Pumpis un heteroseksuālie patrioti

Ja tiktu aizliegti pumpji, visas pasaules strūklakas beigtu darboties! Mēs strūklakas uztveram kā kaut ko pašu par sevi saprotamu. Bet kas notiktu, ja strūklaku vairs nebūtu? Tiktu izjaukta ūdensputnu migrācija, bet, kā zināms, problēmas ar migrāciju nozīmē latvju nācijas bojāeju! Stāsta ūdensputns Sergejs: “Rīgā ierados kopā ar ģimeni, lai padzīvotu Rīgas kanālā, baudot skatu uz strūklaku un autoostu. Ja Rīgas dome aizliegs pumpjus, ar strūklakām kanālā būs cauri, un ūdensputni, kuriem patīk špricēšanās, Rīgai metīs pamatīgu līkumu. Vai tiešām pilsēta ir gatava ar vieglu roku atteikties no sava slavenā zelta lietutiņa pie opernama?”

Mazāk pētīts, taču ārkārtīgi būtisks aspekts pumpju aizlieguma gadījumā būtu tas, ka no Alda Drēģera dziedātās dziesmas pazustu vārds “pumpi”. Vai kāds var iedomāties, ka, atskanot vārdiem “Mauku mājā luktur’s spīd, hei rumpi ………”, – jā, tieši tā, vārda “pumpi” vietā būtu biedējošs klusums? Kā turpmāk justos šīs dziesmas cienītāji? Vai dziesma kļūtu uz visiem laikiem vai līdz pumpja legalicācijas brīdim nefunkcionāla? Ja pumpis tiktu nomainīts ar kādu citu vārdu, kā mainītos horoskops ūdensvīram? Vai tas palielinātu homoseksualitātes izplatību? Tik daudz nezināmo!

Kā portālam Delfinārijs norādīja astrologs Zintis Zvaigžņumētelis, “daudzi nemaz nezina, ka Rumpipumpi ir sena maiju-paiju kalendāra dievība. Nav nejauši, ka pēdējā laikā ir aktivizējušies dažādi “speciālisti”, kas plaši propagandē uzskatu, ka pumpjiem nav vietas mūsdienu sabiedrībā. Ikvienam, kas ir apveltīts ar paraloģisko domāšanu un nav slinks meklēt dezinformāciju, drīz top skaidrs iemesls, kadēļ pumpi grib dzēst no sabiedrības apziņas. Acīmredzami kādam ir izdevīgi, ka no dievības Rumpipumpi paliek pāri tikai “rumpi”, proti, mūsu zūdīgais fiziskais ķermenis, bet vērtīgākā, garīgi metafiziskā puse – “pumpi” – tiek atmesta kā nevajadzīga. Neļausim sevi muļķot un visiem spēkiem pretosimies šiem centieniem iznīcināt tautu!”

Oficiālā dziesmas vēsture gan ir šāda: Dziesma tika sarakstīta tālajā 1988. gadā – to savstarpējai atpazīšanai izmantoja heteroseksuālie Latvijas patrioti. 1997. gadā referenduma rezultātā (tā sauktais Augusta referendums, ko nevajadzētu jaukt ar 1997. gada 31. augusta referendumu par piecpakāpju kaskādes sūkņu obligātu lietošanu trušu fermās, sauktu par Septembra referendumu) tika legalizēts patriotisms. Sešus gadus vēlāk – 2003. gadā – kaujā pie Sabiles latviešu strēlnieku pulks sakāva Sorosa fonda karapūļus un panāca heteroseksualitātes legalizāciju. Tomēr dziesma, lai arī iznākusi no pagrīdes, vēl arvien ir veco, rūdīto pagrīdnieku latviskuma un patriotisma simbols. Jānorāda, ka pastāv arī piedziedājuma versija “Heil, rumpi, pumpi!”, taču šīs dziesmas mazāk patriotiskās versijās ‘heil’ tiek aizstāts ar ‘hei’, kas gan saturiski ir viens un tas pats.

pumpis

Fritz Volksliedfater

Katram pazīstama latvju recepte Siļķe Kažokā, kas ir garda. Tomēr jāsaka, ka tā nestāv līdzās slavenajai vācu receptei Cūka Uniformā, jeb cūkgaļas zupai. Katram vācu bērnam, beidzot 3. klasi, no galvas jāzina dzejolis par sivēnu Franci, piena sivēnu, kurš varonīgi atdod savu dzīvību, lai varētu tikt pagatavota cūkgaļas zupa. Piskonta lasītājiem piedāvājam stipri saīsinātu dzejoļa variantu, kas tiek pasniegts vācu reālskolās (Realschule):

Kleiner Ferkel Franz (ein Milschschwein)
Hat seinen Leben aufgegeben,
Damit Rudis Mutti Lotte
Schweinfleischsuppe kocken kann.

Kleiner Rudi ist sehr artig
Und sehr felissig in der Schule (Realschule),
Denn man weiss, dass schlechte Kinder
Essen keine Schweinfleischsuppe!

/Fritz Volksliedfater/

Image
Piskonts Bumbis-Bumbis