Iz Talsu rokmūzikas vēstures

Daudzi nezina, ka populārās Talsu progresīvā šlāgerrepmetāla grupas “Jestrais kobiš” sastāvā savulaik kā bitenieks darbojās Amirs Bērziņš, savukārt Kendra Kerča-Znaroka bija grupas augstlēcēja. Pēc tam, kad abi sakāvās pie Talsu Soda priedes pēc savstarpējiem apvainojumiem piederībā establišmentam (konflikta aculiecinieki gan apgalvo, ka kautiņš izcēlies par to, kuram tiks pēdējie 100 grami degvīna), abi grupu pameta un viņu vietā nāca burvju mākslinieks Kužugets Šoigu un veterinārārsts Sahipzads Nabiuļins, grupai iegūstot eksistenciālāku un radikālāku skanējumu. Kā izteicās Nabiuļins: “Mēs rakstām savu mūziku ar suņa sirds asinīm.” Šim apgalvojumam piekrīt muzikoloģe Velta Jūra-Ezera: “Grupas klasiskā sastāva radošos pirmsākumus iezīmē vīrieša vietas meklējumi mūsdienu pasaulē un nekautrēšanās no dažkārt par toksisku uzskatītās maskulīnās enerģijas, kas īpaši spilgti izpaužas dziesmā “Onkuls Rūdis krata dūri”. 

Katru gadu 11. septembrī – dienā, kad notika kautiņš, kas noveda pie grupas sastāva pilnīgas maiņas, – pie Talsu Soda priedes pulcējas Amira un Kendras fani. Lielākā daļa no viņiem ir pārliecināti, ka tieši pirmais sastāvs bija patiesais, autentiskais “Jestrais kobiš”. Pirmā sastāva fanu kluba priekšsēdētājs Agdams Valpurģis norāda: “Par labu agrīnajam sastāvam runā tas, ka grupā tika ievērots dzimumu līdzsvars, tādējādi nodrošinot atbilsmi Direktīvas par dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs/padomēs prasībām. Tāpat mēs uzskatām, ka burvju mākslinieka un veterinārārsta vienlaicīga darbība grupā uzskatāmi liecina par korporatīvu interešu konfliktu, kas ir pretrunā Direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju 75. panta noteikumiem.”

Bērziņa un Kerčas-Znarokas faniem par gandarījumu dziesmu svētku repertuārā tika iekļauts un uz skatuves triumfāli izpildīts grupas pirmais hits “Cepešpanna vārdā Žanna”. Tas bija patiess saviļņojuma mirklis abiem, ļaujot atstāt pagātnē seno konfliktu pie Soda priedes. Beigu beigās abi apprecējās, un ģimenē aug meita Žanna. Meitene aizraujas ar kulināriju, jo īpaši cepešiem. Amirs Bērziņš profesionālajā dzīvē ir pilnībā nodevies zinātnei, veicot objektīvus un precīzus sakāmvārdu un ticējumu mērījumus ar dārgu profesionālu aparatūru, kas iegādāta par saviem līdzekļiem. Sakāmvārdus un ticējumus viņam piegādā gan to īpašnieki, gan ražotāji, un zinātniekam ir darba pilnas rokas. Savukārt Kendra Kerča-Znaroka-Bērziņa ir Valsts Pitonu vakcinācijas centra direktore. Atbildība ir liela, jo iepriekšējā centra direktora nolaidības dēļ nāvējošas pandēmijas laikā gāja bojā 68,56 % valsts pitonu populācijas. “Pitoni ir mūsu valsts nākotne. Bez nākotnes nav pagātnes,” teic Kendra.

Gluži negaidīti pēc kā kritiķu, tā klausītāju ārkārtīgi atzinīgi vērtētā konceptuālā dubultalbuma “Dzintara pīlēna dienasgrāmatas” iznākšanas un grupas fenomenālajiem panākumiem vairākos prestižos festivālos hedlaineru statusā Šoigu un Nabiuļins paziņoja, ka “Jestrais kobiš” pārtrauc savu darbību un atteicās sniegt jebkādus komentārus šajā sakarībā. Dažus mēnešus pēc šā šokējošā paziņojuma Šoigu/Nabiuļina bobsleja divnieku ekipāža izcīnīja zelta medaļu pasaules čempionātā Džibuti, bet tas jau ir cits stāsts.

