Sevis apraudāšana Veidenbauma mērcē:
Reizi dienā – ēdienreize,
Dzērienreize – mēnešreize.
Rīsus rīt ik rītu – tikums?
Miesu nokauj sausais likums!
Uncategorized
Ludimirs
22 gadus vecais Ludimirs Gāga-Krēsliņš no Vīdāles Dundagas pagastā ir pensionārs. Vecmāmiņas pensija nav liela – 143 eiro (100 lati un 50 santīmi). “Ko man līdz tavs ārējais skaistums, ja tev tik maza pensija? Vīriešiem sievietēs patīk lielas pensijas, lai ir kur kārtīgi ieķerties,” Ludimirs māca vecmammu. Vecmamma ar asarām acīs taisnojas: “Ludīt, senāk taču tu teici, ka tevi interesē tikai dzimumsakari. Un tagad tev pēkšņi mana pensija ir par mazu!” “Toreiz man bija 11 gadu – dienas laikā izbliezu labi ja divus divlitrīgos pivčus, taču pensija augusi tikai par 23,1 %, nemaz nerunājot par pivča cenu – aizej un bodē pati iečolē!” “Bet, Ludīt, man vajag naudiņu zālītēm!” mēģina taisnoties vecmamma. “Kas tu esi par sievieti – narkoholiķe ar mazu pensiju! Paskat, kaimiņienei veseli 148 eiro – tur sanāk papildu 10 divlitrīgie pivča bidoni – veselai dienai diezgan! Pie tam viņa piestrādā Talsu bordelī – naudiņa maza, bet tomēr atspaids ģimenei.” “Ludīt, es 30 gadus no rīta līdz vakaram strādāju kolhoza bordelī. Sējas laikā vispār man bija sutkas – kombainieri slavēdami gāja pāri viens pēc otra un nesūdzējās.” “Un tagad paskaties uz sevi – maza pensija un kundes nāk labi ja pa divi duči nedēļā. Viņdien vispār kunde Kazimirs bija atnesis kulītē saujiņu kartupeļu. Kur tas dzirdēts, ka par orālo seksu prasa kulīti kartupeļu? Man kauns no cilvēkiem!” “Kaža solījās pēcāk atnest veselu kartupeļu maisu,” raudot teic vecmāmiņa. “Bet kur tad tie ir? Man jāliek vecenēm zacene uz galda, es nevaru blamēties,” Ludis ir principiāls, “man reiz pietiek, es pārceļos pie kaimiņienes – 8 eiro arī ir nauda.”
Kā kļūt par Valstsvīru?
Žaks Žanis Dzintars dodas uz dzimtsakaru nodaļu reģistrēt pieteikumu laulībai. “Jau sen vēlējos kļūt par Valstsvīru, un nu beidzot Valsts kungs mani bildināja,” nodaļas vecākajai inspektorei stāsta Dzintara kungs, “mēs iepazināmies pārpildītā trolejbusā pie Šmerļa, man nebija biļetes, un Vilibalds Valsts palīdzēja kontrolierei mani piekaut. Es kliedzu: “Beidz, beidz!”, un Vilibalds tiešām arī beidza.”” Tas ir ļoti romantisks stāsts, un arī inspektorei acīs ir asaras, taču likums paliek likums – bezdzimuma laulības netiek reģistrētas. “Bet ar ko tad lai es precos?” izmisis jautā Dzintara kungs. “Nu, piemēram ar mani,” atbild vecākā inspektore. “Es jūs, sievietes, pazīstu – jūs guļat ar vīriešiem, un sekss ar vīrieti man ir pretīgs,” sašutumā kliedz Dzintara kungs, “jūs vienkārši esat pretValstiska kuce!” “Te nu jūs kļūdāties,” ar dzēlīgu smaidu triumfē vecākā inspektore, “esmu vienkārši padauza!”
Šis stāsts ir ar laimīgām beigām – Dzintara kungu un Valsts kungu galu galā pilsētas kanālā uz katamarāna salaulāja kapteinis, un abi lepni iepeldēja Rīgas Brīvsakaru ostā.
Baltu jauno gadu!
Atsaiņot dāvanu ir prieks, atkorķēt dāvanu ir laime!
Baltu jauno gadu visiem Piskonta lasītājiem, pat ja jūs ikdienā kokaīnu nelietojat!
Piskonts Bumbis-Bumbis
Dzintara kunga ģimenes dzīve
Žani-Žaku Dzintaru īpaši žurnālam “Sīrtups” intervē žurnālists Piskonts Bumbis-Bumbis
P: – Dzintara kungs, jums bieži jautā, kādēļ jūsu dēls ir 18 gadus vecāks par jums. Vai tas ir jūsu ārlaulības dēls?
