Nedienas ar jaunatni

“Tīrais posts ar tiem pusaudžiem!” – Noāss skatās saules rokas pulkstenī – “es tak jau pusstundu atpakaļ liku pasaukt Evu, bet viņa…”

“Kas ir?” – Eva stāv kajītes durvīs. Vienaldzība un apnicība viņas sejā ir vāji slēptas.

Noāss šausmās raugās uz savas mazmeitas minisvārkiem un tikpat pieticīgo blūzi. Bet šoreiz viņu saukt pie kārtības nav ļauts.

“Mazmeitiņ,” Noāss silti smaida, “nāc, apsēdies.”

“Manis pēc.” Eva apsēžas piedāvātajā krēslā, sakrusto rokas un kājas, raugās uz durvju pusi.

“Mazmeitiņ, vai atceries stāstu par Ābrahamu?”

“Viņš gandrīz nodūra savu dēlu, bet tad diemžēl Tas Kungs viņu apturēja…”

“Kāpēc diemžēl?” Noāss bažīgs jautā.

“Tāpēc, ka visi vīrieši ir maitas!” Eva pirmoreiz paskatās uz vectēvu.

“Redzi, mazmeitiņ, dažeiz Tas Kungs mums sūta pārbaudījumus, lai mēs varētu sev un viņam apliecināt savu ticības dziļumu. Ābrahamam viņš lūdza upurēt dēlu. Mums ir uzdots šajā šķirstā no Grēku Plūdiem glābt dzīvniekus, sauzsemes putnus, kukaiņus, saldūdens iemītniekus,…”

“Nu, es jau tikko pārbaudīju ērces un odus, kā Tu prasīji. Encefalīts un malārija izdzīvos. Tikai nesaprotu, kāpēc Tev tas vajadzīgs.”

“Tāpēc, ka es esmu principiāls! Mēs par to jau esam runājuši.” Noāss kļūst nepacietīgs.

“Manis pēc.”

“Meitiņ, man Tev kas jāsaka, bet tikai, lūdzu, …. lūdzu nestrīdies ar mani.” Nekas Evas sejā neliecināja, ka viņa cenšas slēpt savu nepatiku. “Šajā burciņā man ir vaginālā sēnīte. Viņa nevar ilgi izdzīvot ārpus savas dabiskās vides…”

“Figuški!”

“Meitiņ, es Tev lūdzu nestrīdēties. Ir pienācis laiks Tev apliecināt savas ticības stiprumu.”

“Kāpēc man? Zied šito brālim!”

“Tu taču zini, ka viņam nav vagīnas.”

“Zied viņam dirsā!”

“Eva, Tu zini, ka Tavs brālis nes zarnu parazītus un gan spalīši, gan lenteņi ir jūtīgi pret sēnītēm. Katram mums sava daļa lielajā Tā Kunga plānā. Priecājies, ka neprasu Tev nest sifilisu un tuberkulozi!” – Noāss ieklepojas.

“Labi, pierunāji!” – Eva pieceļas, paceļ minisvārkus. Apnikums un nepatika nepamet viņas seju ne mirkli.

Noāss ar pirkstu iesmeļ burciņā un lēnām sniedzas klāt savai mazmeitai, cerīgi skatīdamies uz augšu, cerot, ka Tas Kungs viņa roku pēdējā mirklī apturēs, kā toreiz Ābrahamam. Bet – klusums. Tas Kungs nav feminists.

Image

Piskonts Bumbis-Bumbis

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s