Attēlā: “Jestrais kobiš” klasiskajā sastāvā koncertā Talsu Sauleskalna estrādē

Dzimtene briesmās!

Ir labi zināms, ka ieķert malciņu drosmei nāk par labu ikvienam, taču nezināmu iemeslu dēļ valstī valda dubulti standarti – autovadītāji, kas sēžas pie stūres alkohola reibumā, tiek pakļauti smagām represijām un sliktākajā gadījumā pat var nonākt cietumā. Vai tiešām par sevi pārliecināts un drošs autovadītājs mūsu valstī ir nevēlams? Nav noslēpums, ka vairāku paaudžu traktoristiem ir goda lieta pie sava spēkrata ruļļiem iemalkot kārtīgu mēriņu kvalitatīva degvīna. Vai tāpēc mūsu lauki jebkad ir palikuši neuzarti un neapmēsloti?

Aizvien biežāk neapmierinātas balsis izskan arī darba kolektīvos, jo represīvo likumu dēļ daudzi profesionāļi bez aroddzēriena spirdzinošā malka vienkārši atsakās sēsties pie sava traktora, kombaina, ceļaruļļa, autobusa vai kravas auto stūres, līdz ar to cieš darba ražīgums un kvalitāte vai darbs netiek paveikts vispār. Sašutumu un nožēlu par notiekošo neslēpj asenizācijas auto vadītājs Aldonis Soļankins: “Mani pārņem trauksme, vien iedomājoties par sēšanos pie savas sūdu mucas stūres skaidrā. Kad no rītiem trīc rokas tā, ka nevar zeķes uzvilkt kājās, un purinātājs ne par ko nelaiž vaļā, nāk pavisam drūmas domas galvā. Kāds es strādātājs tādā stāvoklī! Dariet kaut ko, jo valsts drīz nogrims sūdos!”

Pikts ir arī autobusa šoferis Zigurds Putrašvili: “Es vēl strādāju, bet, cik ilgi bez stiprinātā miestiņa stūrēt spēšu, pat nezinu. Gan pašam nervi čupā, gan nu jau arī pasažieri sūdzas, ka pēdējā laikā vadu busu kaut kā ne tā. Kāds gan tur brīnums, jo, ieskanoties īpaši smeldzīgai ziņģei Latvijas radio 2, emocijas iet pāri malām un vairākas reizes esmu gandrīz iebraucis grāvī. Re, no stresa jau ūsas nosirmojušas!”

Valsts Autotransporta darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Skaidrīte Skaudrīte Vīndedze uzskata, ka šādi ierobežojoši tiesību akti ir pretrunā kohēzijas politikas un ilgtspējīgas attīstības mērķiem un var novest pie konkurētspējas zuduma valsts līmenī un iekšzemes kopprodukta krituma: “Mēs redzam skaidru tendenci, ka daudzi mūsu profesionāļi stūrē savus spēkratus citās valstīs, kur šādu ierobežojumu nav, savukārt jauni cilvēki vairs nevēlas kļūt par taksometra un autobusa šoferiem un specializēta autotransporta vadītājiem, tā vietā aizvien biežāk izvēloties, piemēram, alus vai odekolona degustētāja arodu vai čakru virinātāja karjeru. Vai mēs vēlamies pazudināt tautsaimniecībai kritiski svarīgu nozari un paralizēt visu ekonomiku? Mēs zaudējam savus labākos cilvēkus – patiesus sava amata profesionāļus, kuri savas prasmes ir izkopuši kā amatdzēriena lietošanas nodarbībās, tā praksē. Cik ilgi vēl tiks pieļauta limonādes “Tarhūns” un “Buratīno” ražotāju lobija patvaļa?”

