Kā Vaislas Kuilis kļuva par feministu?

– Katras marinādes pamatā ir etiķis! – Volmārs koķeti ierunājas, masēdams Vaislas Kuiļa ciskas ar ābolu etiķi.
– Kāpēc tikai etiķis? Kur tad paliek majonēze, citronu sula? Kā viena, tā otra ir pazīstamas kā klasiskas marinādes cūkgaļai! – Vaislas Kuilis protestē, laiski zvilnēdams uz pagalmā izklātas vilnas segas. – Oj, jā, tieši tur pamasē, man tur tāds kā stīvums.
– Majonēze lai paliek putna gaļai, cūkgaļa ir pelnījusi ko labāku! Par citronu sulu neko sliktu negribu teikt, bet arī neko labu nevaru sacīt. Manuprāt nekas nestāv līdzi ābolu etiķim, ja marinējam cūkgaļu.
– Saprotams, ka runa ir tikai par augstākās kvalitātes cūkgaļas marinēšanu? – Vaislas Kuilis mēģina zvejot komplimentus.
– Pilnīgi noteikti! – Volmārs vienmēr gatavs glaimot – Un izmantojams ir tikai visaugstākās kvalitātes ābolu etiķis no Vācijā audzētiem āboliem no Rinteln pilsētas apkārtnes (netālu no A2 šosejas).
Volmāra prasmīgās rokas masē kuiļa muguru.
– Kas Tev par karbonādi! Viens vienīgs liesums! – Volmārs netaupa uzslavas. Vaislas Kuilim acis ciet no labsajūtas – masāža un uzslavas dara savu.
– Mūsdienās kuiļi ar tik skaisti cauraugušu vēderu ir retums. Un kas Tev par sulīgu snuķi! – Volmārs met kaunu pie malas un atklāti siekalojas. – Tu esi īsts cūka!
– Jāni, man liekas, ka Tev man kas jautājams. – Vaislas Kuilis nožāvājas, tēlodams vienaldzību.
– Nu, es… vai es varu… nokosties? Tikai mazu gabaliņu… šeit. – Volmārs, viscaur nosarcis, rāda uz šķiņķi.
– Ak, Tu, bezkauņa! – Kuilis izliekas noskaities. – Nu, labi, kodies ar! Bet – man ir savas prasības…
– Prasības? – Jānis bailīgi iejautājas, nobijies, ka no kārotās maltītes nekas nesanāks.
– Kečups. Es gribu, lai Tu manu šķiņķi ēd ar kečupu! – Kuilis paziņo.
– Kečups? Ar cūkgaļu? Tā ir nerātnība! – Jāņa sejā atplaukst blēdīgs smaids – Taču tas ir tieši tā, kā man vislabāk garšo!
Volmāra mute paveras, atklājot milzīgus, naža asus ilkņus, kas kāri iecērtas Vaislas Kuiļa šķiņķī.

Šajā brīdī Vaislas Kuilis pamodās. “Kas par jocīgu sapni!” – viņš nogroza galvu – “Labāk pastāstīšu lidmašīnas kapteinim.” Kapteinis ar šausmu izteiksmi sejā noklausās Kuiļa stāstu un zaudē samaņu. Lidmašīnu nosēdina stjuarte Ingrīda (Ingrid Ahlquist), kas pēc nolaišanās Vaislas Kuili ar varu aizved uz feministu kongresu. Tā Vaislas Kuilis kļuva par feministu.

Image

Piskonts Bumbis-Bumbis

Vaislas Kuiļa bērnības atmiņas

Teksts ir publicēts žurnāla „Cūkgaļa Šodien” jaunākajā numurā

Ar Vaislas Kuili sarunājas žurnālists Piskonts Bumbis-Bumbis

Piskonts: Kuiļa kungs, daudzi mūsu žurnāla lasītāji jautā, vai jūs, būdams lietuviešu izcelsmes šveicietis, kas audzis latviešu ģimenē, jūtat kādu patriotismu pret Latviju? Vai Latvijas valsts svētku reizē uzsienat prievīti un piespraužat auseklīti? Notraušat arī asaru kādā no sēru dienām?

