Jaunbiedra Brežņeva cūkgaļas izjūta

Mazās Zemes zvejnieku kolhozam Gudronas ezera krastā bija liela cūku ferma. Gudronas ezerā nebija zivju, tāpēc zivju konservos parasti nonāca cūkgaļa. Nevienu nepārsteidza, ka, atverot šprotu konservu bundžiņu, pretim tev raugās sivēna šņukuriņš vai aste. Šī prakse ir aizgūta no Dobeles zvejnieku kolhoza, kura rīcībā nav nevienas ūdenstilpnes zvejai, bet no piecgades plāna izpildes neviens nav atbrīvots.

Mazajam Ļoņam bērnībā bija cūciņas – Valērija un Josifs. Ļoņečka stundām spēlējās ar saviem sivēniem, kasīja tiem muguriņu, štepselēja kontaktdakšas to šņukuros un metās ar tiem kopā Gudronas ezera bangās. Viņa bērnības labākie gadi pagāja kopā ar jautriem sivēniem, brangiem rukšiem, resnām cūkām, grūsnām sivēnmātēm, omulīgiem vepriem un vaislīgiem kuiļiem. Tā Leonīds Iļjičs Brežņevs iemīlēja cūkgaļu.

Nevienam Politbirojā nebija noslēpums, ka visu savu brīvo laiku Leonīds Iļjičs pavadīja cūku fermās. Daudzi uzskatīja, ka ar cūkām viņš saprotas daudz labāk kā ar cilvēkiem. Neskaitāmas cūkas no visas pasaules bija viņa vēstuļu draugi. Tikai runājot cūku valodā viņš varēja brīvi un artikulēti izteikties, nelasot vārdus no papīra lapas. Tāpēc kā pērkons no skaidrām debesīm visus pārsteidza tiesas prāva – Vaislas Kuilis iesūdzēja tiesā Leonīdu Iļjiču Brežņevu par izmantošanu bērnībā: būdams piena sivēns, viņš saņēma vēstuli, kuras rakstītājs stādījās priekšā kā tuvo austrumu kuilis Halalmāgens. Vēstules autors sajauca mazā piena sivēna prātu, kārdinot ar sarkanvīnu un citām marinādēm, taču, sivēnam ierodoties uz apsolīto banketu ar diskusijām par cūkgaļas lomu Tuvo Austrumu miera procesā, Leonīds Iļjičs viņu uzreiz brutāli guldīja uz sviestmaizes. Piena sivēns kviekdams aizbēga, taču pāridarījums palika atmiņā uz visu mūžu.

Bet kā gan Leonīds Iļjičs sāka iet pa grēka taku? Viss sākās liktenīgajā 1946. gadā zvejnieku kolhozā “Rudais oktobris”, neilgi pēc kolhoza apbalvošanas ar Ļeņina odeni par īpašiem nopelniem cūkkopībā. Tobrīd visam nopelniem bagātās cūku fermas personālam bija sakāpis galvā, tāpēc jauno Ļoņu neviens negribēja ņemt darbā par mākslīgo apsēklotāju, baidoties, ka viņa talants atstās ēnā pieredzējušos fermas apsēklotājus. Īpaši pret Ļoņas pieņemšanu darbā iebilda ilggadējais fermas darbinieks akadēmiķis Semenovs, kura vairāki desmiti publikāciju par dabīgās apsēklošanas priekšrocībām bija krasā pretunā ar jaunā censoņa Brežņeva revolucionārajām idejām mākslīgās apsēklošanas jomā. Visiem fermas darbiniekiem vēl atmiņā bija jaunā Leonīda Iļjiča publiskā uzstāšanās Kopenhāgenas starptautiskajā cūku apsēklošanas kongresā pret konservatīvajām Semenova idejām. Ļoņa norādīja, ka cūku fermu tradicionālais papildu ienākumu avots – dabīgās apsēklošanas video komerciāla straumēšana internetā – ir kontrrevolūcijas iedīglis, kas nekavējoties izskaužams, un ka akadēmiķis Semenovs ir nodevis akadēmiskos ideālus, kļūstot par cūku seksa simbolu un video zvaigzni. Leonīda Iļjiča trāpīgā argumentācija tomēr nenesa gaidītos augļus, jo “Rudā oktobra” cūku fermas kolektīva prāti bija piesūkušies ar Semenova konservatīvisma sēklu un viltus idejām par tradicionālām cūku ģimenes vērtībām. Beigu beigās progresīvais Leonīds Iļjičs tika izstumts no kolhoza ar buldozeru. Ļoņam nekas cits neatlika kā meklēt darbu Politbirojā, kur viņš tika pieņemts par stažieri zīmuļu drāzēju triecienbrigādē. Jau pirmajā dienā viņam bija labs drāziens, kuru augsti novērtēja pieredzējušie kolēģi. Leonīds sāka strauji kāpt pa karjeras kāpnēm, taču visstraujāko lēcienu uz augšu viņa karjera piedzīvoja gadskārtējajā Politbiroja skaistuma konkursā, kurā Ļoņa pārliecinoši ieguva pirmo vietu. Kā konkursa uzvarētājs, viņš automātiski kļuva par Politbiroja locekli. Šķiet, viņa karjera bija sasniegusi kulmināciju, panākumi dzīvē bija reibinoši. Taču Ļoņa ilgojās pēc savām saknēm – cūkkopības un sēklošanas. Iemantotās slavas dēļ vairs nebija iespējams ieiet jebkurā cūku fermā un aprunāties ar cūkām par sadzīvi un iekšpolitikas problēmām, jo cūkas sajūsmā uzreiz metās viņam virsū. Izmisumā Ļoņa nolēma ievietot sludinājumu avīzē “Sarkanais Vaislinieks”, kura tekstā bija teikts: “Loceklis bez aizspriedumiem vēlas iepazīties ar sivēnu kopīgai gulēšanai uz sviestmaizes”. Uz sludinājumu viņš saņēma tikai vienu atbildi ar klāt pievienotu atpakaļadresi: “Leonīd Iļjič, man ļoti labpatiktos gulties ar jums kopā uz sviestmaizes. Piena Sivēns.” Jau pēc pusotras nedēļas prokuratūra pret Leonīdu Iļjiču izvirzīs apsūdzību. Bet kurš gan nosūtīja šo viltus vēstuli, kurš sēja šo naida sēklu, kurš lika pamatu šim briesmīgajam noziegumam? Kurš? Semenovs!!!

