaistēvs atnesa mājās divus beigtus sanbernārus un teica – naudas dzīvam sunim mums nav – izklaidējies, kā proti. Un aizvēra durvis. Liels bija viņa pārsteigums, kad pēc nedēļas es biju no beigtajiem suņiem salicis dzīvu pūdeli, kurš turklāt runāja latviski ar Kārļa Ulmaņa akcentu, lai arī abi sambernāri bija ukraiņi no Krimas apgabala. Gruzīnu akcenta dēļ mani nepieņēma Rīgas Franču suņu licejā. Nācās iestāties Suņu mehānikas arodskolā, kuru arī pabeidzu ar izcilību, iegūstot suņu atslēdznieka diplomu. Loģisks turpinājums bija studijas Rīgas Politehniskajā Institūtā, suņu metinātāju un atslēdznieku nodaļā, kurā iestājos studēt suņu inženierzinātnes. Pēc tam – doktorantūra Austrumberlīnes Starptautiskajā suņu institūtā ‘Karl Marx Forschungsinstitut der Schweindehunde Wissenschaft’, kur iepazinos ar savu partneri. Pēc tam privātprakse Madridē, kur strādāju 7 gadus, līdz nāca piedāvājums no Krišjāņa P., kuru patriotisku apsvērumu dēļ nevarēju noraidīt. Tagad esmu lepns, ka Latvijai ir tikpat laba suņu remontdarbnīca kā Vācijā vai Spānijā.

– Runājot par pakalpojumiem, kurus jūs piedāvājat – vai īstam latvju patriotam beidzot ir iespēja tikt pie sava suņa, ja viņa rīcībā ir tikai tukša alus pudele un sauja ar sliekām?

– Jūs varat būt drošs, ka tiksiet pie angļu buldoga un 10 punktiem Maksimas klienta kartē.

– Ko darīt, ja sunim nepatīk, ka viņam izdara mākslīgo elpināšanu?

– Mūsu darbnīcā ir brīnišķīgs metinātājs, kas lieliski tiek galā ar šo problēmu.

– Vai darbā gadījušies kādi kuriozi?

– Nesen bija gadījums – mūsu pastāvīgais klients no Erevānas atsūtīja lielu kasti ar apelsīniem un apsveikuma karti ar sava suņa foto. Mēs sapratām, ka viņš vēlas rezerves kopiju savam sunim, un no apelsīniem ātri vien samontējām labradoru, kas uz mata līdzīgs sunim bildē, un aizsūtījām atpakaļ. Pēc kāda laika pienāca zvans no Erevānas, mūsu klients smejas un saka, ka tā bija pateicības dāvana par nevainojamu astes garantijas remontu. Apelsīni bija domāti ēšanai!

– Un kas notika ar suņa kopiju?

– Dzirdējām, ka vēl neesot atmuitots un iestrēdzis Erevānas muitā uz pāris gadiem.

Dzintara kungs skatās pulkstenī un teic, ka saruna jābeidz, jo steidzami jāveic Kārļa Gunta Ulmaņa čivavas remonts, kam nestrādā atpakaļgaita. Garantijas laiks nupat beidzies, taču atpakaļgaitas problēmām Lidostas suņu remontdarbnīca ir pretimnākoša.

Image

Piskonts Bumbis-Bumbis