Tēva pienākums

Darbdienas rīts. Rainis klauvē pie gulbja Ivara istabas durvīm. Ivars neatbild. Rainis ienāk istabā un pieklauvē pie Ivara zārka. Ivars pamostas un izstaipa kaklu.

Ivars: – Labrīt, tēt!

Rainis: – Labrīt, dēls! Negribēju tevi modināt, bet man ir viena svarīga lieta tev sakāma.

Ivars: – Viss kārtībā, saulīte jau augstu – bija laiks celties. Laikam vakar par ilgu sēdējām… Teic nu, tēt, savu sakāmo!

Rainis: – Kad tu jau biji nolūzis, mēs vakar ar tavu mammu piebeidzām vēl vienu Sauvignon Blanc un spriedām par to, cik pretīgi pret tevi izturējās tie fašisti – Cīrihes eitanāzijas konveijera darboņi. Ivar, tev vairs nebūs jāpacieš viņu sardoniskais skatiens un pazemojums par naudas trūkumu un – galu galā – to, ka neesi cilvēks! Ja vien tu vēlēsies, es pats tev apgriezīšu kaklu vai noraušu galvu, vai noindēšu tevi ar Patujāra šķiedrgalvīti. Vari man ticēt – es izpildīšu tēva pienākumu pēc labākās sirdsapziņas.

Ivars: – Paldies! Tu esi labākais tētis pasaulē!

Rainis: – Ja vien tu nebūtu gulbis, mēs vērstos Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā un to Cīrihes kantori uzvarētu.

Ivars: – Nešaubos ne mirkli!

Rainis: – Nu ko, par to nedaudz jāiemalko! Ivar, ko tu izvēlies – Chardonnay no Čīles vai Grüner Veltliner no Austrijas?

Ivars: – Nevis „vai”, bet „un”, tēt!

Rainis: – Es lepojos ar tevi, Ivar! Tieši tādu dēlu biju vēlējies visu apzināto mūžu!

 

Piskonts Bumbis-Bumbis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s