Piskonta literatūras ceļvedis

Kuram nav apnikušas bezalkoholiskās literatūras hrestomātijas. Vai īsta literatūra ir iedomājama bez alkohola? Jūsu uzmanībai piedāvājam Piskonta literatūras ceļvedi.

  • Rainis ir liels. Viņš ir kā 3 litru tehniskā vīna kanna. Viņš ir tik negaršīgs, ka vajag Zālīti pa virsu.
  • Aspazija ir piedeva Rainim. Aspazija ir uzkoda – desiņa ar sinepēm.
  • Gundars (ar ‘t’) Račs – viņu var patērēt kļūdoties, ja ir tumšs un nevar redzēt etiķeti. Viņš ir bez garšas.  Račs ir minerālūdens (bez gāzes).
  • Veidenbaums ir rūgts. Viņš ir balzams. Veidenbaums tiek asociēts ar alkohola trūkumu jeb pudeles diloni (tuberkulozi).
  • Fricis Bārda ir romantisks – kā sarkanvīns sveču gaismā. (Piskonts iesaka ietaupīt uz svecēm un pirkt vairāk vīna. Sveču var arī nebūt. Deģenerāti un neveiksminieki lieto daudz sveču un nemaz vīna.)
  • Klāvs Elsbergs – gribas bieži un daudz. Nekad neapnīk. Klāvs Elsbergs ir baltvīns.
  • Aleksands Čaks (Čaks!) – vienkāršs, visiem saprotams, nedaudz skumjš pašpuika. Klasiķis. Čaks ir Merkurs. “Čaks!” ir viens no populārākajiem tostiem Kurzemē.
  • Imants Ziedonis ir populārs un visu mīlēts. Ziedonis ir degvīns.
  • Māris Melgalvs ir spirts cilvēka veidolā. Māronkulis ir mīļš!
  • Gundega Repše ir smaga un ar neglītu uzvārdu. Repše ir tekila.
  • Andrejs Balodis ir uzbrūkošs, ar spēcīgu pēcgaršu. Dažreiz nāk vēmiens. Balodis ir pašbrūvētais.
  • Krogzemju Mikus (Auseklis) ir ļoti tautisks. Auseklis ir dzīvais alus. (Pats dzejnieks gan jau ir zem zemes.)
  • Mārtiņš Freimanis (pasē – Vladimirs “Dzintars” Dzintarašvili) – salkans, cilvēkiem kauns atzīt, ka patīk. Vairāk domāts sievietēm, taču arī vīrieši viņu lieto. Freimanis ir odekolons.
  • Andrejs Upīts ir neciešams un ilgi lasās. Upīts ir Asiņainā Mērija. (Upīti nav ieteicams lasīt sifilisa slimniekiem.)
  • Jānis Peters (Krišjāņa Petera tētis) – viņu var (bet vai vajag?) tikai tad, ja nekā cita nav. Peters ir vermuts. Jānis Peters plašākai sabiedrībai kļuvis pazīstams kā Krišjāņa Petera tēvs. Medicīnā viņa dzeja tiek plaši izmanota *** *** ārstēšanai. Krišjānis bieži atgādina saviem faniem, ka lielākais nopelns viņa panākumos ir tēvam, kas Krišjāni jau no bērnības audzināja par lidostas ***.
  • Anna Sakse – ambīcijas bez substances. Sakse ir bezalkoholiskais alus. Saksi slavenu padarījis Riharda Bargā dzejolis Piektdienas stundas (“Anna Sakse apmīž paksi / Anna Sakse noliek kaksi…”)
  • Ojārs Vācietis baidās būt bezpartejisks. Viņš ir punšs (party drink).
  • Māŗa Zālīte paver citu realitāti. Zālīte nav alkohols, un tikai garīgi atpalikušie to nezina. Zālīte ļauj baudīt Raini.
  • Māris Čaklais – ir diezgan labs, ātri reibina. Viņu gribas daudz. Čaklais ir šampanietis.
  • Viktors Kalniņš (Viks) (sabiedrībā pazīstams kā Marta Kristiāna Kalniņa tēvocis) – smuka dzeja ar labu garšu. Rosé. (Vikam vajadzētu pašam kaut ko mēģināt sasniegt dzīvē, nevis tikai dižoties ar savu slaveno brāļadēlu.)

Image

Piskonts Bumbis-Bumbis

Vaislas Kuilis un autokanibālisms

Materiāls sākotnēji publicēts prestižā žurnāla “Cūkgaļa šodien” jaunākajā numurā

Piskonts: Kuiļa kungs, daudzi mūsu žurnāla lasītāji interesējas, kā jūs, būdams tik nevainojams, esat spējis sevi neapēst. Pastāstiet, kāds ir jūsu noslēpums!

Vaislas Kuilis: Jāteic, ka pret autokanibālisma vilinājumu neesmu gluži imūns – varu pačukstēt, ka arī es pašdisciplīnas trūkuma dēļ esmu dažas reizes paslīdējis, taču laicīgi attapos. Runājot par savu gadījumu, esmu pateicīgs mūsdienu plastiskajai ķirurģijai, kas dara brīnumus! Šis patiešām ir sarežģīts un pretrunīgs jautājums, kas sakņojas ekonomiskajā nevienlīdzībā. Kā labi zinām, plastiskā ķirurģija nav pieejama visiem, turklāt autokanibālisms ir daudz izplatītāks mazturīgo vidū. Statistika liecina, ka 86 % no tiem, kas savu dzīvi beiguši pašapēšanas rezultātā, nāk no tā sauktajām nelabvēlīgajām ģimenēm. Es augu pārticīgā ģimenē, kurā nekad netrūka cūkgaļas, bet zinu, ka daudziem šādas iespējas nebija, un par autokanibālismu nevienu nenosodu, jo ēst cūkgaļu ir dabiski ikvienam. Mans noslēpums ir pašdisciplīna, laba audzināšana un pārticība.

Piskonts: Ko jūs varat ieteikt no savas pieredzes?

Vaislas Kuilis: Atcerieties – ja esat sācis sevi ēst, galvenais ir laicīgi attapties, pirms neesat sevi apēdis pilnībā. Ne visi ir tādi veiksminieki, kam izdodas aizrīties ar cūkgaļas gabalu un izspļaut sevi jau pēc pirmā kumosa. Kas attiecas uz mani, vēl viens būtisks faktors, kādēļ neesmu sevis apēdis, ir vēlme uzzināt, kas es esmu.

Piskonts: Vai tas ir saistīts ar jūsu brāļa Ivara izteikumiem par jūsu izcelsmi?

Vaislas Kuilis: Jā.

Piskonts: Kā jūs raksturotu savas attiecības ar Ivaru?

Vaislas Kuilis: Kompleksas un asimetriskas. Ģimenē vienmēr jutu, ka esmu jaunākais bērns, un šī sajūta mani nekad nav pametusi. Gulbis Ivars man allaž ir licies šizofrēnisks ļaunais ģēnijs. Viņa sānu redze simbolizē sašķelto apziņu, bet melnās, nekustīgās acis – ļaunuma vērojošo un vienaldzīgo dabu.

autokanibals2