Kā kļūt par Valstsvīru?

Žaks Žanis Dzintars dodas uz dzimtsakaru nodaļu reģistrēt pieteikumu laulībai. “Jau sen vēlējos kļūt par Valstsvīru, un nu beidzot Valsts kungs mani bildināja,” nodaļas vecākajai inspektorei stāsta Dzintara kungs, “mēs iepazināmies pārpildītā trolejbusā pie Šmerļa, man nebija biļetes, un Vilibalds Valsts palīdzēja kontrolierei mani piekaut. Es kliedzu: “Beidz, beidz!”, un Vilibalds tiešām arī beidza.”” Tas ir ļoti romantisks stāsts, un arī inspektorei acīs ir asaras, taču likums paliek likums – bezdzimuma laulības netiek reģistrētas. “Bet ar ko tad lai es precos?” izmisis jautā Dzintara kungs. “Nu, piemēram ar mani,” atbild vecākā inspektore. “Es jūs, sievietes, pazīstu – jūs guļat ar vīriešiem, un sekss ar vīrieti man ir pretīgs,” sašutumā kliedz Dzintara kungs, “jūs vienkārši esat pretValstiska kuce!” “Te nu jūs kļūdāties,” ar dzēlīgu smaidu triumfē vecākā inspektore, “esmu vienkārši padauza!”

Šis stāsts ir ar laimīgām beigām – Dzintara kungu un Valsts kungu galu galā pilsētas kanālā uz katamarāna salaulāja kapteinis, un abi lepni iepeldēja Rīgas Brīvsakaru ostā.

Image

Suņu remonts

Nelabvēļi apgalvo, ka Krišjāņa B. galvenie sasniegumi Lidostas direktora amatā saistīti ar personīgā izskata uzlabošanu. Viņi aizmirst, ka Krišjāņa kungs Lidostas teritorijā izveidojis pasaules klases suņu remontdarbnīcu, piesaistot labāko nozares speciālistu Žaku-Žani Dzintara kungu. Ja savulaik suņu remonts bija nopietna problēma, tad tagad jebkurš bez raizēm var savu suni atvest šeit un saremontēt, un cilvēki to arī dara – brauc ne tikai no Latvijas, bet arī no brālīgajām republikām. Pajautāsim Dzintara kungam, kā viņš, tik jauns būdams, tik daudz sasniedzis suņu remontinženierijas jomā.

– Viss sākās astoņu gadu vecumā, kad vecaistēvs atnesa mājās divus beigtus sanbernārus un teica – naudas dzīvam sunim mums nav – izklaidējies, kā proti. Un aizvēra durvis. Liels bija viņa pārsteigums, kad pēc nedēļas es biju no beigtajiem suņiem salicis dzīvu pūdeli, kurš turklāt runāja latviski ar Kārļa Ulmaņa akcentu, lai arī abi sambernāri bija ukraiņi no Krimas apgabala. Gruzīnu akcenta dēļ mani nepieņēma Rīgas Franču suņu licejā. Nācās iestāties Suņu mehānikas arodskolā, kuru arī pabeidzu ar izcilību, iegūstot suņu atslēdznieka diplomu. Loģisks turpinājums bija studijas Rīgas Politehniskajā Institūtā, suņu metinātāju un atslēdznieku nodaļā, kurā iestājos studēt suņu inženierzinātnes. Pēc tam – doktorantūra Austrumberlīnes Starptautiskajā suņu institūtā ‘Karl Marx Forschungsinstitut der Schweindehunde Wissenschaft’, kur iepazinos ar savu partneri. Pēc tam privātprakse Madridē, kur strādāju 7 gadus, līdz nāca piedāvājums no Krišjāņa P., kuru patriotisku apsvērumu dēļ nevarēju noraidīt. Tagad esmu lepns, ka Latvijai ir tikpat laba suņu remontdarbnīca kā Vācijā vai Spānijā.

– Runājot par pakalpojumiem, kurus jūs piedāvājat – vai īstam latvju patriotam beidzot ir iespēja tikt pie sava suņa, ja viņa rīcībā ir tikai tukša alus pudele un sauja ar sliekām?

– Jūs varat būt drošs, ka tiksiet pie angļu buldoga un 10 punktiem Maksimas klienta kartē.

– Ko darīt, ja sunim nepatīk, ka viņam izdara mākslīgo elpināšanu?

– Mūsu darbnīcā ir brīnišķīgs metinātājs, kas lieliski tiek galā ar šo problēmu.

– Vai darbā gadījušies kādi kuriozi?

– Nesen bija gadījums – mūsu pastāvīgais klients no Erevānas atsūtīja lielu kasti ar apelsīniem un apsveikuma karti ar sava suņa foto. Mēs sapratām, ka viņš vēlas rezerves kopiju savam sunim, un no apelsīniem ātri vien samontējām labradoru, kas uz mata līdzīgs sunim bildē, un aizsūtījām atpakaļ. Pēc kāda laika pienāca zvans no Erevānas, mūsu klients smejas un saka, ka tā bija pateicības dāvana par nevainojamu astes garantijas remontu. Apelsīni bija domāti ēšanai!

– Un kas notika ar suņa kopiju?

– Dzirdējām, ka vēl neesot atmuitots un iestrēdzis Erevānas muitā uz pāris gadiem.

Dzintara kungs skatās pulkstenī un teic, ka saruna jābeidz, jo steidzami jāveic Kārļa Gunta Ulmaņa čivavas remonts, kam nestrādā atpakaļgaita. Garantijas laiks nupat beidzies, taču atpakaļgaitas problēmām Lidostas suņu remontdarbnīca ir pretimnākoša.

Image

Piskonts Bumbis-Bumbis

Mammas padoms

Kāpēc Ļeņins guļ miris? Viņš apēda ābolu, ko viņam saindētu iedeva ļaunā burve. Tu, dēls, nekad neaizmirsti pirms ēšanas ābolus nomazgāt zem krāna, citādi beigts būsi un tēvs uztaisīs stikla būri, kur visi nāks Tevi skatīties un smiesies.

Image

Piskonts Bumbis-Bumbis