“Bērnība bija skaists laiks manā mūžā. Es biju paklausīgs un bijīgs bērns ar valstisku domāšanu, taču reiz nepaklausīju un atvēru mātes pūra lādi, kurā atradu pusduci nerātnu Lielvārdes jostu,” stāsta Dzintara kungs,

“tā tas arī sākās. Pēc tam pats meklēju atkailinātu auseklīšu attēlus patriotiskos žurnālos. Tā es kļuvu par nacionānistu. Sākumā ar to nodarbojos viens pats zem segas, taču vēlāk sāku meklēt iedarbīgākus sevis stimulēšanas paņēmienus, gandrīz ne reizi nemēģinot iesaistīt šajās darbībās vecmāmiņu. Sekoja sevis berzēšana ar Latvijas Republikas mazo un tad jau lielo ģērboni ar aizvien stingrāku Satversmi. Un tad… māte mani pieķēra nacionanējam ar Saeimas kārtības rulli.” “Tas ir tēva Satversmes rullis! Kur ir kārtība?” auroja māte, “dēls, tev nav valstiskas domāšanas!” Tēvs bija dusmīgs kā pūķis: “Tavai māsai ir maģistra grāds prostitūcijā, bet tu esi prasts nacionānists! Kauna traips mūsu ģimenē!

“Aizbēgu no mājām un apstākļu spiests ilgstoši nodarbojos ar mazcenas prostitūciju pilsētas nelatviešu rajonos, līdz sastapu patrioseksuāļus, kuri mani uzņēma savā kopienā. Kopš tā laika man tāpat kā pārējiem patrioseksuāļiem ir vienlaikus dziļa mīlestība uz dzimteni un bailes no Lielā Krievu Pirksta. Jau vēlāk brieduma gados bieži šausmās modos naktīs, taču tas gandrīz vienmēr bija partnera pirksts,” atklāti par savu seksualitāti stāsta Dzintara kungs.