Tuvojas vēlēšanas!

Intervija publicēta žurnālā “Cūkgaļa šodien”

Ar politiķi Vaislas Kuili sarunājas žurnālists Piskonts Bumbis-Bumbis

Piskonts: Tuvojas Saeimas vēlēšanas. Kā Jūs kā partijas “Cūkgaļa pirmajā vietā” līderis un premjerministra amata kandidāts redzat valsts attīstību tuvāko 10 gadu laikā?

Vaislas Kuilis: Pirmkārt, mūsu partijas programmas centrā ir cūkgaļas pieejamības kā vispārēju tiesību nostiprināšana Satversmē. Otrkārt, mēs iestājamies par stingru dārzeņu kontroli, nodrošinot to izcelsmes pārredzamību. Treškārt, mēs atbalstām dārzeņu pieejamības ierobežošanu nepilngadīgajiem, tādējādi pasargājot mūsu bērnus no svešzemju dārzeņu, piemēram, sparģeļu un brokoļu, kaitīgās iedarbības uz viņu garīgo un fizisko veselību. Ceturtkārt, mēs vēlamies pasludināt dārzkopības nozares lobistus par ārvalstu aģentiem un veikt dārzeņpropagandistu filtrācijas pasākumus. Piektkārt, mums ir plāns ieviest skolu programmās obligātu patriotisko audzināšanu, kurā galvenā uzmanība būtu pievērsta cūkgaļai kā kultūras kanonam, proti, cūkgaļas lomai nacionālās identitātes veidošanā un vēsturiskās atmiņas saglabāšanā. 

Piskonts: Ko domājat par savu galveno konkurentu – partijas “Jaunā vegānība” – iniciatīvu atcelt pašreizējo bipolāro vēlēšanu sistēmu, kas dod priekšrocības abām lielākajām partijām?

Vaislas Kuilis: Manuprāt, tas ir kliedzošs “Jaunās vegānības” mēģinājums ar savu ārvalstu saimnieku finansēto kabatas sīkpartiju palīdzību nosvērt politisko līdzsvaru par labu dārzeņu lobijam. Saprotiet mani pareizi – es neesmu pret dārzeņiem per se. Katrs bērns zina, ka cūkgaļa un kartupelis ir nešķirams pāris gluži kā vīrs un sieva tradicionālā ģimenē, taču šajā gadījumā skaidri un gaiši runa ir par mēģinājumu graut valstiskuma pamatus, pakāpeniski noārdot pilsoņu neatņemamās tiesības uz cūkgaļu un uzspiežot mums svešu un kroplīgu dārzeņu kultu. Mūsu iekšlietu ministra amata kandidāts Miervaldis Mieriņš-Miesnieks ir gatavs stāties demokrātijas sardzē un satriekt pīšļos jebkādus mēģinājumus destabilizēt situāciju valstī. Ja nedosim pienācīgu pretsvaru, mūsu bērni tiks pakļauti viendzimuma vegānismam un nonāks smagā fiziskā un emocionālā atkarībā no kāļiem un baklažāniem. Vai mums tas ir vajadzīgs?

Piskonts: Jūs savā programmā runājat par Cūkgaļas Zelta Laikmetu. Pastāstiet par to vairāk.

Vaislas Kuilis: Pirms globālistu un kosmopolītu uzbrukuma mūsu virtuvēm zeltains cūkgaļas cepetis ik svētdienu rotāja ikvienas krietnas ģimenes pusdienu galdu, taču pēdējās desmitgadēs īstenotā pretvalstiskā politika ir novedusi pie gastronomiskas anomālijas, kas diemžēl ir normalizēta plašā sabiedrībā. Izkāmējuši no dārzeņiem atkarīgi perverti nu rotā dzīvesstila žurnālu vākus un atļaujas mums mācīt “pareizās” vērtības! Mēs apsolām tam darīt galu un panākt, ka cūkgaļa atkal tiek cienīta un godāta.

