Gandrīz Ziemassvētku brīnums

Bija dienas vidus un līdz Ziemassvētku vakaram vairs nebija atlicis daudz laika. Ģimene sparīgi rosījās pa virtuvi, gatavojoties svētku mielastam. “Puikas, gribat karstvīnu?” Vaislas Kuili un gulbi Ivaru uzrunāja Rainis. “Jā gan!” abi vienbalsīgi iesaucās. “Kastaņolas mazais veikaliņš šodien ir ciet un jums jāaizstaigā uz Lugāno lielveikalu pēc karstvīna garšvielām – kanēļa standziņām, krustnagliņām un kaltētām apelsīna mizām. Nopērciet arī burciņu medus – tas garšai nekaitēs,” instruēja tēvs.

Kad abi bija veikalā, Ivars pēkšņi uzrunāja Kuili: “Brāl, ir Ziemassvētki un es tev uz mirkli dāvāju burvju spējas – tev ir iespējas pārvērsties, par ko vēlies, taču raugies, lai es tevi neatpazītu! Ja es tevi neatpazīšu, tev šīs burvju spējas paliks uz visu mūžu. Ja atpazīšu, tad nekā. Iziešu laukā un būšu atpakaļ pēc piecām minūtēm.” Ienācis veikalā, Ivars uzreiz devās uz gaļas nodaļu un ar knābi norādīja uz maltas cūkgaļas, cūkas muguras filejas un caurauguša kūpinājuma iepakojumiem. Tajā pašā brīdī iepakojumi pazuda un Ivara priekšā parādījās Vaislas Kuilis. “Tā nav godīgi,” raudāja Kuilis, “tu labi pazīsti šo veikalu!” “Nē, brāl, es labi pazīstu tevi,” atteica Ivars.

Vaislas Kuilis pamodās noraudājies viesnīcas numurā blakus stjuartei Ingrīdai Alkvistai. Viņš bija vienlaikus nokaunējies un lepns — nokaunējies par savu izdomas trūkumu, bet lepns par savu stipro ticību.

Piskonts Bumbis-Bumbis

galyalyalya

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s