breznevs

Reliģisks disputs

Jēzus ar Svēto Pēteri pastaigājas pa Paradīzi. Te Jēzus sarauc degunu un aizdomīgi osta gaisu: “Spirtots gars! Patiesi, Armands ir visuvarens!”

Pēteris: “Jēzu, Tev ir cāļa smadzenes! Teologi jau sen tic, ka Armands neeksistē!”

Jēzus: “Bet Pēteri, Armanda eksistence taču ir empīriski pierādīta. Atliek vienkārši izmērīt saražotā un izdzertā alkohola apjomus, lai būtu skaidrs – Armands patiešām eksistē!”

Pēteris: “Mana ticība man saka, ka vienkārši alkohola ticis saražots krietni mazāk. Kur tavos gudrajos mērījumos ir pierādījums, ka tik daudz alkohola tiešām ticis saražots? Tu tur klāt stāvēji?”

Jēzus: “Akcīzes nodokļa markas uz pudelēm skaidri liecina par saražotās partijas apjomu…”

Pēteris: “Teoloģijas autoritātes, balstoties uz alkohola etiķetēm, jau sen aprēķinājušas, ka dienā tiek saražotas ne vairāk kā 120 pudeles alkohola. Uz etiķetes skaidri un gaiši norādīts: 40%. Pareizinām to ar svēto trīsvienību un iegūts tiek teoloģiski autoratitatīvs apjoms: ne vairāk, ne mazāk kā 120 alkohola pudeles dienā. Ticīgi cilvēki to aprēķinājuši, un Tu te muldi par kaut kādām akcīzes markām! Iemācies rēķināt, stulbeni!”

Jēzus: “Kāds tam sakars ar svēto trīsvienību?!”

Pēteris: “Tāds, ka visi īsteni ticīgie tic: svētā trīsvienība eksistē bet Armands neeksistē. Vai arī Tu uzskati, ka visi ticīgie kļūdās?”

Jēzus: “Pēteri, Armands ir radies Lielā Drāziena rezultātā! Kā Tu izskaidrosi tukšās taras iegulas cietzemes iezī pie Jēkabpils, Rīgā, Čaka ielā, un, protams, Maskavas priekšpilsētā?”

Pēteris: “Jēzu, bļaģ! Mēs paši ne vienu vien no tām pudelēm esam izdzēruši. Tu esi stulbs! Pasaki man – ja Armands tiešām eksistē, kāpēc viņš neatbild uz lūgšanām?”

Jēzus: “Tāpēc, ka viņš ir atplīsis. Vai tiešām Tu neko nezini par narkoloģiju?”

Pēteris: “Ej dirst, Jēzu! Tev ir cāļa smadzenes!”

jesus_peter_arguing

 

Attēlā: Jēzus un Svētais Pēteris strīda karstumā.