Cits viedoklis ir valdībai. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra otrā vietnieka padomnieks arodatturības jautājumos Aldis Lidlāns šo situāciju saista ar pārejas perioda grūtībām: “Nav pamata runāt par noturīgu tendenci, jo pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars tirgū tuvākajā laikā nešaubīgi atjaunosies. Kā piemēru varu minēt situāciju pirms septiņiem gadiem, kad pēc sezonālā ciršļu medību aizlieguma noteikšanas valstī īslaicīgi izveidojās dainu skapju remontmeistaru deficīts, taču valdības efektīvas rīcības rezultātā problēma tika novērsta, pieņemot darbā izcilus dainu skapju speciālistus no Somālijas, Jemenas un Paragvajas. Kas attiecas uz arodatturības jautājumu, Ekonomikas ministrijas paspārnē esam izveidojuši darba grupu, kas jau ir veikusi ietekmes novērtējumu. Tajā tika secināts, ka nav pārkāpti Arodatturības direktīvas noteikumi, jo tās 87. panta 3. punktā par aroddzērieniem ir paredzēts trīs gadu pārejas periods, kura laikā atbildīgajām valsts iestādēm ir tiesības veikt pasākumus pēc saviem ieskatiem saskaņā ar minētās direktīvas 43. panta 17. punkta a) apakšpunktā paredzētajām prasībām.”

Iekšējais ienaidnieks nesnauž. Ir pienācis laiks mosties visiem patriotiem, jo dzimtene ir briesmās! Mūsu spēkos ir nepieļaut šo kolektīvo pašnāvību, liedzot vietējiem kangariem un globalizācijas aģentiem īstenot kāroto vēlmi izdzēst mūsu identitāti un novest valsti pie iznīcības sliekšņa. Priekā!

Attēlā: Aldonis Soļankins darbā

Tuvojas vēlēšanas!

Intervija publicēta žurnālā “Cūkgaļa šodien”

Ar politiķi Vaislas Kuili sarunājas žurnālists Piskonts Bumbis-Bumbis

Piskonts: Tuvojas Saeimas vēlēšanas. Kā Jūs kā partijas “Cūkgaļa pirmajā vietā” līderis un premjerministra amata kandidāts redzat valsts attīstību tuvāko 10 gadu laikā?

Vaislas Kuilis: Pirmkārt, mūsu partijas programmas centrā ir cūkgaļas pieejamības kā vispārēju tiesību nostiprināšana Satversmē. Otrkārt, mēs iestājamies par stingru dārzeņu kontroli, nodrošinot to izcelsmes pārredzamību. Treškārt, mēs atbalstām dārzeņu pieejamības ierobežošanu nepilngadīgajiem, tādējādi pasargājot mūsu bērnus no svešzemju dārzeņu, piemēram, sparģeļu un brokoļu, kaitīgās iedarbības uz viņu garīgo un fizisko veselību. Ceturtkārt, mēs vēlamies pasludināt dārzkopības nozares lobistus par ārvalstu aģentiem un veikt dārzeņpropagandistu filtrācijas pasākumus. Piektkārt, mums ir plāns ieviest skolu programmās obligātu patriotisko audzināšanu, kurā galvenā uzmanība būtu pievērsta cūkgaļai kā kultūras kanonam, proti, cūkgaļas lomai nacionālās identitātes veidošanā un vēsturiskās atmiņas saglabāšanā. 

Piskonts: Ko domājat par savu galveno konkurentu – partijas “Jaunā vegānība” – iniciatīvu atcelt pašreizējo bipolāro vēlēšanu sistēmu, kas dod priekšrocības abām lielākajām partijām?

