Kārtējais skandāls Balvos. Gadskārtējā Balvu vegānu nakts kongresā noēsti 8 delegāti. Aģentūra “ITAR-Tase” ziņo, ka noēstie delegāti ir bijuši par vegāniem pārģērbušies karnivori. Turklāt noēšanai izmeklēti tieši paši sulīgākie un nobriedušākie eksemplāri. Kaut pratināšanu veica pats Vaislas Kuilis, neviens no aizdomās turētajiem kongresa dalībniekiem neatzinās nodarījumā, bet gandrīz visi atzinīgi izteicās par noēsto delegātu sulīgumu un apetītelīgumu. Daudzi arī atzina, ka viens no delegātiem pats bijis vainīgs, jo uz viņa deguna mirdzējuši tauki, provocējot citus delegātus uz maltīti. Aculiecinieki apgalvo – karnivoru noēšanas brīdī aizkapa balsī izkliegts sauklis “nost ar gaļas ēšanu”. Nav šaubu, ka karnivori ir jāiznīcina, taču vai tas ir jāpanāk, viņus noēdot? Var taču viņus nodurt ar burkānu un pēc tam marinēt uz komposta kaudzes. Galu galā situāciju noskaidroja Balvu vegānu kapsētas izpilddirektors Žaks-Žanis Dzintars. Karnivorus ir noēduši vegānu kapsētā nelegāli apglabātie, kas piecēlušies kā dzīvie miroņi. Tam par iemeslu, protams, ir kārtības un patriotisma trūkums valstī. “Vai īsteni patriotisks ārsts-pataloganatoms izsniegs mirušajam viltotas vegānu asinsanalīzes, saņemot kukuli no mirušā radiniekiem vai pat no paša mirušā?” retoriski jautā Dzintara kungs, “dzīvo miroņu sirojumi ir likumsakarīgs iznākums viltotām analīzēm.” Tomēr viss beidzās laimīgi, jo par dzīvo miroņu nerātnībām ieinteresējies kāds Stīvens Spīlbergs no Lielirbes, kurš ar Miķeļtorņa lucīšu kūpinātāju Ilgoņa un Aldoņa materiālo atbalstu (2 tonnas augstas kvalitātes kūpinātu lucīšu), balstoties uz reālajiem notikumiem, Lietuvā uzņems mākslas filmu pieaugušajiem “Izvirtības dzīvo miroņu naktī”.
Autors: piskonts
Odekolona ražošana Ziemeļkurzemē
Ekspresintervija ar Žaku-Žani Dzintaru:
– Dzintara kungs, jūsu pirms diviem gadiem dibinātais spirta brūzis jau tagad ir piektais lielākais Miķeļtornī pēc saražotā spirta daudzuma. Kā jums tik īsā laikā izdevies gūt tik fantastiskus panākumus?
Dzintara kungs noslēpumaini pasmaida un lepni atbild:
– Patriotisms, patriotisms un vēlreiz patriotisms! Un, protams, no tā izrietošā mīlestība pret alkoholu.
– Kāda ir jūsu niša vietējā spirta tirgū? Miķeļtornī tāpat kā citur Kurzemē alkohola ražošanas nozarē taču valda sīva konkurence!
– Mēs savu produktu orientējam tieši uz gardēžiem jeb tā sauktajiem gurmāniem.
– Dzintara kungs, jums ir īsteni patriotiska domāšana! Sakiet, kā jūs saviem produktiem piesaistat tieši gardēžu uzmanību?
– Mēs tirgojam spirtu daudz lielākās pudelēs. Mazākais tilpums, ko piedāvājam, ir 3 litru pudele, tā saucamā ‘provīte’. Taču mūsu izvēlīgie klienti visvairāk iecienījuši tieši 10 un 20 litru cisterniņas, kas izrotātas ar burvīgiem auseklīšiem. Un, protams, mūsu spirts ir pamatā arī Latvijas gardākajiem odekoloniem. Nesen Balvos sākām ražot jaunu odekolonu ar cūkgaļas garšu. Odekolona pieprasījums ir tik liels, ka papildu spirtu piegādājam pat no Vladivostokas.
– Un kā jūsu uzņēmumam veicas ar odekolona eksportu?
