Kā zināms, Iļja Nilokajevičs Uļjanovs bija kaislīgs maluzvejnieks. Lai arī sieva Marija Aleksandrovna Uļjanova viņam desmitajā kāzu jubilejā bija uzdāvinājusi licenci, viņš to demonstratīvi saplēsa un turpināja zvejot kā pagrīdnieks. Malu zveja aizņēma visu Iļjas Nikolajeviča laiku un uzmanību. Pat tad, kad sieva Marija paziņoja, ka ieņēmusi bērnu no Svētā Gara, Iļja tikai paraustīja plecus, pasita padusē pa dienu uzlādēto akumulatoru un devās ar saviem biedriem-konspiratoriem uz Volgu nodarboties ar elektrozveju. Lieki piebilst, ka pēc deviņiem mēnešiem kolchoza govju fermā dzimstot mazajam Ļeņinam, Iļja bija aizbraucis stažēties uz Staļingradu (pazīstamu arī kā Volgogradu) pie turienes maluzvejniekiem. Kā maluzvejnieks Iļja zvejoja zivis tomātu mērcē un Staļingradā iemācījies ķert arī kūpinātas zivis un zivis speciālā garšvielu sālījumā. Taču mīlestība uz tomātu mērci palika mūža garumā. Citi maluzvejnieki tāpēc draudzīgi saukāja viņu par Sarkano Iļju. Šķita, ka nekas nespēj izjaukt Iļjas mierīgo dzīves ritumu un nodošanos iemīļotajai maluzvejai, taču tieši viņa vizītes laikā Staļingradā ierindas friziera apmeklējums izrādījās liktenīgs. Pasitis padusē svaigi nozvejotu bundžu ar skumbriju tomātu mērcē, Iļja devās pie friziera. “Lūdzu, vai Jūs varētu man tos matus tā uz augšu saķemmēt, lai nav tik pieglausti?” Iļja lūdz frizierim. Frizieris uzmanīgi nopēta Iļju, paskatās apkārt, vai kāda dzirdīga auss viņus nenoklausās un pieklusinātā balsī jautā: “Biedri, vai jūs domājat organizēt matu sacelšanos?” Konservu bundža Iļjam izslīd no rokām, acis ieplestas pārsteigumā. “Vai… vai tiešām esmu atnācis pie revolucionāra friziera?!” Kā Tu jau nojaut, mans dārgais lasītāj, Iļju Nikolajeviču Uļjanovu apkalpoja neviens cits kā mūsdienās plaši pazīstamais frizieris Gaitis Raitis Pīļuts!

Attēlā: Šī Iļjas Nikolajeviča Uļjanova bilde teju 20 gadus rotāja Gaita Raita Pīļuta frizieru salonu Staļingradā.