Kuilis: Man gribētos teikt, ka esmu supranacionāls tāpat kā cūkgaļa. Taču jāatzīst ­— atceres, piemiņas un sēru dienās mums ar brāli Ivaru patiešām bija acīs asaras, jo zinājām, ka tētis Rainis un mamma Aspazija šajās dienās mums pasniegs nevis gardos vācu vīnus, pie kuriem bijām pieraduši, bet Latvijā ražotu “3 graudu” degvīnu un stiprināto ābolu vīnu “Papardes zieds”. Brālis Ivars, kurš brīdī, kad mani pieņēma ģimenē, bija jau pieaudzis gulbis un pie labiem vīniem pieradis krietni senāk par mani, dažkārt raudāja neizturami. Aspazija tādos brīžos viņu mierināja, bet Rainis bija nepielūdzams: “Šodien vienīgi “Trīsgraudnieks” un “Papardes zieds”, lai mums neliktos, ka viss ir tikai labi. Mēs esam latvieši.” Ar draņķīgiem dzērieniem kaut kā spējām samierināties, taču sēru dienās mums vienmēr nācās arī klausīties “Prāta vētras” un Raimonda Paula dziesmas, un tas tiešām izraisīja gandrīz fiziskas sāpes. Atskanot dziesmām “Virši zied” un “Lidmašīnas”, mēs ar brāli parasti vairs nevarējām turēt un pūtām laukā cik spēka. Es jums teikšu – teju reliģiska pieredze!

Piskonts: Kāda bija jūsu iesauka bērnībā?

Kuilis: Mazais Panks. Kad biju pusaudža gados, protams, neklausīju audžumammai un audžutētim un, protestējot pret patērētāju sabiedrību, izrakņāju kaimiņu dārzus, un izēdu viņu kartupeļus. Ivars smējās par manu dumpīgumu un par godu mūsu kopīgajai nepatikai pret Raimonda Paula mūziku iesauca mani par Mazo Panku. Otra mana iesauka bija Vaikule. Mums abiem šausmīgi derdzās Paula dziesmas, sevišķi Laimas Vaikules izpildījumā, un Ivars no mana vārda un uzvārda vienkārši atvasināja Vaikuli un mani bieži kaitināja, saucot šajā vārdā. Taču kādu dienu Ivars paziņoja, ka Laima Vaikule patiesībā esot mana bioloģiskā māte un mans lietuviešu vārds Vaislas Kuilis esot darināts no Laimas Vaikules vārda un uzvārda pirmajiem burtiem. Ivars apgalvoja, ka tas esot nopietni, un es patiešām nezinu, cik daudz var tam ticēt. Es tolaik biju pavisam maziņš, un viss, ko zinu par laiku Lietuvā ar saviem it kā īstajiem vecākiem, ir tas, ka viņi kādu dienu esot devušies atvaļinājumā uz Oktoberfest Minhenē un kopš tā laika vairs neesot redzēti.

Piskonts: Aviācijas eksperti runā, ka pēdējā laikā aizvien pieaugot jūsu ietekme aviokompānijā SAS, kurā jūs strādājat. Ir pat dzirdēts, ka jūs ietekmējot lēmumus par šprotu sūkņa un piena sūkņa operatoru pieņemšanu darbā. Vai esat kļuvis par SAS akcionāru? Varbūt esat iecelts uzņēmuma direktoru padomē?

Kuilis: (ieliek mutē ābolu un klusē).

kuilis

Piskonts Bumbis-Bumbis

Mana dziļākā būtība ir cūkgaļa

Materiāls sākotnēji publicēts žurnālā „Cūkgaļa Šodien”

Ekspresintervijā ar Vaislas Kuili sarunājas žurnālists Piskonts Bumbis-Bumbis

Piskonts: Kuiļa kungs, daudzi interesējas, kāda ir jūsu etniskā izcelsme. Pastāstiet par sevi!

Kuilis: Esmu lietuviešu izcelsmes šveicietis, kas audzis latviešu ģimenē. Man ir lietuviešu vārds un uzvārds Vaislas Kuilis, bet kopš adopcijas latviešu literātu ģimenē mani sauc Vaislas Kuilis-Pliekšāns. Esmu Šveices pilsonis, jo izaugu Lugāno piepilsētā Kastaņolā itāļu valodā runājošā Tičīno kantonā.

Piskonts: Kas jauns jūsu darba dzīvē?