– Kopš odekolona cauruļvads ar Krieviju ir slēgts, eksportējam šo pārtikas produktu ar dzelzceļa cisternām. Lieki piebilst, ka pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu.
– Vai plānojat arī sieviešu parfīmu ražošanu?
– Protams, nē. Nav nekā pretīgāka par pietempušos mātīti. Ne velti daudzās valstīs – Saūda Arābijā, Itālijā, Polijā un Tongā – sieviešu parfīmi ir aizliegti.
– Dzintara kungs, mūsu zemei vajag vairāk uzņēmīgu patriotu kā jūs!
– Nu, ko jūs, – Dzintara kungs kautri nodur galvu, – nu, ko jūs mani tik pieticīgi slavinat?
Dzintara kunga kausā puto odekolons, kauss paceļas tostam, intervija beigusies un sākas vakara neformālā daļa. Šovakar patriotisms sitīs augstu vilni.
Morāle pornofilmu kaskadieru profesijā
Nav bīstamākas profesijas par kaskadieri, bet nav arī vīrišķīgākas. Žaks-Žanis Dzintars ir profesionāls kaskadieris, kas, riskējot ar dzīvību, filmējies daudzās tautā plaši pazīstamās un mīlētās patriotiskās pornofilmās kā “Kauna padarīšana Ausekļam” un “Tautasdēlu gultas cīņas”.
– Dzintara kungs, kaskadieri parasti specializējas dinamiskās auto pakaļas dzīšanas ainās, lēkšanā no augstuma vai trikos ar uguni. Taču Jūsu specializācija ir daudzkārt bīstamāka.
– Tā ir. Es specializējos trikos ar cūkgaļu.
– Neticami! Kā Jūs izvēlējāties tik vīrišķīgu specializāciju?
– Ar vīrišķīgām nodarbēm aizrāvos vēl pirms dzimuma maiņas. Mums kolhozā bija liela cūku ferma, kurā es bieži viesojos un vēlāk pat tiku pieņemts darbā par tulku.
– Dzintara kungs, pat muļķim nav šaubu par Jūsu vīrišķību. Lūdzu, pastāstiet par trikiem, ko esat veicis.
– Pēdējā laikā patriotiskajās pornofilmās arvien populārāka kļūst kausētu cūku tauku dzeršana. Runa ir par augstākā labuma cūkas taukiem ar sāli un ķimenēm.
– Un Jūsu uzdevums ir šos taukus dzert kameras priekšā?
– Ne tikai priekšā, bet arī pakaļā – tas taču ir patriotisks porno!
– Kādu daudzumu cūkgaļas tauku Jūs izdzerat filmas uzņemšanas laikā?
– Man ir stingri noteikts limits – vienā piegājienā ne vairāk par diviem litriem. Savukārt vienā filmēšanas dienā ne vairāk kā 16 litrus.
– Dzintara kungs, jūs ļoti riskējat ar sevi.
– Mākslas vārdā esmu gatavs uz visu. Taču zinu, ka par sevi ir jārūpējas – ja es pārsniedzu savu limitu, man pastiprināti sāk svīst paduses.
– Kādus citus fantastiskus trikus ar cūkgaļu Jūs izpildat?
– Vesela piena sivēna norīšana ir bīstams triks, ja cilvēkam nav dziļas rīkles.
– Vai ir bijis triks, kurš ir bijis pārāk bīstams un no kura izpildes Jūs esat atteicies?
– Skūpstīt Sipenieces kundzi kameras priekšā. Iedomājaties, kas tā būtu par blamāžu visas Republikas mērogā! Lamāju režisoru, kas par slimu prātu izdomājis tādas perversijas. Par laimi tagad jau šāda veida izvirtības Republikas teritorijā ir nelikumīgas.
– Dzintara kungs, Jūsu ieguldījums Latvijas kinomākslā ir nenovērtējams. Jūs esat īsta Latvijas kino ciltsmāte.
– Jo es esmu tā vērta.
Dzintara kunga dzimums
– Dzintara kungs, dzimšanas apliecībā jums rakstīts “Žanna-Žanete Dzintra”. Vai tā ir drukas kļūda?
