Heroīns un māksla

„Mana bērnība bija smaga,” raud Sandra Kraftverķe, „tēvs man bieži špricēja (heroīnu – tulk. piez.) un ļoti stingri apsēja žņaugu. Kopš tā laika man dikti bail no žņaugiem. Bet kā gan kļūt par roka zvaigzni bez narkotikām? Tā ir mūždien aktuāla problēma.”

„Sandriņ,” saka producents Žans-Žanis Dzintars, „ar cūkgaļu vien vēl neviens nav kļuvis par lielu rokzvaigzni.” „Bet kā,” Sandra naivi mirkšķina acis, „es taču sveru jau pusotru centneru! Es jau tāpat esmu liela!” „Tu esi stulba kuce,” Dzintara kungs nospļaujas, „bliez herņu vēnā vai ej dirst”. „Man bail,” koķeti saka Sandra, „vai nevar kaut kā ar ripām? Vispār man daudz labāk patīk ostīt līmi.” Dzintara kungs ir sašutis un iepļaukā Sandru: „Kā tev nav kauna! Līme ir domāta tikai brokastīm. Un vai tiešām tu nezini, ka tikai lopbarības heroīns tiek fasēts tabletēs?” Sandra nodur acis un klusē. „Neko darīt,” producents Dzintars atmet ar roku, “Andrejam atkal tiks dubultdeva heroīna.”

Bet vai jūs domājat, ka ir tik slikti, ka Sandra uzņem tik maz heroīna? Vai jūs domājat, ka cūkgaļa ir vājš heroīna aizstājējs? Alojaties! Ja Sandra strauji notievētu, arī viņas balss kļūtu liesa un plāna tagadējā treknā, cauraugušā mecosoprāna vietā. Pazustu visi treknie virstoņi. Un, Sandrai dejojot uz skatuves, miesa nedzīvotu līdzi mūzikai. Andrejs var atļauties dubultdevu heroīna (līdzvērtīgu 3 kilogramiem augstākās kvalitātes cūkgaļas (Spitzenqualität!)), jo viņa vokāls, lai arī augstas kvalitātes, skan ļoti reti.

Dzintara kungs ir bēdīgs – Sandra smādē viņa heroīnu. „Tu neesi īsta patriote! Šo heroīnu ražojuši Skrundas zemnieki, tas ir bioloģiski tīrs, bez e-vielām, dabisks un tautisks, izgatavots pēc latvju sentēvu tradīcijām. Kauns smādēt! Paskaties uz Andreju – vai viņam būtu tik kuplas, skaistas ūsas bez heroīna?” „Bet, Dzintara kungs, Andreja ūsas aug pateicoties Eiropas subsīdijām,” iebilst Sandra. „Apaļi 500 lati par hektāru ūsu. Ja man ūsas plaukst un zeļ, tad ir latiņš kabatā un dzīvo tik nost tā, ka šmakst vien,” pamāca Andrejs. Sandra pieķeras pie vēdera. Sandra vienmēr turas pie vēdera, jo tas viņai dod drošības sajūtu.

Šodien ēstajai cūkai Dzintara kungs bija izmisīgi špricējis heroīnu 6 mēnešus no vietas, lai Sandrai tiktu vismaz kaut kāds labums. „Tu gribi mani izputināt, padauza,” Dzintara kungs zem deguna murmina, špricēdams cūkai (heroīnu) „heroīns nepieciešams ne tikai dziesmu izpildīšanai, bet arī rakstīšanai. Kur dzirdēts, ka no cūkgaļas būtu radusies kāda radoša dzirksts?”

„Cik žēl, ka maniem vaigu kauliem nepiestāv ūsas,” pēc nošķaudīšanās Dzintara kungs slauka savu slienaino seju dvielī, „ūsas ir dabisks filtrs starp degunu un muti un ļoti palīdz iesnu laikā.”

Piskonts Bumbis-Bumbis

Image

Advertisements

Rosols un Rainis

– Elziņ, rosols ar rupjmaizi ir kā Latvijas Republikas karogs ar sēru lenti – tas vienkārši pas kopā!
– Neizrunājies man te, Jancīt, un skaties, lai bļodiņa ir smuki izēsta.

Šī saruna starp Raini un Aspaziju risinājās 1922. gada 16. janvārī. Vēsturnieki pēc tam bezkaunīgi melos, ka šajā dienā nekas īpašs nav noticis.

Image

Cieņā,

Piskonts Bumbis-Bumbis