Kuilis: Darbs ir mana privātā dzīve, par ko izsakos nelabprāt, bet lai notiek. Jūs jau noteikti zināt, ka mans darbs ir neizstājams. Nesen piecu pušu sarunās starp mani, Zviedrijas, Norvēģijas un Dānijas valdībām un SAS direktoru padomi, piedaloties novērotājiem no Tuvajiem Austrumiem, panācu, ka mana amata kategorija turpmāk tiek klasificēta kā vienlīdz nozīmīga galvenā pilota kategorijai. Galu galā – mans darbs ir vismaz tikpat būtisks kā pilota darbs, jo bez manis visi lidmašīnā esošie ietu bojā bada nāvē. Jā, SAS reisos ir svarīgs arī pilota palīga, vaislas buļļa, gaiļa, stjuartu, mednieku, zirgkopju, slaucēju, pavāra, manas lomas atveidotāja aktiera, kas iznēsā žurnālu „Cūkgaļa Šodien”, mehānisko darbnīcu vadītāja un citu SAS lidmašīnās strādājošo darbs, taču galvenais ir tas, lai tieši es visu padarītu godam, jo šeit visi ir atkarīgi no manis. Slava Vaislas Kuilim!

Piskonts: Vai tā nav šantāža?

Kuilis: Vaislas Kuilis zina savu vērtību. Palidojiet ar mūsu aviokompāniju un jums viss taps skaidrs, ja nolemšu kaut uz brīdi pārtraukt strādāt. Tiesa gan, skaidrības brīdis būs īss, jo visai drīz lidmašīna piezemēsies brīvajā kritienā.

Piskonts: Jūs esat skarbs. Īsts pārnadžu mačo.

Kuilis: Neiebildīšu.

Piskonts: Vai tā ir jūsu dziļākā būtība?

Kuilis: Mana dziļākā būtība ir cūkgaļa.

Piskonts: Pēdējā laikā ļaudis daudz runā par Apokalipsi. Kas, jūsuprāt, ir Apokalipse?

Kuilis: Apokalipse ir tad, kad vairs nav cūkgaļas.

Piskonts: Ko jūs gribētu pateikt saviem lasītājiem?

Kuilis: Ēdiet un godājiet cūkgaļu! Starp citu, esmu ierosinājis Valsts valodas komisijai ieviest prasību vārdu „cūkgaļa” rakstīt ar lielo burtu. Kārtībai jābūt.

kuilis lido

Piskonts Bumbis-Bumbis

Laupīšana Ķekavā

2012. gada septembrī Ķekavas pagastā traģisks notikums – fašistiskie okupanti izlaupījuši Žaka-Žaņa Dzintara istabu. Pēc paša Dzintara kunga vārdiem, nozagtas mākslas vērtības, kurām nav cenas, tajā skaitā viņa mīļākais – auseklītis. Noziedzniekus nežēlīgi vajā Vaislas Kuilis.

Image

Piskonts Bumbis-Bumbis

Eiro ieviešana – eksperta viedoklis

Materiāls sākotnēji publicēts prestižajā žurnālā “Cūkgaļa Šodien”.

Žurnālists Piskonts Bumbis-Bumbis sarunājas ar Vaislas Kuili

Piskonts: Vienā vārdā – vai Latvijai vajag eiro?
Kuilis: Cūkgaļa.
Piskonts: Esmu neizpratnē. Kāds cūkgaļai sakars ar eiro ieviešanu? Kā zināms, pasaules oficiālā cūkgaļas galvaspilsēta ir Oslo, kas ne tikai nav eiro zonā, bet arī nav Eiropas Savienībā.
Kuilis: Vienā vārdā jebkura atbilde uz jebkuru jautājumu ir ‘cūkgaļa’. Divos vārdos – ‘cūkas gaļa’. Cūkgaļai – slava!

Vaislas Kuilis pēkšņi sāk izteikties par Rīgas Dinamo uzvarām Kontinentālajā hokeja līgā. Pauze.

