Roks pret liberastiju

Ir izskanējis koncerts „Roks pret liberastiju”, kura hedlainerus — kapelu „Bumerangs” — iesildīja duets „Sandra” un grupa „One Direction”. Ļaudis dalās ar gaļas ēdienu receptēm un priecīgi ceļ pie mutes odekolona tetrapaku krāniņus, saucot tostus „Gaļai – slava!” un „Odekolons un gaļa – nācijas sirdsapziņa”. Odekolona tetrapaka ar krāniņu ir kļuvusi par ceturtās atmodas simbolu, bet iepakojuma idejas autors — Žaks-Žanis Dzintars — ir revolūcijas varonis. Daudzi darbaļaudis tur lielus plakātus ar trāpīgākajiem Dzintara kunga citātiem — „Odekolonu ārīgi lieto tikai ārišķīgi cilvēki”, “Odekolons uz vaigiem? Atvainojiet, bet man garšas kārpiņas ir uz mēles!”, “Vīns un odekolons ir kā divi dvīņu brāļi — abi labi smaržo, bet vēl labāk garšo”.

 

Par godu pasākumam Brīvības pieminekļa apkārtnē ir izvietots desmitiem gaļas tirdzniecības stendu – darbaļaudis var izvēlēties šašliku, gulašu, bifšteku, šniceli, karbonādi, steiku, tartaru, asinsdesu, kotletes, cūkas ribiņas, tītara fileju, vistas spārniņus, brieža cepeti un neskaitāmus citus gaļas ēdienus ikviena krietna cilvēka gaumei. Visizvēlīgākie gardēži var iegādāties pat belašu speciālā, ar auseklīšiem rotātā tūtiņā. Tiem, kas nav paņēmuši līdzi savas tetrapakas vai kam ar līdzpaņemto ir par īsu, pasākuma ģenerālsponsors “Dzintars” tirgo izlejamās smaržas no “stabiņa”, pildot tās puslitra plastmasas glāzēs vai pašu klientu sagādātos traukos. Neiztiek arī bez kurioziem — Aivars stāv rindā ar divām 30 litru benzīna kannām, un ļaudis viņam aiz muguras satraukti spriež, vai viņš viens pats tik daudz izdzeršot. Taču pārdevēja mierina, ka smaržu pietikšot visiem.

 

Novārguši vegāni grozās pie kanālmalas un kaut ko sačukstas. “Laikam apspriežas par burkānu ēšanu!” tauta smejas. “Tu, puis, tāds vājš, nāc, pacienāšu ar cūkgaļas kotletēm!” kādam īpaši vārgam vegānam, kas knapi turas kājās, uzsauc gaļēdājs Kārlis. Vegāni naidīgi noskatās un klusēdami aiziet. Šodiena pieder tautai, nevis liberastu kliķei!

Dzintara kungs velk galvā melno (ar pelēkiem auseklīšiem) bendes kapuci, jo tuvojas pasākuma kulminācija – Vaislas Kuiļa upurēšanas ceremonija. Uz skatuves valda absolūta un svinīga nopietnība – centrā uz postamenta guļ Vaislas Kuilis, un viņa lielais, saules apspīdētais vēders izskatās treknāks nekā jebkad. Trīs studenti no augstskolas “Turība” masē Kuili ar speciāli šim pasākumam pagatavotu marinādi no ābolu etiķa, sīpoliem, rapšu eļļas un garšvielām. Drīz jau Vaislas Kuilis ir viscaur ieziests un cauraugušie sāni un vēders labi izmasēti. Tagad tikai punktiņš uz ‘i’ – ābols mutē. Bet kas tad tas? Skandāls! Kuilis saviebjas un izspļauj ābolu. “Nodevība!” viņš kliedz nebalsī, “liberasti man iesmērējuši veģetāro ābolu no Lietuvas!” Vaislas Kuiļa mērs ir pilns un viņš nespēkā aizver acis. Viens no “Turības” studentiem jautā: “Vai šitādu mēs viņu varam kaut?” Vaislas Kuilis paver vienu aci un nikni čukst: “Mūlāps! Uz karstām pēdām vediet mani uz Ķemeru sanatoriju!”

Galu galā viss beidzās laimīgi – Vaislas Kuilis apmierināts gulēja dubļu vannās, bet Dzintara kungs Lietuvas vēstniecībā iesniedza protesta notu tā, ka šmakst vien!

Piskonts Bumbis-Bumbis

galjiiite_1

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s