HUJAK!

– Beidz! – dusmojas Sergejs Ibrahims Iesalnieks.

– Es jau beidzu pirms 20 minūtēm! Ļauj taču atpūsties! – attrauc Žaks Žanis Dzintars.

– Tu zini, par ko es runāju! Neņem nost segu! – Iesalnieka kungs neliekas mierā.

Dzintara kungs nereaģē un turpina svīst zem segas, siekalojoties spilvenā.

HUJAK! – zveļ Iesalnieks ar kontrabasu taisni pa ciskām.

– Serjoža, Tu man KRIEVISKI iesiti! – Dzintara kungs raud.

brezh-hon

Atkarības

Labdien!

Te Piskonts Bumbis-Bumbis. Esmu nereti saņēmis pārmetumus par vācu vīna pārmērīgu lietošanu no cilvēkiem, kas ikdienā nekautrējas dzert kafiju. Lai arī man nerūp jūsu vulgārie priekšstati, īsumā paskaidrošu, kas ir kas. Pretēji vācu vīna baudīšanai kafijas tempšana, kā jau jebkura atkarība no vielām, ir uzskatāma par kaitīgu ieradumu, ko raksturo absolūts intereses trūkums par visu, kas nav kafija, bailes no iespējas nedabūt ierasto kafijas devu, mokoša abstinences sajūta pēc kafijas lietošanas, nepatīkama elpa, roku trīcēšana, fizisks vājums, bezmiegs, nefokusēts skatiens, neadekvāta realitātes uztvere, agresijas lēkmes, sevis žēlošana un emocionāla manipulēšana ar tuvākajiem, tieksme uz pašnāvību, nevīžība pret sevi un citiem etc. Bieži vien kafijas pārdozēšana beidzas ar nāvi, kafijas dzērājam vairs nespējot kontrolēt pieļaujamo devu. Turpretī vācu vīna malkošana ir patīkams ikdienas rituāls, kas ikreiz dāvā gaišas emocijas un dzīvesprieku un ir jābūtības akts. Kas jums patīk labāk?