– Vairāk jau dabas kļūda. Kaut patiesībā visam pamatā bija odekolons.
– Nudien, jūs esat sabiedrībā plaši pazīstams kā izsmalcināts odekolonu cienītājs.
– Jā, pēdējā laikā dzeru tikai V.S.O.P, X.O. vai Grand Premier Cru.
– Un kāds odekolonam sakars ar jūsu vārda maiņu?
– Jaunībā bija maz naudas un es nevarēju atļauties pat vienkāršākos Dzintara galda odekolonus un no pašbrūvētā odiera man bija asiņaina caureja. Vajadzēja ietaupīt vairāk naudas un es konstatēju, ka vīriešu kurpes ir daudz lētākas par sieviešu kurpēm un ar vienu pāri vari staigāt pāris gadu. Par dzimuma maiņu izšķīros pragmatisku apsvērumu dēl, klausot sirdsbalss aicinājumam.
– Bet kādēļ tad jūs vēl arvien staigājat sieviešu kurpēs?
– Šobrīd strādāju par kaskadieri patriotiskās pornofilmās, tāpēc ar naudu nav problēmu. Protams, gribētos jau kļūt par aktieri, bet ir problēmas ar dzimumlocekli…
– Dzintara kungs, jums šīs kurpes nudien piestāv! Kur jūs tādas dabūjāt?
– Supergetto bija akcija. Pērkot 3 kilogramus kartupeļu, tu dabū kurpes ar 50% atlaidi.
– Ir jābūt stulbam, lai neizmantotu tādu izdevību. Vai jūs atkal mainījāt dzimumu?
– Vai jūs zināt, kādas rindas ir pie Kalnbērza, kad ir akcijas kurpēm? Mana mēnešbiļete man nedod bezrindas operāciju. Valstī nav kārtības!
– Dzintara kungs, es ticu, ka jūs sakārtosiet šo valsti!
Attēlā redzamā meitene vēlāk kļuva par Dzintara kungu.
Patriotu praids
Patriotu praids ir paredzēts cilvēkiem, kas mīl Valsti. Patriots vēlas tikt pieņemts sabiedrībā gluži kā liberasts. Mīlēt Valsti ir tikpat dabiski kā mīlēt multikultūru.
Liberasti uzskata, ka mīlēt Valsti ir pretdabiski, neķītri un piedauzīgi. Žaks-Žanis Dzintara kungs lepni deklarē: “Es mīlu Valsti ar visu savu ķermeni. Dzimumattiecības ar Valsti nav grēks!” Domāju, ka ir laiks apjautāties pašam Valstij, ko viņš par to domā.
– Valsts kungs, kādas ir jūsu attiecības ar Dzintara kungu?
– Protams, ka tās ir dzimumattiecības! Valstiskas dzimumattiecības!
– Bet vai jūsu attiecības tiešām ir tikai fiziskas?
– Bet kādas gan vēl var būt attiecības ar Valsti? Neesiet jel naivs!
– Valsts kungs, ir zināms, ka Jūs esat filmējies arī patriotiskās pornofilmās.
– Jā, tieši tā mēs ar Dzintara kungu iepazināmies. Viņš bieži nāca uz kastingiem, taču vienmēr saņēma atteikumu kosmopolītiska dzimumlocekļa dēļ.
– Taču jūs viņu pieņēmāt ar visu kosmopolītisko dzimumlocekli.
– Es vēl arvien ceru, ka viņa loceklis kļūs tikpat nacionālpatriotisks kā viss pārējais viņa ķermenis.
– Bet Kalnbērzs taču operē! Patrioplastija ir rutīnas operācija.
– Dzintara kungam esot bail no nažiem un Kalnbērza.
– Patrioplastiju gan izpilda ar sirpi un āmuru, nevis nazi.
– Iestāstiet to Dzintara kungam! Es viņam saku – tu esi gļēvs lupata! No tava krāna pil kosmopolītisms bet tu neko netaisies darīt. Tu gribi vai negribi būt aktieris? Padomā, kas tā par naudu! Varēsi dzert odekolonu cik gribas, nevis cik var atļauties.
– Jā, tas ir nožēlojami.
– Neredzu iespēju, kā viņš piedalīsies patriotu praidā ar kosmopolītisku krānu.