Piskonts: Kā eiro ieviešana ietekmēs makroekonomisko situāciju Latvijā?
Kuilis: Mežacūka, kas uzturā lieto paškūpinātu cūkgaļu, eiro ieviešanu izjutīs minimāli. Savukārt pilsētas vepris, kas ikdienā ēd cūkgaļas konservus, eiro ieviešanas rezultātā radušos inflāciju izjutīs sāpīgi.
Piskonts: Tātad visiem astes būs gredzenā?
Kuilis: Neapšaubāmi. Latvijas Bankas monetārajai politikai ir jābūt saskaņotai ar jaunākajām marinēšanas tehnoloģijām.
Piskonts: Kuiļa kungs, vai tā ir taisnība, ka, veicot amata pienākumus SAS reisos, jūs ēdat cūkgaļu?
Kuilis: Jā. Ņemot vērā man uzticēto atbildību, nepieciešamību būt labā formā un misijas apziņu, cūkgaļa lidojuma laikā ir mans pamatēdiens. Vienā reisā atkarībā no maršruta patērēju no 7 līdz 18 tonnām cūkgaļas.
Piskots: Vai jūs cūkgaļas ēšanā nesaskatāt ētiskas problēmas?
Kuilis: Jūs gribat teikt, ka es esmu ebrejs?
Piskots: Nē, es gribu teikt, ka jūs esat Vaislas Kuilis un, ēdot cūkgaļu, jūs kļūstat par kanibālu.
Kuilis: Pats cūka!
Piskonts: – Kāda bija jūsu nostāja nesenajās SAS vadības un arodbiedrības sarunās?
Kuilis: – Nelokāma – jaunākas un smukākas cūkas un par 64 % vairāk cūkgaļas reisos virs Tuvajiem Austrumiem, lai nebūtu jācieš bads.
Piskonts: – Kādēļ tieši virs Tuvajiem Austrumiem?
Kuilis: – Daudzi nezina un SAS vadība izliekas nezinām, ka cūkgaļas patēriņš dažādos reisos nav lineārs – virs Tuvajiem Austrumiem tas ievērojami pieaug.
Piskonts: – Daudzi un daudzas jūs apbrīno par satriecošajām spējām. Kāds ir jūsu noslēpums?
Kuilis: – Es agrāk filmējos cūku filmās pieaugušajiem.
Piskonts:- Kas, jūsuprāt, cūkā ir galvenais – ārējais izskats vai cauraugusi, sulīga gaļa?
Kuilis:- Cūkām tie ir sinonīmi.

Image

Ģimenes pieaugums

Gulbi Ivaru zārkā no rīta pamodina Rainis un Aspazija: “Mums Tev ir kas sakāms.” “Ivar, Tev būs brālītis,” gulbim saka Rainis, “iespējams, jums būs jāguļ vienā zārkā.” Ivars skatās uz “kārno” Aspaziju un ir neizpratnē. Ivaram ir īsts, liels zārks nevis kurpju kaste kā lielākajai daļai gulbju. Ivars nevar sūdzēties par seksuālo partneru trūkumu. Taču tajā pat laikā viņam nav seksuālo partneru. Jo viņš nesūdzas. Sūdzējies viņš ir tikai divreiz mūžā. Otro reizi par to, ka Kalnbērzs atteicies viņu operēt, piedāvājot kļūt tikai par cirsli, no kā Ivars bravūrīgi atteicās: “Ūja, ūja, vai tad es kāds sīklops?” Pirmoreiz par to, ka Cīrihē viņam atteicās izdarīt eitanāziju, taisnojoties, ka “šis ir kancelejas preču veikals”. “Kad es būšu izaudzis, es būšu cūkgaļa!” kuilis, maziņš būdams, mēdza teikt Rainim. “Labāk esi nevis izaudzis bet cauraudzis!” lielais literāts un domātājs atbild. “Kāpēc tev zārkā nav salmu? Es guļu tikai salmos.” Vaislas Kuilis aizrāda brālim Ivaram.

Kad Rainis un Aspazija adoptēja Vaislas Kuili, visi brīnījās, cik neticami līdzīgs Rainim ir Vaislas Kuilis, pieņemot, ka tas ir viņa īstais bērns. “Un tā astīte gredzenā – tā no manis!” smējās Aspazija.

Vaislas Kuilis reizēm izmantoja situāciju un dzejas lasījumos uzdevās par Raini. Vaislas Kuilis visbiežāk rakstīja dzejoļus par cūkgaļu. Maz cilvēku zina, ka Raiņa lugā “Jāzeps un viņa brāļi – cūkas” un “Uguns un nakts, un cūkgaļa” savu artavu ir devis arī Vaislas Kuilis.

Vaislas Kuilis bija feminists, jo viņš cīnījās par sieviešu tiesībām. Kāpēc? Bet par kaut ko jau ir jācīnās.

Image

Piskonts Bumbis-Bumbis