Kuldīgas kultūra ir tūkstošiem gadu sena. Kā tēvi un tēvu tēvi, kuldīdznieki ar mīlestību kopj savu Kuldīgu. Nekur puķes nezied tik krāšņas un smaržu pilnas kā Kuldīgā, nekur citur sievietes nav tik skaistas un vīrieši tik gudri. Diemžēl, kā zināms, ja kaut kas ir skaists, atradīsies kāds, kas to samīdīs. Tallsinieki. Jau pierasts, ka tallsinieki brauc bariem uz Kuldīgu un uzvedas kā mājās. Kāpēc? Kas viņiem Kuldīgā meklējams? Kāpēc nevar dzīvoties pa saviem Tallsiem, čurāt uz ielām, kauties, šauties, izvarot, slepkavot vai kā nu tur viņi savos Tallsos pieraduši laiku pavadīt. Kāpēc sava netīrība jāievazā uz senās kultūrās, kur tīrība un kārtība ir cieņā? “Mēs taču visi esam viena latviešu tauta. Kuldīga ir mūsu!” teic degradējušies Tallsu multikulturālisti. Vai tiešām? Liberālisma un vienlīdzības vārdā notiek plānveidīga Kuldīgas tautas iznīcināšana un deģenerēšana līdz viņu līmenim. Jebkurš kuldīdznieks atzīs, ka Tallsu kultūra ir primitīva un viņam sveša. Tas nenozīmē būt rasistam – palieciet savos Tallsos un nenāciet pie mums – tas taču nav daudz prasīts! Mēs nevēlamies jauktas Tallsu-Kuldīgas ģimenes! Mēs nevēlamies tallsinieku barus Kuldīgas tīrajās ielās! Tallsu policija publicējusi oficiālu statistiku, ka 90% noziegumu Tallsos izdarījuši tallsinieki, nevis kuldīdznieki. Un tā ir tikai oficiālā statistika, kas liecina, ka patiesība ir vēl daudz sliktāka, jo tallsinieki melo. Kāpēc mums tādi noziedznieki jāpieņem pie sevis Kuldīgā? Kāpēc šāda tolerance politkorektuma vārdā? Vai mums vairs nav svarīgas mūsu ģimenes? Liberāļi ir panākuši savu un mēs nevaram atklāti diskutēt par pētījumiem, ko ir veikuši cienījami Kuldīgas zinātnieki – galvaskausu un smadzeņu garozas biezuma mērījumi, ādas krāsas toņu analīze, tallsinieku nosliece uz psihiskām saslimšanām, aizdusu un akadēmiķa Ruhani sidromu (iedzimta caureja ar asinīm) utt. Šie zinātnieki atļāvās nodot atklātībai patiesību par rasu atšķirībām un tagad izcieš cietumsodu par savu varonību un pašaizliedzību. Diemžēl šo vērtīgo pētījumu rezultātus publicēt nevaram, taču apelējam pie savas tautas saprāta un godaprāta: kuldīdznieki, vai tiešām jūs uzskatāt, ka visas Latvijas teritorijā dzīvojošās rases ir vienlīdzīgas? Grāmata “Kuldīga. Arhitekstūra un pilsētbrūvniecība” nesen guvusi atzinību pat ASV progresīvo patriotu aprindās. Cik grāmatu par Kuldīgu izdotas Tallsos šogad vai pat pēdējos desmit gados? Nevienas! Tallsos nav neviena Kuldīgai veltīta muzeja vai pieminekļa – neskatoties uz to, cik daudz Kuldīga devusi ne tikai Tallsu, bet visas pasaules kultūrai. Tajā pat laikā tallsinieki nekautrējas ievazāt Kuldīgā savu pseidokultūru un uzvesties kā mājās. Un par visu jāmaksā kuldīdzniekiem no savas kabatas. Ieejat jebkurā Kuldīgas kafejnīcā un aplūkojiet smalkmaizīšu klāstu: kā likums, vismaz viena vai divu veidu smalkmaizītes, kas ietilpst sortimentā, pārdošanā vairs nebūs, jo tās apēduši badīgie tallsinieki. Nesen Kuldīgā ieradās milzīga tūristu grupa no Tallsiem un daudzos dārzos, kurus paaudžu paaudzēm kopuši strādīgie kuldīdznieki, novīta puķes. Atpakaļ uz Tallsu ATU aizbrauca neskaitāmi ar pārtikas produktiem un citām pirmās nepieciešamības precēm pārpildīti autobusi, atbraukušos tallsiniekus atstājot Kuldīgā. Pašaizliedzīgie Kuldīgas patrioti cenšas šos autobusus uzspridzināt, taču viņus nodevīgi aiztur Kuldīgas policija. Nav noslēpums, ka tallsinieki bariem brauc vemt Ventas rumbā, un nav nekā neparasta, ka šie sabiedrības atkritumi savā derdzīgajā akcentā sauc mūsu Likteņupi par Vemtu. Kuldīgas simbols – jāņtārpiņš – pilsētā vairs nav sastopams, jo tallsinieki tos patērējot kā uzkodu savu nakts dzeršanu laikā. Ventas krastos vairs nesastapsiet arī nevienu pingvīnu, kas pirms tallsinieku invāzijas ik dienas priecēja kuldīdzniekus. Imigrācija no Tallsiem ir jāaptur par katru cenu! Galu galā, ja kuldīdzniekam ir nepatīkami atrasties blakus tallsiniekam, vai mūsdienu politkorektums piespiedīs kuldīdznieku justies citādi, iemīlēt nekārtību, netīrību un svešu “kultūru”?

Ir pienācis laiks pragmātiskai, tikai uz faktiem un statistiku balstītai diskusijai, diskusijai bez emocijām un rādīšanas ar pirkstu uz “rasistiem”. Ir pienācis laiks beidzot ieklausīties kuldīdzniekos, kas neko ļaunu nevēl tallsiniekiem – viņi vienkārši nevēlas tallsiniekus pie sevis. Kuldīdznieki neprasa daudz – vienīgais, ko tie vēlas, ir atkal iegūt to, kas vienmēr ir bijis un kam pēc taisnības vienmēr jāpaliek viņu – savu Kuldīgu.