Dzintara kunga metamorfozes
Žaku-Žani Dzintaru intervē Piskonts:
– Dzintara kungs, bet sakiet jel, kā Jūs kļuvāt par ebreju? Tas taču ir pretrunā ar jūsu ideoloģisko pārliecību un Jūsu partijas piecgades plānu!
– Saprotiet, tas notika gluži nejaušības dēļ: man patīk zāle un es kļuvu par sienāzi. Rezultātā es, protams, sāku čīgāt. Un, Jūs domājat, ir viegli būt pasaulslavenam vijolniekam, neatzīstot sevī ebreju?
– Nu, kā, bet Kebaba Skride taču ir latviete. Ne velti viņu izmeta no Ebreju Vidusskolas par auseklīša nēsāšanu.
– Muļķības. Kurš teicis, ka Kebaba ir pasaulslavena vijolniece? Nekad neesmu redzējis viņu koncertējam pasaules prestižākajās aizkrāsnēs, kur regulāri čīgājam mēs ar Bidonu Krāmeru.
Kas notika pie jūras?
Ļeņins un kucēns sēd pie jūras. Kucēna ausis plivinās vakara vējā un tas ošņā pēc joda smaržojošo svaigo jūras gaisu. Ļeņina acis sapņaini raugās tālumā. Abi klusē un abiem ir labi.
Receptes no Kurzemes – mājas gaumē
Recepte: zivju salāti ar sērskābi
Nepieciešams:
400 grami augstas kvalitātes zivju (karpa vai reņģe)
150 grami kviešu miltu (augstākā labuma)
Tējkarote sāls
Viens citrons
Pipari pēc garšas
Dilles (svaigas vai konservētas)
100 grami sviesta
150 ml sērskābes
Zivi apcep uz pannas, apber ar sāli un pipariem, izspiež tai virsū citronu (sēkliņas paliek citronā). Kad zivs jau sāk brūnēt, to apvārta mīklā un turpina cept pusstundu. Pirms servēšanas aplej ar sērskābi.
Recepte: cūkas cepetis ar poloniju
Nepieciešams:
1 kilograms cauraugušas cūkas gaļas (vēlams: pavēdere)
1 laims
50 grami timiāna
50 grami polonija
70 grami pētersīļu
2 lieli āboli
300 grami smalki rīvētas selerijas saknes
Cūku liek krāsnī uz lēnas uguns un cep bez garšvielām pusstundu. Kad izveidojusies kraukšķīga garoziņa, cūku apvārta ar timiānu, poloniju, pētersīļiem. Ieziež ar seleriju, izrotā ar ābolu miziņām un cep vēl pusotru stundu.
Labu apetīti!
Viesos zvejnieku kolhozā Sarkanais elektrozutis
Ziemeļkurzemē skandāls – kārtējo reizi notikusi līdzekļu nelietderīga izšķērdēšana. Šoreiz kauns ir vēl lielāks, jo ir arī izlādēts humānās palīdzības veidā no Ziemeļkorejas saņemtais modernais akumulators, kas bija paredzēts elektrozušu konservu ražošanai (Latvenergo degustators konservu paraugu atzina par neēdamu). Republikas prokuratūra pasūtījusi 20 000 elektrozušu konservu, bet pasūtījums atkal paliks neizpildīts. Uz Miķeļtorņa zvejnieku kolhoza koncentrācijas nometni izbūvēts augstspiediena gāzesvads no Čeļabinskas, bet vietējie ar šļauciņām slēdzas tam klāt un zog gāzi pa labi un pa kreisi. Kauns ne tikai republikas, bet arī starptautiskā mērogā. Ir nozagtas gandrīz visas gāzes kamerām domātās flīzes, un nu būs jāsamierinās ar plikām, kaļķotām sienām. No solītā eiroremonta tāds čiks vien sanāk. Katrs, kas viesojies pie brāļiem lietuviešiem Palangas zvejnieku kolhoza filtrācijas-koncentrācijas nometnē, atceras