Ļeņina tētis pie friziera Pīļuta

Kā zināms, Iļja Nilokajevičs Uļjanovs bija kaislīgs maluzvejnieks. Lai arī sieva Marija Aleksandrovna Uļjanova viņam desmitajā kāzu jubilejā bija uzdāvinājusi licenci, viņš to demonstratīvi saplēsa un turpināja zvejot kā pagrīdnieks. Malu zveja aizņēma visu Iļjas Nikolajeviča laiku un uzmanību. Pat tad, kad sieva Marija paziņoja, ka ieņēmusi bērnu no Svētā Gara, Iļja tikai paraustīja plecus, pasita padusē pa dienu uzlādēto akumulatoru un devās ar saviem biedriem-konspiratoriem uz Volgu nodarboties ar elektrozveju. Lieki piebilst, ka pēc deviņiem mēnešiem kolchoza govju fermā dzimstot mazajam Ļeņinam, Iļja bija aizbraucis stažēties uz Staļingradu (pazīstamu arī kā Volgogradu) pie turienes maluzvejniekiem. Kā maluzvejnieks Iļja zvejoja zivis tomātu mērcē un Staļingradā iemācījies ķert arī kūpinātas zivis un zivis speciālā garšvielu sālījumā. Taču mīlestība uz tomātu mērci palika mūža garumā. Citi maluzvejnieki tāpēc draudzīgi saukāja viņu par Sarkano Iļju. Šķita, ka nekas nespēj izjaukt Iļjas mierīgo dzīves ritumu un nodošanos iemīļotajai maluzvejai, taču tieši viņa vizītes laikā Staļingradā ierindas friziera apmeklējums izrādījās liktenīgs. Pasitis padusē svaigi nozvejotu bundžu ar skumbriju tomātu mērcē, Iļja devās pie friziera. “Lūdzu, vai Jūs varētu man tos matus tā uz augšu saķemmēt, lai nav tik pieglausti?” Iļja lūdz frizierim. Frizieris uzmanīgi nopēta Iļju, paskatās apkārt, vai kāda dzirdīga auss viņus nenoklausās un pieklusinātā balsī jautā: “Biedri, vai jūs domājat organizēt matu sacelšanos?” Konservu bundža Iļjam izslīd no rokām, acis ieplestas pārsteigumā. “Vai… vai tiešām esmu atnācis pie revolucionāra friziera?!” Kā Tu jau nojaut, mans dārgais lasītāj, Iļju Nikolajeviču Uļjanovu apkalpoja neviens cits kā mūsdienās plaši pazīstamais frizieris Gaitis Raitis Pīļuts!

Ilja_Pilut

 

Attēlā: Šī Iļjas Nikolajeviča Uļjanova bilde teju 20 gadus rotāja Gaita Raita Pīļuta frizieru salonu Staļingradā.

Advertisements

Bāliņš Bāleliņš

Bāliņš Bāleliņš ar sēru lentēm piesiets pie gultas – pliks. Tikai visprivātākās vietas sedz mazs auseklītis. Bāliņam Bāleliņam acīs asaras. Pie gultas, ādās un ķēdēs tērpta, stāv Krieviete. Viņas acis ir ļaunuma un auksta tukšuma pilnas. Uzlikusi zābaku Bāliņam Bāleliņam uz mutes, Krieviete pavēl: laizi manus zābakus, cūka! Bāliņš Bāleliņš vēl nekad nebija juties tik aizmirsts, tik apbižots, tik nenovērtēts. Krieviete viņam izēdusi visas šprotes un tagad te mēģina pielabināties! “Huļi Tu izriji manas šprotes, kuce?!” – Bāliņš Bāleliņš svepst no zābaka apakšas. Krieviete apjūk, taču attopas spiest zābaku ciešāk uz Bāliņa sejas. Es Tev auseklīti atņemšu! – Krievietei ienāk prātā – Atņemšu Tev auseklīti un došu vietā sarkanu zvaigzni. Bāliņš Bāleliņš spirinās kā traks, mēģina kliegt, taču Krievietes zābaks un sēru lentes tura viņu fiksētā guļus pozīcijā. Divas bundžiņas izēdu, vajadzēja arī siļķi noēst! – Krieviete dusmojas par savu aizmāršību un dusmās nospļaujas. Taču notiek nelaime – spļāviens trāpa Bāliņam Bālēliņam tieši sejā un viņš no priekiem zaudē samaņu. Nākamajā dienā Krieviete Bāliņam uzdāvināja lielu rulli ar jaunām sēru lentēm īpašā krāsā – tās ir melnas un tajā pat laikā pelēkas. Bāliņš jutās ļoti apbižots. Viss beidzās laimīgi!

Image

Attēls no Piskonta privātās kolekcijas.

Ar cieņu,

Piskonts Bumbis-Bumbis