Dz: – Nu ko jūs, viņš vienkārši ir adoptēts.
P: – Bet kādēļ jūs adoptējāt dēlu, kas ir 18 gadus vecāks par jums?
Dz: – Sākumā es viņu bildināju, taču viņš atteicās precēties, tādēļ vienīgā iespēja bija viņu piespiedu kārtā adoptēt. Jāteic, ka tas nebija viegli – nācās pārgulēt ar trim bāriņtiesas tiesnešiem.
P: – Bet ko par to teica jūsu dēls?
Dz: – Viņš bija neapmierināts, taču piedraudēju samazināt kabatasnaudu par 34 % (Ls 5,43 pirms nodokļu nomaksas), un viss uzreiz nokārtojās.
P: – Vai jūs nododat savam dēlam savu vērtīgo nacionānisma pieredzi?
Dz: – Protams, nacionānisms ir harmonisku tēva un dēla attiecību stūrakmens, tādēļ vienmēr to darām kopā un parasti bez vecmāmiņas klātbūtnes.
P: – Kā vēl jūs ieaudzināt dēlā patriotismu?
Dz: – Vakaros pirms miega Raimonda Pauļa klaviermūzikas pavadījumā divvietīgajā šūpulī dziedam dažādus Satversmes pantus.
P: – Kādi ir jūsu dēla mīļākie Satversmes panti?
Dz: – Tie nerātnie… (Dzintara kungs viegli piesarkst)
P: – Dzintara kungs, jūs esat brīnišķīgs un gādīgs tēvs. Jūsu dēlam ir ļoti paveicies.
Traģēdija naktī
Direktora kungs, jūs esat pretīgs! Nepietiek ar to, ka jūs esat neglīts un jums ir absolūti nekopta sejas āda – jūsu produkti ir tikpat pretīgi kā jūsu ārējais izskats! Eiropas Savienības drošības un sanitārās normas jau sen nosaka, ka alkoholiskajiem dzērieniem ir jāsmaržo, lai dzeramo varētu atrast tumsā pēc ožas. Kāpēc jūs saviem produktiem nepievienojat smaržvielas? Kāpēc ražotne “Dzintars” tās var pievienot saviem odekoloniem, bet jūs, lūk, nevarat? Kāpēc jūs ņirgājaties par Latvijas valsti, par latviešu tautu? Ko darīsiet, kad tautas mēriņš būs pilns? Daru jums zināmu, ka jūsu neizdarības dēļ manā dzīvoklī vakarnakt notika traģēdija: es pamodos ap trijiem naktī un, kā parasti, sniedzos pēc kausiņa ar dzeramo, kurā vakarā biju iepildījis jūsu ražoto banānu liķieri. Sataustījis osiņu, es ceļu kausiņu pie lūpām un ņemos strēbt. Jau esmu teju visu izdzēris, te pēkšņi trauka dibenā – kas tad tas? “Kurš manā banānu liķerī ielicis kompotu?” – es skaļā balsī iesaucos. Mans partneris puspamiegam atbild, ka nekādu kompotu viņš nekur neesot licis klāt. Ieslēdzot gaismu, atklājās patiesība – biju izdzēris tukšu sava partnera naktspodu. Lieki piebilst, ka viņš izplūda asarās (naktspodā bija piecu dienu čuras, un kakas un nu tas viss ir gājis zudībā – tas bija viņa diplomdarbs mākslas akadēmijā, kas jānodod jau pēc divām dienām). Man nekad nekas līdzīgs nav gadījies ar odekolonu! Direktora kungs, jums vajadzētu nopietnāk padomāt par jūsu ražoto produktu kvalitāti!
Nacionānisms un patrioseksualitāte
“Bērnība bija skaists laiks manā mūžā. Es biju paklausīgs un bijīgs bērns ar valstisku domāšanu, taču reiz nepaklausīju un atvēru mātes pūra lādi, kurā atradu pusduci nerātnu Lielvārdes jostu,” stāsta Dzintara kungs,
“tā tas arī sākās. Pēc tam pats meklēju atkailinātu auseklīšu attēlus patriotiskos žurnālos. Tā es kļuvu par nacionānistu. Sākumā ar to nodarbojos viens pats zem segas, taču vēlāk sāku meklēt iedarbīgākus sevis stimulēšanas paņēmienus, gandrīz ne reizi nemēģinot iesaistīt šajās darbībās vecmāmiņu. Sekoja sevis berzēšana ar Latvijas Republikas mazo un tad jau lielo ģērboni ar aizvien stingrāku Satversmi. Un tad… māte mani pieķēra nacionanējam ar Saeimas kārtības rulli.” “Tas ir tēva Satversmes rullis! Kur ir kārtība?” auroja māte, “dēls, tev nav valstiskas domāšanas!” Tēvs bija dusmīgs kā pūķis: “Tavai māsai ir maģistra grāds prostitūcijā, bet tu esi prasts nacionānists! Kauna traips mūsu ģimenē!
