Dzejnieks un Domātājs

Latvijas Brīvvalsts pirmais rakstnieku savienības kongress. Rainis lamājas pie ieejas – nelaiž viņu iekšā, netic ka dzejnieks, jo acis neesot saraudātas. “Jūs, pidari, zināt, kas es esmu? Bļaģ, es esmu Rainis!” – dižais dzejnieks un domātājs lamājas. Par laimi uzrodas Aspazija, izvelk no rokas somiņas vienmēr pa rokai esošo ārsta zīmi, pasniedz to apsargam. Apsargs pārlaiž aci garajam sarakstam ar Raiņa kaitēm, atvainojas un aicina viņu iekšā. Ticis iekšā, Rainis uzreiz raujas pie tribīnes, sak’ neesmu te nācis klausīties, runāt esmu nācis. Un atkal apsargi klāt Raini stādināt. “Ejat jūs nahuj, pimpji!” – Rainis enerģiski vicinās ar rokām. Un atkal talkā nāk Aspazija, izvilkdama no rokas somiņas asaru gāzes baloniņu. Rainis priecīgs ticis līdz tribīnei, lūko teikt runu, taču tieši tanī brīdī kongresu namā ielaužas bars savvaļas aļņu, kas ņemas badīt dzejniekus. Viens alnis Eduardam Veidanbaumam izdara injekciju, kurā tuberkulozes nūjiņu kultūra. Aļņu vadonis Vitālijs kliedz: “Nost ar ogulāju bradātājiem! Atriebe!”

Šeit ir vietā piebilst, ka Latvijas Brīvvalsts dzejnieki un rakstnieki mīlēja braukt zaļumos un bija izbradājuši visus Pierīgas ogulājus, ar kuriem aļņi mīlēja mieloties. Tā gan – dabūja ko pelnījuši!

Image

Ar cieņu,

Piskonts Bumbis-Bumbis