Ļeņins guļ un siekalojas spilvenā. Aiz loga ziema, nakts. Pa sliedēm brauc vilciens un sabrauc vāveri. Ļeņins guļ.
Te pēkšņi – caps! Ļeņins satver savu labāko draugu.

“Kā iet, draugs?” – taujā Ļeņins, vēlīgi smaidīdams.
“Tā – pa vecam!” – atbild draugs.

Abi ilgi klusē.

“Es vakar daudz domāju par sūkņiem.” – domīgs saka Ļeņins.
“Tā gan!” – draugs piekrīt.

Bet vāverei nemaz nesāpēja – vilciens brauca lielā ātrumā. Vāverei no mugurpuses.
Vilcieni bieži brauc no mugurpuses.

“Gribēju Tev izstāstīt anekdoti, bet aizmirsu.” – Ļeņins klusi nosaka.
“Varbūt vēlāk atcerēsies.” – draugs piezīmē.

Ziemā naktis ir tumšākas un garākas nekā vasarā.
Cūka domā par kombikormu, cūkkope Zenta domā par cūku, par cūkkopi Zentu domā un gādā Partija. Par visiem padomāts.

“Šodien kaut kāds nogurums uznācis.” – žāvājas Ļeņins.
“Tev jāatpūšas.” – draugs mudina.

Sapratne.

Piskonts Bumbis-Bumbis