Uzņēmējdarbība Kurzemē

Ludimiram ir apnicis dzīvot, knapi savelkot galu. Ar viņa pensiju knapi pietiek pivcim, bet vēl taču jāatlicina naudiņa uzkodām. Ludimirs ir apņēmies kļūt par uzņēmēju un miljonāru. Sacīts – darīts. Jau pēc pāris dienām tiek atvērts pagastā pirmais cūku pedikīra salons, kurā  tiek sniegti arī ekstrasensa pakalpojumi. Cūkas, kā jau šķetlnadži, pievērš ļoti lielu uzmanību savam ārējam izskatam – ir skaidrs, ka kopts ārējais izskats liecina par labu iekšējo izskatu, proti, smuki cauraugušu cūgaļu. Līdz ar to panākumi jaunajam biznesam ir garantēti. Darbinieks pagaidām ir tikai viens – vecmamma, kurai darba pagaidām nav īpaši daudz, jo ar prostitūciju viņa nodarbojas tikai trīs dienas nedēļā un vienu dienu nedēļā piestrādā par sekretāri prostitūtu arodbiedrībā. Pārējā laikā viņa sniegs cūku pedikīra un ekstrasensa pakalpojumus (Ludimirs bija patīkami pārsteigts, redzot vecmammas CV ierakstu par 10 gadu pieredzi suņu klīniskajā astroloģijā un pat astroloģiskajā reanimācijā, kā arī diplomu no Tiņģeres Starptautiskā lietišķās suņu astroloģijas institūta). Pašam Ludimiram kā ģenerāldirektoram un valdes priekšēdētājam jau pašā sākumā būs darba pilnas rokas: mārketinga akcija – pilns pedikīrs un intīmā masāža ar 30% atlaidi, nagu lakošana ar elektrību – 10% atlaide, relaksējoša masāža ar īpašu marinādi + ekskluzīvs piedāvājums, čakru remonts ar īpaši cūkām pielāgotu bezmaksas suņu horoskopu.

Image

Roks pret liberastiju

Ir izskanējis koncerts „Roks pret liberastiju”, kura hedlainerus — kapelu „Bumerangs” — iesildīja duets „Sandra” un grupa „One Direction”. Ļaudis dalās ar gaļas ēdienu receptēm un priecīgi ceļ pie mutes odekolona tetrapaku krāniņus, saucot tostus „Gaļai – slava!” un „Odekolons un gaļa – nācijas sirdsapziņa”. Odekolona tetrapaka ar krāniņu ir kļuvusi par ceturtās atmodas simbolu, bet iepakojuma idejas autors — Žaks-Žanis Dzintars — ir revolūcijas varonis. Daudzi darbaļaudis tur lielus plakātus ar trāpīgākajiem Dzintara kunga citātiem — „Odekolonu ārīgi lieto tikai ārišķīgi cilvēki”, “Odekolons uz vaigiem? Atvainojiet, bet man garšas kārpiņas ir uz mēles!”, “Vīns un odekolons ir kā divi dvīņu brāļi — abi labi smaržo, bet vēl labāk garšo”.

 

Par godu pasākumam Brīvības pieminekļa apkārtnē ir izvietots desmitiem gaļas tirdzniecības stendu – darbaļaudis var izvēlēties šašliku, gulašu, bifšteku, šniceli, karbonādi, steiku, tartaru, asinsdesu, kotletes, cūkas ribiņas, tītara fileju, vistas spārniņus, brieža cepeti un neskaitāmus citus gaļas ēdienus ikviena krietna cilvēka gaumei. Visizvēlīgākie gardēži var iegādāties pat belašu speciālā, ar auseklīšiem rotātā tūtiņā. Tiem, kas nav paņēmuši līdzi savas tetrapakas vai kam ar līdzpaņemto ir par īsu, pasākuma ģenerālsponsors “Dzintars” tirgo izlejamās smaržas no “stabiņa”, pildot tās puslitra plastmasas glāzēs vai pašu klientu sagādātos traukos. Neiztiek arī bez kurioziem — Aivars stāv rindā ar divām 30 litru benzīna kannām, un ļaudis viņam aiz muguras satraukti spriež, vai viņš viens pats tik daudz izdzeršot. Taču pārdevēja mierina, ka smaržu pietikšot visiem.

 

Novārguši vegāni grozās pie kanālmalas un kaut ko sačukstas. “Laikam apspriežas par burkānu ēšanu!” tauta smejas. “Tu, puis, tāds vājš, nāc, pacienāšu ar cūkgaļas kotletēm!” kādam īpaši vārgam vegānam, kas knapi turas kājās, uzsauc gaļēdājs Kārlis. Vegāni naidīgi noskatās un klusēdami aiziet. Šodiena pieder tautai, nevis liberastu kliķei!

Dzintara kungs velk galvā melno (ar pelēkiem auseklīšiem) bendes kapuci, jo tuvojas pasākuma kulminācija – Vaislas Kuiļa upurēšanas ceremonija. Uz skatuves valda absolūta un svinīga nopietnība – centrā uz postamenta guļ Vaislas Kuilis, un viņa lielais, saules apspīdētais vēders izskatās treknāks nekā jebkad. Trīs studenti no augstskolas “Turība” masē Kuili ar speciāli šim pasākumam pagatavotu marinādi no ābolu etiķa, sīpoliem, rapšu eļļas un garšvielām. Drīz jau Vaislas Kuilis ir viscaur ieziests un cauraugušie sāni un vēders labi izmasēti. Tagad tikai punktiņš uz ‘i’ – ābols mutē. Bet kas tad tas? Skandāls! Kuilis saviebjas un izspļauj ābolu. “Nodevība!” viņš kliedz nebalsī, “liberasti man iesmērējuši veģetāro ābolu no Lietuvas!” Vaislas Kuiļa mērs ir pilns un viņš nespēkā aizver acis. Viens no “Turības” studentiem jautā: “Vai šitādu mēs viņu varam kaut?” Vaislas Kuilis paver vienu aci un nikni čukst: “Mūlāps! Uz karstām pēdām vediet mani uz Ķemeru sanatoriju!”

Galu galā viss beidzās laimīgi – Vaislas Kuilis apmierināts gulēja dubļu vannās, bet Dzintara kungs Lietuvas vēstniecībā iesniedza protesta notu tā, ka šmakst vien!

Piskonts Bumbis-Bumbis

galjiiite_1