– Sakiet, Pujāta kungs, kā Jūs izvēlējāties studēt teoloģiju?
– Nu, sākumā jau dikti tajos psihologos studēt gribēju. Pa divi lāgi stājos iekšā, bet neņēma mani. Tad arī atmetu ar roku un aizgāju uz Lauksaimniecības Akadēmijas Teoloģijas fakultāti.
– Sekojāt sirds aicinājumam?
– Nu, sākumā jau tam Dievam neticēju nemaz tik ļoti. Bet tad man viena draudzene pateica, ka atzīmes tiem labākas liekot, kas Dievam ticot. Un, kā tad! Līdz ko es tam Dievam ticēt sāku, tā man uzreiz atzīmes labākas!
– Kādas zinības Jūs guvāt, teoloģiju studēdams?
– Nu, ar ekskavatoru iemācījos strādāt. Tā man meistars teica – Janci, ar ekskavatoru iemācīsies – i amats būs rokā, i nauda kabatā. Un tā arī ir! Kā es tagad ar to ekskavatoru māku! Tu man tikai parādi, visu ko Tev izrakšu pēc visām notīm. Viens un divi!
– Taču Jūs guvāt zinības arī garīgajā sfērā…
– Grādīgajā? Paga, par ko Tu man te tagad jautā?
– Garīgajā, Pujāta kungs. Par To Kungu, par Jēzus mācību.
– Jā, par to jau arī samācījos. Tagad dikti ticīgs esu. Uz pātaru skaitīšanu liels malacis esu.
– Pēc studēšanas sākāt kalpot baptejistu dievnamā?
– Nu, gribēju jau dikti. Par altārzēnu pieteicos. Bet neņēma mani, jo gana smuks nebiju. Par altārzēniem baznīckungi tikai smukus zēnus ņem – tāda tradīcija mūsu dievnamos. Bet jauns biju, enerģijas pilns, trijas dienas pavadīju lūgšanās, kad beidzot viens tēva draugs apžēlojās un paņēma mani – Finanšu Ministrijā par grāmatvedi. Redzi, kā ira, uz dievnamu cilvēki nāk lūgt Dievu, uz Finanšu Ministriju cilvēki nāk lūgt naudu. Tā man bija tāda vērtīga pieredze. Kad mani pēc tam baznīcā darbā paņēma par elektriķi, man šito stāžā ieskaitīja.
– Pujāta kungs, pastāstiet lūdzu, par savu pirmo mīlestību.
– Nu, Pinka jau man dikti mīļa visu laiku bijusi. Dikti strādīga un tikumīga. Un visu laiku smīdina ar jokiem saviem. Es šai saku – meitiņ, meties ceļos un sūdzi grēkus. Viņa ceļos ar nometas manā priekšā bet tad saka – svētais tēvs, es tev grēkus nesūdzēšu, es tev grēkus parādīšu. Kas tur tālāk notikās, to es gan tā neatceros. Tik atminos, ka iesaucos – bīsties grēka, mana meita, tagad tak gavēnis! Dikti abi smējamies.
– Vai jums ar Pinku ir saskaņa arī garīgajā jomā?
– Nu, ir jau gan. Tikai vienreiz atceros, ka strīdējamies. Saku viņai – re, kur man te vīna pagrabā delfīneņģeļi lidinās. Šī atkal man saka, ka tās tak ir drozofīlas. Es, ticīgs cilvēks būdams, aplam noskaišos, saku, tu man te šitādus vārdus mutē neņem! Tie ir delfīneņģeļi! Bet šī man pretī saka, ka viņa man ne to vien mutē paņems. Smējāmies kā traki.
– Jūsu Svētība, no sirds pateicos par interviju.

Piskonts Bumbis-Bumbis