ārkārtīgi augsto remonta kvalitāti – tur uzriktēt pakešu logus, ozolkoka parketu un marmora flīzes tikuši pieaicināti glaunākie dizaineri no pašas Parīzes. Lietuvieši mums ir priekšā arī reklāmas ziņā. Palangas nometne reklamējas lielākajos televīzijas kanālos un laikrakstos, savukārt mūsu zvejnieku kolhozu koncentrācijas nometnes klientu piesaistīšanā nav tikušas tālāk par portālu draugiem.ru. Nemaz nerunāsim par Igauniju, kas apvilkusi dzeloņdrāšu žogu visai Sāremā salai. Jautājums joprojām ir aktuāls – kādēļ mēs republikas zvejnieku kolhozos nevaram iekārtot augstas kvalitātes starptautiska līmeņa koncentrācijas nometnes? „Šķiet, atkal vainojama neizdarība un patriotisma un valstiskās domāšanas trūkums,” nogroza galvu valsts konduktors-kontrolieris Žans-Žanis Dzintars, kurš uz Miķeļtorni atbraucis no pašas Rīgas. „Jūsu prieka māja ir sliktākā, kādu jebkad esmu apmeklējis! Jūsu kolhoza zēniem nav muzikālās dzirdes!” pukojas biedrs Dzintars, „ja jūs tā turpināsiet, panākšu, ka jūsu prieka mājai tiek atjemts ceļojošais vimpelis „Par izcilību” un suteners izslēgts no Partijas.”
Kā zināms, mūsu republikā ir labākie tautas daiļamata meistari, kas neskaitāmas reizes piedāvājuši pašu izgatavotos puzurus, salmu lelles un koka lucīšus koncentrācijas nometnes izdaiļošanai, taču vienmēr sajēmuši nometnes saimniecības daļas vadītājas biedrenes Klučiņas strupu noraidījumu. Un ko gan var gaidīt no slaucējas karjeristes, kuru ienīst pat govis?
Tikām Aldonis un Ilgonis sēd tik nost turpat pie kolhoza koncentrācijas nometnes žoga, grauž nozagtās flīzes un spriež, kā nozagt dzeloņdrātis savai lucīšu kūpinātavai. Bitenieks Laimonis nozadzis dzelzceļa cisternu ar acetonu un špricē to iekšā savos stropos, lai paaugstinātu bišu darba ražīgumu. Cukurbiešu posma posminieks Ādolfs nozadzis 10 kilometrus augstākās kvalitātes sliežu ceļa, un tagad kundes uz Miķeļtorni jāved ar tačkiņu. Artūra Irbes jūras šaurumā siro zvejnieku kolhoza pirāti un nežēlīgi zog mūzikas ierakstus, aizbildinoties ar sliktu nozveju. Artūra Irbes jūras šaurums ir kļuvis par ikviena melomāna biedu, kurš peldot vēlas paklausīties mūziku. Lūk, atpūtniecei Rasmai pirāti tikko atjēmuši trīs skaņuplašu komplektus ar Margaritas Vilcānes labāko dziesmu izlasi. Tas viss notika visu acu priekšā pie otrā sēkļa. Un tā Rasmai ir tikai otrā laulība. Plates mudīgi nonāk Aldoņa lucīšu kūpinātavā un pēc tam auksti kūpinātas tiek tirgotas kolhoza melnajā tirgū. Kolhozs atkal ir pēdējā vietā rajonā elektriskās un ķīmiskās zvejas metožu apguvē un elektrisko zušu nozvejā. Runā, ka pat tikšot atcelts Depeche Mode kolhoza estrādē un nekādi danči nenotikšot. Kauns pa visu ģīmi!
*Informatīva piezīme: Miķeļtorņa koncentrācijas nometne tika izveidota 2006. gadā zvejnieku kolhoza „Sarkanais elektrozutis” sastāvā, un kolhozs turpina to pārvaldīt vēl šobaltdien.