Vaislas Kuilis: Manuprāt, tas ir kliedzošs “Jaunās vegānības” mēģinājums ar savu ārvalstu saimnieku finansēto kabatas sīkpartiju palīdzību nosvērt politisko līdzsvaru par labu dārzeņu lobijam. Saprotiet mani pareizi – es neesmu pret dārzeņiem per se. Katrs bērns zina, ka cūkgaļa un kartupelis ir nešķirams pāris gluži kā vīrs un sieva tradicionālā ģimenē, taču šajā gadījumā skaidri un gaiši runa ir par mēģinājumu graut valstiskuma pamatus, pakāpeniski noārdot pilsoņu neatņemamās tiesības uz cūkgaļu un uzspiežot mums svešu un kroplīgu dārzeņu kultu. Mūsu iekšlietu ministra amata kandidāts Miervaldis Mieriņš-Miesnieks ir gatavs stāties demokrātijas sardzē un satriekt pīšļos jebkādus mēģinājumus destabilizēt situāciju valstī. Ja nedosim pienācīgu pretsvaru, mūsu bērni tiks pakļauti viendzimuma vegānismam un nonāks smagā fiziskā un emocionālā atkarībā no kāļiem un baklažāniem. Vai mums tas ir vajadzīgs?

Piskonts: Jūs savā programmā runājat par Cūkgaļas Zelta Laikmetu. Pastāstiet par to vairāk.

Vaislas Kuilis: Pirms globālistu un kosmopolītu uzbrukuma mūsu virtuvēm zeltains cūkgaļas cepetis ik svētdienu rotāja ikvienas krietnas ģimenes pusdienu galdu, taču pēdējās desmitgadēs īstenotā pretvalstiskā politika ir novedusi pie gastronomiskas anomālijas, kas diemžēl ir normalizēta plašā sabiedrībā. Izkāmējuši no dārzeņiem atkarīgi perverti nu rotā dzīvesstila žurnālu vākus un atļaujas mums mācīt “pareizās” vērtības! Mēs apsolām tam darīt galu un panākt, ka cūkgaļa atkal tiek cienīta un godāta.

Piskonts: Eiropas Savienības direktīva no 2028.gada liek cūkgaļas konservos pievienot 30% cukini. Vai Jūs kā tīras cūkgaļas aizstāvis atbalstāt šādu soli?

Vaislas Kuilis: Mana nostāja šajā jautājumā ir skaidra un nepārprotama – toksisko cukini pievienošana ir ņirgāšanās par tautu un mūsu dārgo vadoni un cūkgaļas tēvu – pašu Kārli Ulmani! Bez pārspīlēšanas varu teikt, ka tas ir genocīds. 

Piskonts: Mūsu sabiedrība ir ļoti polarizēta jautājumā par zēnu obligāto vakcinēšanu pret cūciņām. Redziet, Eiropā cūciņas nekad nav tikušas uzskatītas par goda lietu zēnam, taču, piemēram, Mongolijā, zēnus 6 gadu vecumā ar cūciņām inficē šamanis.

Vaislas Kuilis: Jā! Reti kurš zina, ka leģendārais burvju mākslinieks Kužugets Šoigu bija arī profesionāls cūciņu infekcijas iznēsātājs un savās turnejās pa visu Padomju Savienību veiksmīgi aplipināja miljoniem padomju zēnu. Lūk, PSRS zināja, kas ir patiesas vērtības.

Piskonts: Paldies par šo sarunu.

Vaislas Kuilis: Saules mūžu cūkgaļai!

Attēlā: Cūkgaļas Zelta Laikmeta aina

E-cūkgaļa – ceļš uz pārticīgu nākotni

Intervija publicēta žurnālā “Cūkgaļa šodien”

Ar ekonomikas ministru Vaislas Kuili sarunājas žurnālists Piskonts Bumbis-Bumbis

Piskonts: Kuiļa kungs, kā Jūs kā cūkgaļai tuvu stāvošs valdības loceklis vērtējat pašreizējo situāciju, kad analogās cūkgaļas ražotājiem nākas konkurēt ne tikai ar sojas sivēnu audzētavām, bet arī ar e-cūkgaļas izstrādātājiem? Aizvien biežāk visā valstī dzirdamas runas, ka e-cūkgaļa esot gan treknāka, gan sātīgāka.