“Aizbēgu no mājām un apstākļu spiests ilgstoši nodarbojos ar mazcenas prostitūciju pilsētas nelatviešu rajonos, līdz sastapu patrioseksuāļus, kuri mani uzņēma savā kopienā. Kopš tā laika man tāpat kā pārējiem patrioseksuāļiem ir vienlaikus dziļa mīlestība uz dzimteni un bailes no Lielā Krievu Pirksta. Jau vēlāk brieduma gados bieži šausmās modos naktīs, taču tas gandrīz vienmēr bija partnera pirksts,” atklāti par savu seksualitāti stāsta Dzintara kungs.
Brēmenes muzikanti Londonā
Katram zināms, ka Engelss sacerēja dzejoli par godu Marksam:
Vērsīts mauj sieniņa,
Teliņš mauj pieniņa,
Ko tu gribi, Kārlīti,
Manu mazu brālīti!
Nav sagadīšanās, ka šis brīnišķīgais dzejolis ir Dzintara kunga mīļākais.
Ar viņu Dzintara kungs iepazinās jau septītajā klasē un mīl vēl arvien.
Kā lai pretojas tādam skaistumam?
Tieši tādēļ Dzintara kungs izšķīrās par liktenīgu soli – kailfoto pie Kārļa Marksa pieminekļa.
Protams, nav nekā īpaša ziemas naktī plikam fotografēties pie Marksa – puse Londonas tā dara.
Dzintara kungam ir ideja, kā pievienot ikdienišķajam mazu rozīnīti: pats Dzintara kungs stāv uzvarētāja pozā pieminekļa pakājē, zobos tam iekosts Vaislas Kuilis, kuram savukārt mutē Ābols. Ābolā, jūs neticēsiet, atrodas neviens cits kā Tārps Teodors!
‘Vai tiešām Teodors?’’ Vaislas Kuilis noelšas, dzirdot Dzintara kunga ambiciozo ideju.
Jā, mans ziņkārīgais lasītāj, Tārps Teodors ir atgriezies, lai kalpotu mākslai!
* * *
Neviens negrib maksāt par ieeju, lai aplūkotu Kārļa Marksa kapu, tādēļ Dzintara kungs un viņa biedri rāpjas pāri sētai naktī (pēc pulksten desmitiem vakarā dzelzs žogam tiek pieslēgts augstspriegums, un ložmetējnieki dodas mājās). Tārps Teodors ir neapmierināts, ka viņš un Ābols ir ietērpti atsevišķos lateksa kostīmos. “Jūs nenovērtējat manu skaistumu!” Teodors brēc uz Dzintara kungu. “Tev vairs nav sešpadsmit, tu vairs nedrīksti bezatbildīgi riskēt! Lateksa kostīmi mūs pasargās no augstsprieguma!” Dzintara kungs nošļupst. Mutē tam ir Vaislas Kuilis, kurš kategoriski atsakās valkāt lateksu, jo viņam tas nepiestāvot. Galu galā visi tikuši pāri sētai un ieņem pozīciju pie Marksa pieminekļa. Vaislas Kuilis ērti iegūlis starp Dzintara kunga zobiem un lepni tur zobos Ābolu, kurā pozē Tārps Teodors. “Vai visi ir ieņēmuši pozīcijas?” sauc Marģers Martīrsons, regulējot savu fotoaparātu. Bet kas tad tas – Dzintara kungs nošķaudas un Vaislas Kuilis izlido tam no zobiem. Protams, Ābols izlido Vaislas Kuilim no mutes un no Ābola izlido Teodors. Kā gadījies, kā ne, garām lido krievu specdienesta aģents tundras šņibītis Fjodors , kurš sakampj un zibenīgi aprij Teodoru. “Kremļa roklaiža!” kliedz Dzintara kungs.
Krievijas pirksts nomaitājis Latvijas kultūras spilgtāko personību – nopelniem bagāto tautas skatuves mākslinieku Tārpu Teodoru. Dzintara kungs, Vaislas Kuilis un Ābols raud. Fināls ir traģisks.
