Viesos Starptautiskajā Pokaiņu astroloģijas centrā

Piskonts viesojas pasaulslavenajā Starptautiskajā Pokaiņu astroloģijas centrā. Ar neapbruņotu aci redzams šā centra globālais vēriens un ietekme. Kur gan vēl jūs redzēsiet veselas divas numeroloģijas palātas? “Mums pat apkopēji ir pieredzējuši ekstrasensi, kas grīdas un čakras mazgā ar bioenerģiju un īpašu svētavota kanalizācijas ūdeni, kas ir dabisks un nefiltrēts,“ ar lepnumu stāsta astroloģijas centra vecākais grāmatvedis-numerologs Edvards Septiņbergs-Pieckalns. Pašreizējā labklājība neļauj pat nojaust par postažu un nolaistību, kas še valdījusi vēl pirms 10 gadiem. Tolaik centra rīcībā bija tikai viena norakstīta teleskopiskā makšķere, kuru kā humāno palīdzību latviešu tautai bija dāvinājuši Arvidsjauras (Zviedrijā) makšķernieki. Skaidrs, ka ar šādu makšķeri pasaules līmeņa atklājumu astroloģijā izdarīt ir ļoti grūti. Taču centrs nemeta makšķeri krūmos un nolēma savus spēkus veltīt pedagoģijai. Rīgas 1. Dzemdību namā tika uzsākts pilotprojekts – astroloģijas īsais kurss mazuļiem dzemdību laikā un uzreiz pēc piedzimšanas. Mazuļi pat rakstiski izteica atzinību astroloģijas centram par iegūtās izglītības augsto kvalitāti un visi kā viens pauda vēlmi studēt astroloģiju uzreiz pēc bērnudārza absolvēšanas. Pagrieziena punkts centra darbībā bija par tautas saziedotajiem līdzekļiem iegādātā lupa, kuru makšķerē integrēja augsti kvalificēti Andoras speciālisti (šīs valsts likumdošana ļāva šā darba veikšanai nepiemērot nodokļus). Kā dāvanu no Andoras tautas astroloģijas centrs saņēma 5 litru kanniņu ar spirtu, kas deva milzu ieguldījumu centra darbinieku akadēmisko grādu celšanā.

Mūsdienās centra lepnums ir moderns un jaudīgs astroloģijas teleskops. Ikdienā teleskops sastopams centra aizgaldā, kur tas bezbēdīgi rukšķ, ēd lopbarības bietes un cūgaļu. Taču šobrīd teleskops ir uz statīva. Centra vecākais astrologs (112 gadi) Zigfrīds Pipka iepazīstina Tallsu 168. Pamatskolas audzēkņus ar teleskopa darbību: “Degunu ievietojam teleskopa izejā un dziļi ieelpojam.” Bērni saviebjas, taču Pipkas kungs tos iedrošina: “Zinātniekam visur ir jābāž savs deguns. “ “Bet kāpēc jābāž deguns cūkai pakaļā?” jautā mazais Konrāds no 2.b klases. Tajā brīdī teleskops neiztur, nolec no statīva un iebļauj Konrādam sejā: “Stulbeni, tu neko nejēdz no optikas!”

“Teleskopa kungs, ar ko Jūs atšķiraties no astronomijā izmantotā teleskopa?” viņam jautā cita nevainīga bērna balss. Teleskops ir priecīgs paskaidrot:

“Astronomijā izmantotie teleskopi iedalās refraktoros un reflektoros. Refraktora konstrukcijā izmanto lēcas, savukārt reflektoros lietā tiek likti spoguļi. Astroloģijā izmantotajiem teleskopiem ar šādu niekošanos nav nekā kopīga. Vaislas Kuiļa teleskopa pamatprincips ir virzība no gaismas uz tumsu jeb progresīvās tumsonības uzvara pār reakcionāro apgaismību caur zarnu traktu, vairojot tradicionālās vērtības.”

“Bet kādus atklājumus jūs esat izdarījuši, kādas zvaigznes pētījuši?” vaicā mazā Slimona no Pūņām. “Starptautiskā Pokaiņu astroloģijas centra uzmanība šobrīd fokusējas uz Mailiju Sairusu,” steidz atbildēt Pipkas kungs, “mūsu teleskops gandrīz visu laiku ir vērsts uz Mailijas dibenu.” “Vai drīkstu ieskatīties?” entuziastiski jautā Slimona. “Lūdzu, skolēn!” Pipka ir vēlīgs, vedot zinātkāro meiteni pie teleskopa. Slimona, pārvarot sevi un nedrošību, ievieto galvu teleskopa atverē. Pēc 10 minūtēm meitene negribīgi izņem galvu un mirdzošām acīm iesaucas: “Es redzēju Mailijas dupi, kas rāda mēli! Es esmu apgaismota!” Pipkas kungs teju iepļaukā Slimonu: “Tu vispār domā, ko runā? Apgaismība ved pie iznīcības un nācijas bojāejas!” Slimona kaunā noliec galvu. Piemēru no viņas vajadzētu ņemt visiem astronomiem, fiziķiem un citiem zinātņu propagandētājiem švabrakiem. “Slavai tumsai, tumsai slava!” ar iedvesmu vienbalsīgi skandē Tallsu 168. Pamatskolas audzēkņu grupa. Teleskops labpatikā smaida: “Diena ir izdevusies, atpakaļ pie lopbarības bietēm!”