Vaislas Kuilis: Jūs noteikti esat informēts, ka ar Kuldīgas mēra Kima Jong-una politisko atbalstu un bukstiņu biezputras cauruļvada īpašnieka Ziedoņa Burkinafasovska finansējumu Upīškalnā ir sācies darbs pie e-cūkgaļas gigarūpnīcas būvniecības, savukārt Kurmālē taps jauna atomelektrostacija, kas ļaus gigarūpnīcai darboties ar pietiekamu jaudu, lai ar e-cūkgaļu apgādātu gan mūsu valsti, gan visu Eiropas Savienību, Arābu valstu līgu, Monako un Dienvidsudānu. Un tas vēl nav viss – Pelčos drīz sāks darboties cūku tauku bagātināšanas centrifūgas, kas oglekļneitrāli nodrošinās augstvērtīgu kodoldegvielu atomelektrostacijai. Es gribētu kliedēt lauksaimnieku bažas – darba pietiks visiem, arī cūkkopjiem, jo Kurmāles AES bagātināto tauku patēriņa vajadzības ļaus palielināt audzējamo cūku skaito līdz vairākiem miljoniem gadā. Šis ir ne tikai inovatīvs projekts, bet faktiski paradigmas maiņa – mēs varam runāt par lauksaimniecības un kodelenerģētikas saplūsmi. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas veiktajiem aprēķiniem šis kā uz eksportu, tā vietējo vajadzību apmierināšanu vērstais vērienīgais projekts ļaus tuvāko 10 gadu laikā radīt 834 127 ilgtspējīgu darbvietu un ievērojamu pievienoto vērtību, vienlaikus ievērojot visaugstākos ekoloģiskos un ētiskos standartus un nodrošinot vietējā dzīvesveida un tradīciju saglabāšanu.

Piskonts: Kuiļa kungs, tik liels jaunu darvbietu skaits liek domāt, ka šis projekts neaprobežosies ar lauksaimniecību un kodolenerģētiku vien.

Vaislas Kuilis: Jums ir pilnīga taisnība. Mūsu plānos ietilpst Ventas paplašināšana un gultnes bagarēšana, jo Kuldīga tuvākajos gados nešaubīgi kļūs par pasaules līmeņa tūrisma centru. Tas arī nozīmē, ka Kuldīgai bus nepieciešama jauna, mūsdienīga osta, kas var uzņemt kruīza kuģus. Tūristu un kravu plūsmas palielināšanas nolūkā Līzesmuižā tiks būvēta starptautiskā lidosta. Kā jau teicu iepriekš – darba pietiks visiem, jo Kuldīga nešaubīgi no mazpilsētas pārvērtīsies par metropoli, iespējams – pat hiperaglomerāciju. Šeit būs vajadzīgas prasmīgas darba rokas, kas strādās gan e-cūkgaļas gigafabrikā, kodolobjektos, ostā un lidostā, gan tirdzniecības centros, naktsklubos, restorānos, spēļu zālēs, prieka mājās, ūdens atrakciju parkos, viesnīcās, poliklīnikās, suņu frizētavās utt.

Piskonts Bumbis-Bumbis: Vai mans priekšstats, ka e-cūkgaļas gigafabrika un ar to saistītā kodolinfrastruktūra aizņems teritoriju vismaz Kuldīgas pašreizējā izmērā, varētu būt reālistisks?

Vaislas Kuilis: Mūsu mērķis veicināt teritoriālo un sociālo kohēziju saskaņā ar E-cūkgaļas programmu 2030. gadam un tajā ietvertajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no analogās cūkgaļas. Tādējādi tiks ievēroti vidiskie, sociālie un pārvaldības kritēriji, ļaujot sasniegt e-cūkgaļas stratēģijas mērķus un vienlaikus sekmējot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un investīciju piesaisti kā vietējā, tā reģionālā mērogā. Lai atvieglotu pārkārtošanās procesu, ir paredzēts izveidot Pārejas fondu analogās cūkgaļas ražotājiem, kurš palīdzēs lauksaimniekiem pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Piskonts: Kas jauns privātajā dzīvē?

Vaislas Kuilis: Ej dirst!

Attēlā: Rītausma Kuldīgā