Piskonts: Eiropas Savienības direktīva no 2028.gada liek cūkgaļas konservos pievienot 30% cukini. Vai Jūs kā tīras cūkgaļas aizstāvis atbalstāt šādu soli?

Vaislas Kuilis: Mana nostāja šajā jautājumā ir skaidra un nepārprotama – toksisko cukini pievienošana ir ņirgāšanās par tautu un mūsu dārgo vadoni un cūkgaļas tēvu – pašu Kārli Ulmani! Bez pārspīlēšanas varu teikt, ka tas ir genocīds. 

Piskonts: Mūsu sabiedrība ir ļoti polarizēta jautājumā par zēnu obligāto vakcinēšanu pret cūciņām. Redziet, Eiropā cūciņas nekad nav tikušas uzskatītas par goda lietu zēnam, taču, piemēram, Mongolijā, zēnus 6 gadu vecumā ar cūciņām inficē šamanis.

Vaislas Kuilis: Jā! Reti kurš zina, ka leģendārais burvju mākslinieks Kužugets Šoigu bija arī profesionāls cūciņu infekcijas iznēsātājs un savās turnejās pa visu Padomju Savienību veiksmīgi aplipināja miljoniem padomju zēnu. Lūk, PSRS zināja, kas ir patiesas vērtības.

Piskonts: Paldies par šo sarunu.

Vaislas Kuilis: Saules mūžu cūkgaļai!

Attēlā: Cūkgaļas Zelta Laikmeta aina

Vegānliberastijas skandāls Balvu pilsētas domē

Balvu pilsētas domes sekretāre Skaidrīte smagi asiņo pēc vegānliberastu vandāļu iebrukuma.

 

