Automobilī sēž Dzintara kungs. Un kas tad tas ­- viņam virsū drāžas Cukura kungs!

Klāt kā likts ir ceļu policists Durvalds, kurš dusmīgs jautā: Kungi, kas tad tas? Vai tiešām vairs nav jāievēro drošība?

Cukura kungs ir sašutis: Bet inspektora kungs, mēs taču lietojam prezervatīvu!

Durvalds domīgi aplūko Cukura un Dzintara kungu un konstatē, ka prezervatīvs patiešām tiek likts lietā. ‘Nu ko, kungi, kā būtu ar sodu par ātruma pārsniegšanu?‘ šķelmīgi smaidot, saka Durvalds.

Dzintara kungs ir sašutis: ‘Durvalda kungs, latviešu tautai draud demogrāfiskā krīze, un Jūs atļaujaties mūs sodīt par ātruma pārsniegšanu nācijai un mums pašiem tik atbildīgā brīdī! Jūs neesat patriots! Jūs nedomājat valstiski!‘

‘Es domāju tikai par savu kabatu!‘ Durvalds ir principiāls.

‘Bet es taču arī domāju tikai par Jūsu kabatu!‘ Dzintara kungs priecīgs atsaka, ‘vai drīkstu?‘ Dzintara kungs steigšus iebāž roku Durvalda kabatā, un Cukura kungs, to redzot, žigli ieliek roku otrā kabatā. Par abiem tie satausta inspektora naudas maku. ‘Kāds liels un piebriedis!‘ Dzintara kungs sajūsminās par Durvalda naudaszīmēm pilno portmonē. Nu abiem ir amats rokā, un Dzintars un Cukurs sāk stimulēt inspektora naudas maku ar banknotēm. ‘O, jā, o, jā, neapstājieties!’ dveš Druvalds un beidz dežūru.