Vaislas Kuilis gatavojas vienam no saviem pirmajiem randiņiem. Viņš ieziež vaigus ar smalkāko olīveļļu un tad klāj pāri itāļu tomātu mērci ar baziliku. „Jā, dailes manī netrūkst,” Kuilis pie spoguļa mielo sevi ar acīm, „skaistais nekad nav bijis man svešs – esmu īsts estēts.” Viņš turpina gozēties pie spoguļa un ir apmierināts ar rezultātu, taču kaut kā joprojām trūkst. „Ābols!” viņš iegavilējas un ieliek sev mutē skaistu zeltainu ābolu. Tomēr, lai panākumi randiņā būtu droši, vajag vēl kaut ko, viņš ir pārliecināts. „Dakšiņa!” iesaucas Kuilis un ir jau gandrīz gatavs to iedurt sev skaustā, taču pēdējā brīdī saminstinās. „Anestēzija!” sajūsmā iekliedzas Kuilis „cik lieliski tomēr ir augt pārtikušā ģimenē!”

Piskonts Bumbis-Bumbis