Žani-Žaku Dzintaru īpaši žurnālam “Sīrtups” intervē žurnālists Piskonts Bumbis-Bumbis 

P: – Dzintara kungs, jums bieži jautā, kādēļ jūsu dēls ir 18 gadus vecāks par jums. Vai tas ir jūsu ārlaulības dēls?

Dz: – Nu ko jūs, viņš vienkārši ir adoptēts.

P: – Bet kādēļ jūs adoptējāt dēlu, kas ir 18 gadus vecāks par jums?

Dz: – Sākumā es viņu bildināju, taču viņš atteicās precēties, tādēļ vienīgā iespēja bija viņu piespiedu kārtā adoptēt. Jāteic, ka tas nebija viegli – nācās pārgulēt ar trim bāriņtiesas tiesnešiem.

P: – Bet ko par to teica jūsu dēls?

Dz: – Viņš bija neapmierināts, taču piedraudēju samazināt kabatasnaudu par 34 % (Ls 5,43 pirms nodokļu nomaksas), un viss uzreiz nokārtojās.

P: – Vai jūs nododat savam dēlam savu vērtīgo nacionānisma pieredzi?

Dz: – Protams, nacionānisms ir harmonisku tēva un dēla attiecību stūrakmens, tādēļ vienmēr to darām kopā un parasti bez vecmāmiņas klātbūtnes.

P: – Kā vēl jūs ieaudzināt dēlā patriotismu?

Dz: – Vakaros pirms miega Raimonda Pauļa klaviermūzikas pavadījumā divvietīgajā šūpulī dziedam dažādus Satversmes pantus.

P: – Kādi ir jūsu dēla mīļākie Satversmes panti?

Dz: – Tie nerātnie… (Dzintara kungs viegli piesarkst)
P: – Dzintara kungs, jūs esat brīnišķīgs un gādīgs tēvs. Jūsu dēlam ir ļoti paveicies.