Cūkgaļas meteorīts
1963. gada 16. jūnijā Zemē draudēja ietriekties Pirmais cūkgaļas meteorīts. Meteorīta diametrs bija apaļi 200 kilometri. Tas sastāvēja no 60% cūkgaļas, kā arī miltu, modificētas cietes, mononātrija glutamāta garšas pastiprinātāja, vārāmās sāls, garšvielām, sojas un Knorr buljona kubiciņiem. Meteorīts draudēja ietriekties tieši Kurzemē (Kurzemes katlā). Par laimi latviešu tautas patriote Valentīna Tereškova uzņēmās misiju lidot kosmosā un apēst meteorītu, jo Vaļičkai patiešām ļoti garšoja cūkgaļa. Raķeti no brusītēm un plēves uzmeistaroja Balvu talantīgie amatnieki, savukārt skafandru radīja Rīgas adītājs. Pats Rasels Busulis tika pieaicināts kā meteorīta degustators, taču viņš no šī goda atteicās. Vaļička, nonākusi kosmosā, pielidoja klāt meteorītam, bet, ak, tavu postu, izrādījās, ka sinepes aizmirstas mājās. Pa galvu, pa kaklu tika salikta vēl viena raķete un sinepes uz karstām pēdām tika uzšautas kosmosā no slavenā Ģipkas kosmodroma. Tā, viss vietā – salvete izplāta klēpī, dakšiņa un nazis rokā (nazis raus!), sinepes, trauciņš ar gaileņu mērcīti pie rokas, bet, ak, šausmas, ak, šaušalas… Vaļa atkal satraukti telefonē uz zemi – bet kur tad cepti kartupeļi? Paklausot Ģipkas rūdītajiem kosmosa vilkiem, kas uzstāja, ka no rīta vienmēr labāk ceļas, turpat Ģipkā zibens ātrumā no žāvējumiem radītā trešā raķete pacēlās pašā agrā rīta agrumā (pamodinot Rojas iedzīvotājus). Pēc astoņām stundām svarīgā krava – 400 tonnas ceptu kartupeļu ar sīpoliem un majonēzi – tika nogādāta orbītā Vaļičkai pa rokai. Vaļička ēd tā, ka šmakst vien, taču viņai kļūst neērti – kā es tā viena visu apēdīšu? Neērti. Vaļa atsakās ēst, kad no meteorīta palikuši vēl apaļi 80 kilometri. Kā es te varu viena ēst, ja Kīts Ričardss mirst badā tievs kā maikste! Vaļička, ēd, nekautrējies, būs vēl! – no Zemes telefonē Jurijs Gagarins. Galu galā Valentīna apēda visu meteorīta cūkgaļas daļu, atstājot kosmosā tikai skrimšļus un Knorr buljona kubiciņus, no kuriem viņai bija alerģija. Meteorīta atlikums ietriecās Rīgas jūras līcī 15 km no Melnsila piekrastes, radot cunami, kas iznīcināja 20 miljonus lībiešu.
Jura to nevarēja zināt, bet viņa pravietiskie vārdi par to, ka būs vēl, traģiski piepildās 2013. gadā, kad Zemē draud ietriekties Otrais cūkgaļas meteorīts. Šoreiz tā sastāvā jau ir apaļi 75% cūkgaļas un tas ir zemeslodes izmērā. Ir vajadzīgs risinājums. Bet kur tad mūsu Vaļička? – visi atceras par Valentīnu Tereškovu. Taču Vaļa atkopjas no kārtējās kuņģa palielināšanas operācijas, un Latvijas televīzija uz karstām pēdām organizē talantu šovu ‘Superkuņģis 2013’, kurā uzvar Dzintara kungs. Tomēr pēc šova medicīniskajā izmeklēšanā tika apsekoti viņa vaigu kauli un atklāts, ka viņš nav etnisks latvietis. Ko nu? Palīdzība jālūdz otrās vietas ieguvējai Sandrai B., taču viņa atsakās lidot kosmosā, jo vīriņš neļauj. Pēc telefoniskas balsošanas par kosmonautu piespiedu kārtā tiek izraudzīts pats vīriņš Andris. Andris spirinās pretī, sakot, ka meteorīts tikai saķeps viņam ūsās un nebūs nekādas jēgas. Neviens viņā neklausās un uzsūta viņu kosmosā, taču, ak, tavu postu – meteorīts patiesi saķep ūsās, Andri atstājot bešā, izsalkušu un dusmīgu. Tā kā Andris atsakās noskūt ūsas, Zemei ir beigas. Beigas ir arī tev, cienītais lasītāj! Beigas!









