Hess

Rūdolfs Hess ļoti mīlēja savu sievu Ilzi. “Ilžuk, Ilžuk…” – viņš mēdza teikt, mīļi bužinādams tai matus. Vēl viņš mīlēja vafeļu trubiņas ar krēma pildījumu. Un, protams, viņš mīlēja Vāciju.

Nacistu partijā Hesu nemīlēja viņa tuvo attiecību ar Hitleru dēļ, dēļ intelekta, dēļ varas kāres trūkuma, neskatoties uz ko viņš atradās varas virsotnē. Taču Hesa asais prāts nekļūdīgi ļāva viņam redzēt, ka Vācija ir uz posta un iznīcības ceļa.

Image

attēlā Hess 30-to gadu beigās

Hess rīkojās nekavējoties, sēzdamies lidmašīnā un dodoties pa taisno uz zemi, kur fašisma gars vēl arvien ir tīrs un stiprs – uz Latviju. Lidojums sākotnēji noritēja veiksmīgi, taču, lidojot virs Lielbritānijas, notika traģēdija – beidzās alus. Hess veica avārijas nosēšanos Skotijā, netālu no Glāzgovas.

Vinstons Čērčils sākotnēji Hesu negribēja laist uz Latviju – vēl arvien taču risinājās karš un uz spēles bija Apvienotās Karalistes prestižs. Beidzot tika panākta vienošanās – Hess slepeni turpinās lidojumu uz Latviju, bet oficiāli tiks paziņots, ka Hess atrodas apcietinājumā.

Latvijā Hess izvēlējās apmesties Jēkabpilī – Latvijas fašisma citadelē. Daugavas tumšo ūdeņu dzelmē viņš ierīkoja sev ligzdu, 1942. gada pavasarī izdēja ap pusduci olu, no rītiem vadīja fašistu sapulces Daugavpils kultūras namā, vakaros bija redzams peldam Daugavā. Hesu bariem nāca raudzīt bērni, kas tam svieda cepumus un baltmaizes gabaliņus. Hess ļoti mīlēja bērnus.

Hess Jēkabpilī pavadīja bezbēdīgus teju 17 gadus, līdz 1959. gada ziemā uz Daugavas ledus notika traģēdija. Hess, lielā ātrumā slidinādamies, ietriecās Arturā Irbē, kurš garajās ziemas naktīs uz Daugavas ledus vienatnē spēlēja hokeju. Tā bija traģēdija visam Latvijas fašismam.

Image

attēlā Arturs Irbe 1956. gadā

1960. gada Vislatvijas fašistu kongresā tiek pieņemts lēmums: jaunceļamo Pļaviņu hidroelektrostaciju nosaukt par godu Rudolfam Hesam – par Pļaviņu Hesu. Lieki teikt, ka 1965. gada decembrī, tieši sešus gadus pēc traģēdijas, iedarbinot pirmo Pļaviņu spēkstacijas hidroagregātu, asaras acīs bija ne vienam vien rūdītam Latvju fašistam.

Un kas no šī mantojuma ir dzīvs šodien? No Hesa olām izšķīlušies daudz šobrīd sabiedrībā pazīstami darboņi: aktieris Jānis Jarāns, politiķe Helēna Demakova, dzejnieks Gundars Račs. Un vēl līdz šaj dienai strāvu mums dod Pļaviņu Hess.

Image

attēlā Pļaviņu Hess īsi pirms atklāšanas

Piskonts Bumbis-Bumbis

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s