telescope

Advertisements

Kā Uldis Dumpis kļuva slavens

Vaislas Kuilis ar Uldi Dumpi iepazinās konkursā “Ko tu proti?”. Būdams sabiedrībā populāra persona, Kuilis bija žūrijas dalībnieks, savukārt jaunais un nepazīstamais Uldis Dumpis — konkursants, kurš apgalvoja, ka spēj reālistiski iemiesoties jebkurā tēlā. Vaislas Kuilis bija ieintriģēts un lūdza Uldi Dumpi kļūt par viņu, Vaislas Kuili. Liels bija apkārtējo izbrīns, kad abi līdzinājās viens otram kā divas ūdens lāses un atšķirt, kurš ir kurš, gluži vienkārši nebija iespējams. Dumpis konkursā uzvarēja, divās pārējās godalgotajās vietās atstājot Linardu Laicenu, kas jodelēja Rīgas – Saulkrastu vilcienu sarakstu (ieskaitot pieturas un grafika izmaiņas brīvdienās), un Žoržu Siksnu, kas ar dūraiņiem rokās žonglēja ar četrām saldētām krabju nūjiņām.

Izmantojot savu ietekmi, Kuilis iekārtoja Dumpi darbā aviokompānijā SAS par žurnāla “Cūkgaļa šodien” iznēsātāju, jo pats pamatpienākumu dēļ paātrinātas vielmaiņas apstākļos bez riska pasažieriem un apkalpei šo darbu nevarēja veikt. Šīs profesijas pārstāvim bija jālīdzinās Vaislas Kuilim simtprocentīgi – pasažieri bija acīgi un uzreiz pamanīja, ja Kuiļa vietā bija kāds cits. Uldis Dumpis šajā lomā bija nevainojams un pasažieri tā arī ne reizi nenojauta, ka žurnālu “Cūkgaļa šodien” viņiem pienes nevis pats Vaislas Kuilis, bet nolīgts aktieris. Drīz Vaislas Kuilis un Uldis Dumpis kļuva par draugiem. Brīvajā laikā abi bieži kopīgi tusēja un Kuilis pat mēdza sūtīt Dumpi uz randiņiem ar meitenēm, kuras gribēja izjokot. Kad Kuilis bija īpaši labā noskaņojumā, viņš piedāvāja Dumpim veikt Vaislas Kuiļa tiešos pienākumus SAS lidmašīnā, uzteicot drauga īpašās spējas, un abi smējās, vēderus turēdami.

Arī Vaislas Kuilim bija aktiera ambīcijas – viņš ārkārtīgi vēlējās uzņemties kādā no Larsa fon Trīra filmām un šo ieceri bieži mēdza apspriest ar Uldi Dumpi. “Tici vai ne, bet kādu dienu es kļūšu par fon Trīra aktieri,” viņš klāstīja draugam, kurš uz to raudzījās nedaudz skeptiski, tomēr piekrītoši māja ar galvu, lai nesarūgtinātu Kuili. Jāteic, ka tie nebija tikai tukši un nepiepildāmi sapņi — Kuilis pa telefonu bija sazinājies ar fon Trīru, un režisors bija apsolījis Kuilim piemērotu lomu, tiklīdz tāda radīsies.

Kādā SAS reisā no Londonas uz Kopenhāgenu, iznēsājot pasažieriem žurnālu “Cūkgaļa šodien”, Dumpis biznesa klasē pamanīja Larsu fon Trīru. Liels bija Dumpja izbrīns, kad fon Trīrs viņu negaidīti uzrunāja: “Kuiļa kungs, gribēju jau jums zvanīt, bet āreče — te jūs esat pats personīgi. Vai jūs joprojām interesē loma manā filmā?” Uldis Dumpis uz mirkli apstulba, taču vienā mirklī viņam viss bija skaidrs — savu lielo iespēju laist garām nedrīkst. “Jā, protams, fon Trīra kungs! Uzņemties jūsu filmā man būtu liels gods,” atbildēja Dumpis. “Drīz sākšu uzņemt savu jauno filmu “Cūku bēres” un vēlos jums piedāvāt galveno lomu. Ja esat gatavs, gaidīšu jūs uz provēm parīt pulksten 12 dienā Trolhetenas studijā,” piedāvāja režisors. Dumpis nebija jāskubina: “Būšu klāt kā likts! Lūdzu, pierakstiet manu jauno telefona numuru! Uz veco noteikti nezvaniet — atvaļinājumā Āfrikā pazaudēju telefonu ar simkarti, un operators numuru nevarēja atjaunot.”

Uldis Dumpis tajā pašā dienā pieprasīja mēnesi ilgu bezalgas atvaļinājumu un, nevienu neinformējis par savām gaitām, devās uz Zviedriju filmēties. Tā sākās viņa ceļš uz virsotnēm. Filma “Cūku bēres” kļuva par bestselleru, un lomas kino un teātrī sekoja viena otrai.

Savukārt, Vaislas Kuilis pēc drauga nodevīgās rīcības nolēma, ka aktiermāksla nav cienījama nodarbe, un vairs neinteresējās par kino un jo īpaši fon Trīra filmām.

Piskonts Bumbis-Bumbis

ccbud