Vīrieši ir stulbi!

Marija Magdalēna dzer pēcpusdienas tēju ar Ludmilu Jūdasieni.

“Nemaz nesaki, Ļubočka! Paskat, vīrs man galdnieks un mājā neviena nesalauzta ķebļa! Vīrieši!”

“Ai, Mašeņka, manējais tēviņš strādā Latvijas Republikas Valsts Ieņēmumu Dienestā. Viņiem pēc dienesta instrukcijas dienā pienākas trīsdesmit sudraba dālderu nozagt bet viņš nāk mājās tukšām rokām un nekaunas man acīs teikt, ka viņam maizei naudas neesot. Teļš!”

“Jēziņ! Tu viņam skaidri pasaki – gādā naudu vai ej ratā! Ar šitajiem principiālajiem savādāk nevar. Es savējam pateicu – Tu man tūdaļ pat aiziesi un nopirksi jaunus brunčus! Man ļaudīs jāiet, es nevaru blamēties!”

“Mašeņka, Tu esi kolosāla! Un ko šis?”

“Ko šis? Papurpināja kaut ko par materiālajiem labumiem un gara glābšanām bet galu galā dabūja man tos brunčus.”

“Rādi!”

“Re, kur ir. Salocīju, lai man ir ko nākamajā svētdienā uz Saturna svētkiem vilkt.”

“Fantastiski! Tev tiešām piestāv.”

“Redzēs, ko Pēteriene teiks.”

“Tā tak ir stulba! Atceries, kādās zaļās lupatās viņa uz Fauna svētkiem bija atnākusi? Meža Dieviete!”

“Nez, kur Pēteris tādu atrada.”

“Ai, Mašeņka, vīrieši ir stulbi!”

Image

Piskonts Bumbis-Bumbis

Advertisements

Mazā Dziesma

Vecāki jau vienmēr tādi tramīgi bija, baidīja Cirsli: sargies, dēls – kazi, atlidos Raimonds Pauls un piedēs pilnu ligzdu ar dzeguzēniem! Bet kurš tad jaunībā klausa vecākus, kurš tos ņem nopietni – līdz pats pārliecinies, ka becāku brīdinājumi nevaid vis tukši vārdi.

Tas notika tālajā 1965. gadā, kad Cirslis pats savām acīm redzēja, tā teikt, kļuva par liecinieku tam, kā Raimonds Pauls nudien atlidoja un piedēja kaimiņiem ligzdu līdz malām pilnu ar dzeguzēniem. Tik viena vienīga ola no pašu dējuma bija palikusi. Ak, posts un bēdas!

Laiks dziedē, laiks samierina. Cirslis uzauga kopā ar kaimiņu Jāni Paukštello un dzeguzēniem. Un nebija jau nemaz tik slikti klausīties kaimiņu daiļajās dziesmās! Ciršļa dzīvē no kaimiņligzdas iegāja mūzika.

Pats Cirslis vēlējās studēt ornitoloģiju, taču mamma teica – kam Tu uz Rīgu dzīsies, tepat tak Saldus pagastā ir gana darāmā! Taisnību sakot, Saldus pagasts tālajā 1965. gadā bija pazīstams kā kolhozs ‘Sarkanais Cirslis’, bet lai nu paliek – kurš nu ies ar mammām strīdēties? Cirslis nestrīdējās un paklausīgi palika Saldus pagastā mācīties, strādāt, dzīvot. Viņa skolas gaitas bija īpašas ar to, ka Cirslis pastāvīgi bija nesekmīgs fizkultūrā, kas arī liek punktu šim garajam ievadam, lai Tavai uzmanībai, mans dārgais lasītāj, piedāvātu Ciršļa dziesmu, rakstītu skolas solā:

Mazā Dziesma

Fizkultūrā nesekmīgs, sabiedrībai nederīgs!
Fizkultūrai nederīgs, sabiedrībā nesekmīgs!

Kā redzams, jau skolas laikos Cirslis mīlēja runāt par sociālām tēmām. Bet lai jau paliek…

Image

Ar labu nakti!

Piskonts Bumbis-Bumbis