Tās mazums prātam nav aptverams – tā bāku profesionāļi mēdz teikt par Miķeļtorņa bāku, jeb tā saucamo Miķeļbāku. Miķeļbāka ir augstākā bāka Miķeļtornī, taču tā ir zemākā bāka Latvijā un bija iekļauta Ginesa rekordu grāmatā kā zemākā bāka pasaulē, pirms Ķīnā netika atklāta Čum-tsjong bāka, kas ir ierakta 20 metrus zem zemes. Miķeļbāku 1941. gadā atkāpjoties uzbūvēja Sarkanā armija. “Gribam, lai latvieši atceras mūs ar labu!” – teica NKVD ģenerālis Solovjovs, kurš vadīja Sarkanās armijas atkāpšanos. Bāka bija tik zema, ka zaldāti, kas lēja betonu, sastiepa muguras, visu dienu strādādāmi noliekušies.

Pirmās nepatikšanas ar Miķeļbāku sākās 1947. gadā, kad Kurzemē plosījās baku epidēmija. Pirmās inficētās bākas bija Kokkalna bāka (apmēram 4 kilometrus no Staldzenes) un Ovišu bāka. Nekavējoties tika pieaicināti infektologi no brālīgās Azerbaidžānas. Diemžēl Ovišu bāku glābt neizdevās. Pēc tās nāves visa uzmanība tika pievērsta Miķeļbākas nosargāšanai. (Miķebāka tobrīd bija stāvoklī.) Talantīgais azerbaidžāņu ārsts Alasgars Alakbarovs no slavenās Baku infekciju slimnīcas dienu un nakti veica Miķeļbākai mākslīgo elpināšanu. Katordznieki no Miķeļtorņa suņu cietuma rūpējās par bākas apsardzi. Jūras melioratoru brigadieris Jānis Līvmanis kļuva par nieres donoru par labu Miķeļbākai. Pionieris-mičurinietis Andris Bērziņš pārdeva savu suņu herbāriju, iegūto naudu pilnībā ziedojot Miķeļbākas ārstēšanai. Galu galā pūliņi vainagojās ar rezultātiem un Miķeļbāka bija izārstēta no bakām. Kas tā bija par laimi!

Miķeļbāka pamatizglītību ieguva Mazirbes internātskolā, kur mācījās vienā klasē ar aktieri Kārli Sebri. Abi bija ļoti maza auguma un fizkultūras stundās, kur visi stājas rindā pēc auguma, abi kā īsākie bija rindas beigās. Miķeļbākai ļoti padevās dejošana, taču Konservatorijā viņu neņēma – it kā dēļ mazā auguma. Ilgus gadus Miķeļbāka strādāja par suflieri Rīgas doma zēnu kora baleta nodaļai, līdz 1973. gadā bākai tika veikts kapitālremonts un tika uzstādīta moderna acetilēna kvēlgaismas spuldze, kā rezultātā Miķeļbāka kļuva par populāru ciršļu nārsta vietu!

Tāds īsumā ir veiksmes stāsts par Miķeļbāku, kuras nākotnei neviens neticēja, saucot to par mazo čibriku. Kā redzam, mazs cinītis gāž lielu vezumu!