Dzīvo miroņu nakts Balvu vegānu kongresā
Kārtējais skandāls Balvos. Gadskārtējā Balvu vegānu nakts kongresā noēsti 8 delegāti. Aģentūra “ITAR-Tase” ziņo, ka noēstie delegāti ir bijuši par vegāniem pārģērbušies karnivori. Turklāt noēšanai izmeklēti tieši paši sulīgākie un nobriedušākie eksemplāri. Kaut pratināšanu veica pats Vaislas Kuilis, neviens no aizdomās turētajiem kongresa dalībniekiem neatzinās nodarījumā, bet gandrīz visi atzinīgi izteicās par noēsto delegātu sulīgumu un apetītelīgumu. Daudzi arī atzina, ka viens no delegātiem pats bijis vainīgs, jo uz viņa deguna mirdzējuši tauki, provocējot citus delegātus uz maltīti. Aculiecinieki apgalvo – karnivoru noēšanas brīdī aizkapa balsī izkliegts sauklis “nost ar gaļas ēšanu”. Nav šaubu, ka karnivori ir jāiznīcina, taču vai tas ir jāpanāk, viņus noēdot? Var taču viņus nodurt ar burkānu un pēc tam marinēt uz komposta kaudzes. Galu galā situāciju noskaidroja Balvu vegānu kapsētas izpilddirektors Žaks-Žanis Dzintars. Karnivorus ir noēduši vegānu kapsētā nelegāli apglabātie, kas piecēlušies kā dzīvie miroņi. Tam par iemeslu, protams, ir kārtības un patriotisma trūkums valstī. “Vai īsteni patriotisks ārsts-pataloganatoms izsniegs mirušajam viltotas vegānu asinsanalīzes, saņemot kukuli no mirušā radiniekiem vai pat no paša mirušā?” retoriski jautā Dzintara kungs, “dzīvo miroņu sirojumi ir likumsakarīgs iznākums viltotām analīzēm.” Tomēr viss beidzās laimīgi, jo par dzīvo miroņu nerātnībām ieinteresējies kāds Stīvens Spīlbergs no Lielirbes, kurš ar Miķeļtorņa lucīšu kūpinātāju Ilgoņa un Aldoņa materiālo atbalstu (2 tonnas augstas kvalitātes kūpinātu lucīšu), balstoties uz reālajiem notikumiem, Lietuvā uzņems mākslas filmu pieaugušajiem “Izvirtības dzīvo miroņu naktī”.
Odekolona ražošana Ziemeļkurzemē
Ekspresintervija ar Žaku-Žani Dzintaru:
– Dzintara kungs, jūsu pirms diviem gadiem dibinātais spirta brūzis jau tagad ir piektais lielākais Miķeļtornī pēc saražotā spirta daudzuma. Kā jums tik īsā laikā izdevies gūt tik fantastiskus panākumus?
Dzintara kungs noslēpumaini pasmaida un lepni atbild:
– Patriotisms, patriotisms un vēlreiz patriotisms! Un, protams, no tā izrietošā mīlestība pret alkoholu.
– Kāda ir jūsu niša vietējā spirta tirgū? Miķeļtornī tāpat kā citur Kurzemē alkohola ražošanas nozarē taču valda sīva konkurence!
– Mēs savu produktu orientējam tieši uz gardēžiem jeb tā sauktajiem gurmāniem.
– Dzintara kungs, jums ir īsteni patriotiska domāšana! Sakiet, kā jūs saviem produktiem piesaistat tieši gardēžu uzmanību?
– Mēs tirgojam spirtu daudz lielākās pudelēs. Mazākais tilpums, ko piedāvājam, ir 3 litru pudele, tā saucamā ‘provīte’. Taču mūsu izvēlīgie klienti visvairāk iecienījuši tieši 10 un 20 litru cisterniņas, kas izrotātas ar burvīgiem auseklīšiem. Un, protams, mūsu spirts ir pamatā arī Latvijas gardākajiem odekoloniem. Nesen Balvos sākām ražot jaunu odekolonu ar cūkgaļas garšu. Odekolona pieprasījums ir tik liels, ka papildu spirtu piegādājam pat no Vladivostokas.
– Un kā jūsu uzņēmumam veicas ar odekolona eksportu?
– Kopš odekolona cauruļvads ar Krieviju ir slēgts, eksportējam šo pārtikas produktu ar dzelzceļa cisternām. Lieki piebilst, ka pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu.
– Vai plānojat arī sieviešu parfīmu ražošanu?
– Protams, nē. Nav nekā pretīgāka par pietempušos mātīti. Ne velti daudzās valstīs – Saūda Arābijā, Itālijā, Polijā un Tongā – sieviešu parfīmi ir aizliegti.
– Dzintara kungs, mūsu zemei vajag vairāk uzņēmīgu patriotu kā jūs!
– Nu, ko jūs, – Dzintara kungs kautri nodur galvu, – nu, ko jūs mani tik pieticīgi slavinat?
Dzintara kunga kausā puto odekolons, kauss paceļas tostam, intervija beigusies un sākas vakara neformālā daļa. Šovakar patriotisms sitīs augstu vilni.
piskonts 