Būt vegānam ir grūti. Kas ir dzīve bez gaļas? Vai no riekstiem var pagatavot gulašu? Vai no sojas var izcept steiku? Kurš ir redzējis cauraugušu burkānu? Vegānisms ir psihiska saslimšana, kas smaguma un nopietnības ziņā pielīdzināma atturībai no alkohola. Latvijas Invalīdu biedrība stāsta, ka vegānu skaits republikā pēdējā laikā palielinās. Tas izskaidrojams ar krīzi un liberastu un soro-sodomītu melīgo propagandu (pārņem naids). Šeit ir runa par pretvalstiskiem spēkiem, kas grib vājināt nāciju bez gaļas. Masonu loža jau sen iestājas par gaļas aizliegšanu Latvijas Republikas teritorijā. Iluminātu roklaižas izmanto katru izdevību liegt gaļu darbaļaudīm. Tomēr drosmīgie, spītējot vējiem un lietiem, iziet ielās un demonstratīvi ar zobiem plosa jēlas gaļas gabalus tā, ka šmakst vien. Lielākā problēma ir t. s. karojošais vegānisms, kas provocē bruņotus konfliktus – līdz zobiem bruņotas vegānliberastu bandas ar kartupeļu triecienšautenēm, pupiņu ložmetējiem un štovētu kāpostu (bez speķa) granātām siro pa tēvzemes ārēm tā, ka šmakst vien. Loģisks liberastu patvaļas iznākums ir asinspirts Balvu pilsētas domē, kur sekretārei Skaidrītei no uztraukuma sāka asiņot deguns (visneglītākais sievietes vārds ir ‘Skaidrīte’). Divas tonnas dārzeņu un trīs kannas ar bezalkoholiskajiem kuņģa pilieniem, kas tika atstāti kaujas laukā, piesavinājās Sorosa fonds, lai izdāļātu liberastiem un viņu piegulētājiem. Kad Vaislas Kuilis pakļāva vegānus nežēlīgai pratināšanai, viņi izteica melīgus apgalvojumus, ka esot aplieti ar karstu gulašu un apšaudīti ar kotlešu lielgabalu. Daži karnivori pat esot zieduši viņiem aknu pastēti acīs un nāsīs. Atsevišķi indivīdi pat nekautrējās apgalvot, ka esot iepliķēti ar jēlu steiku. Liberastu slimajām fantāzijām un patvaļai nav nekādu robežu. Vārds tiek dots katoļu barvedim un pretliberastu kustības vecākajam eksorcistam Genādijam Pujātam. Pujāts, kā jau pienākas uz ģimeniskām vērtībām orientētam īstam vīrietim, sauc: “Gaļa ir mana sirdsapziņa!” “Slava dārzeņiem!” pretim ķērc liberastu deģenerātu pūlis. Tauta deģenerējas un slīgst vegānisma un liberastijas zaņķī, kamēr Kremlis stāv malā un smiedamies ēd no latvju tautas miesas izgrieztu karbonādi tā, ka šmakst vien! Liberasti grib atņemt mums latu, kas ir mūsu pēdējais sargs no pederastu un vegānu patvaļas un tautai naidīgās propagandas. “Latvis savā zemītē ir svētīts, bet zeme vaid zem liberastu netīrajiem soļiem tā, ka šmakst vien, raud dēļ liberastu melīgajiem vārdiem!” – spilgts citāts no vēstules, ko bērnu žurnālam Nacionālpatriotiskais Ezis raksta piecgadīgā Anna. Savukārt liberastu bērnu žurnālā Librezis viss pilns ar riekstu un rozīņu receptēm un padomiem, kā nenoslīkt kotlešu masā. Valdība tikai iet liberastu un sorosītu pavadā un nemaz nedomā par tautu, nerūpējas par zemniekiem (latvju cilvēkam jāturas pie zemes/zem zemes!). Vaislas Kuilis ir vienīgais, kas domā par latviešu tautas izdzīvošanu, kura kā bārene ir iespiesta starp krievu zābaku un liberastu gūžām. Vaislas Kuilis paziņo, ka gatavs kļūt par latvju tautas martīru, ziedojot savu karbonādi un šķiņķi Žakam-Žanim Dzintara kungam, aknas, nieres, ausis, šņukuru un pavēderi – Z. Grigules kundzei, savukārt ribiņas tiek ziedotas vegānliberastu piespiedu barošanai ar gaļu. Liberastiem būs jādzer arī cūkgaļas buljons ar bagātīgu tauku slānīti tā, ka šmakst vien. Vaislas Kuilis jau pavisam drīz tiks publiski nokauts pie Brīvības Pieminekļa. Šai vajadzībai tikšot uzcelta īpaša skatuve. Pirms kaušanas (jo Vaislas Kuilis negrib palaist garām) notiks koncerts, kura īpašie viesi ir kapella Bumerangs, duets Sandra un One Direction. (One Direction puiši par godu šim pasākumam sacerējuši jaunu mīlestības dziesmu latam!) Pasākuma nosaukums – roks pret liberastiju. Tas daudziem dod cerību, ka liberastu varai drīz pienāks gals. Daudzi jau šo sauc par ceturto atmodu.

Image

Piskonts Bumbis-Bumbis

Skaistuma izjūta

Vaislas Kuilis gatavojas vienam no saviem pirmajiem randiņiem. Viņš ieziež vaigus ar smalkāko olīveļļu un tad klāj pāri itāļu tomātu mērci ar baziliku. „Jā, dailes manī netrūkst,” Kuilis pie spoguļa mielo sevi ar acīm, „skaistais nekad nav bijis man svešs – esmu īsts estēts.” Viņš turpina gozēties pie spoguļa un ir apmierināts ar rezultātu, taču kaut kā joprojām trūkst. „Ābols!” viņš iegavilējas un ieliek sev mutē skaistu zeltainu ābolu. Tomēr, lai panākumi randiņā būtu droši, vajag vēl kaut ko, viņš ir pārliecināts. „Dakšiņa!” iesaucas Kuilis un ir jau gandrīz gatavs to iedurt sev skaustā, taču pēdējā brīdī saminstinās. „Anestēzija!” sajūsmā iekliedzas Kuilis „cik lieliski tomēr ir augt pārtikušā ģimenē!”

Piskonts Bumbis-Bumbis

vaikuarabolu