Dzejas normalizācija

Jūsu uzmanībai piedāvājam populāru latviešu dzejas darbu normalizāciju – adaptāciju sieviešu auditorijai:

Man

Liepas satumst. Lapās apklust vēji,
Savāds gurdums mani lejup māc.
Un es atkal šodien nevarēju
Atnākt turp, kā bija norunāts. (Ha!)

Kamdēļ teikt un smaidot solīt klusi,
Ka es nākšu tad, kad saule riet,
Ja es zinu, ka uz citu pusi
Gribas man šai pašā brīdī iet?

Laikam tīk tā doma man un jūta
Ka tu mokies, mani gaidot viens
Kamēr vējš pār zemi nakti sūta,
Tumsā pazūd ceļu baltais piens.

Kā lai zin, varbūt tā arī labi
Ka tur sēdi skumjš un vientulīgs
Tavi draugi tagad – ceļa stabi,
Nakts un klusums, klusums brīnišķīgs.

Liepas satumst. Lapās apklust vēji,
Savāds gurdums mani lejup māc,
Un es atkal šodien nevarēju
Izturēt jūs, dienas kritiskās!

1048734-bigthumbnail

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s