Ļeņins bija vērsis

Baudot atpūtas mirkli, tovakar Ļeņins bija vērsis skatu uz taciņu, kas iz meža veda pie Iļjiča Kremļa vasarnīcas.

Neticami! Pa taciņu nāca meitēns, rudiem matiem, sārtām bizēm, baltu kleitiņu ar zilām pumpiņām.

Ko nu? Neko darīt – Iļjičs aicina meitēnu pie sevis bibliotēkā, ņem un lasa tai grāmatiņu par gulbi Ivaru.

Ļeņins un mazā meitene iegrimuši grāmatiņā, smejas par to, kā Ivars mēģina spēlēt tenisu, priecājas par skaisto Ivara draudzību ar tārpiņu Mārtiņu, raud, kad beigās gulbis Ivars nolemj slīcināties Rīgas Kanālā. Grāmata nu ir izlasīta, nolikta malā, taču Ļeņina prāts vēl sapņaini kavējas grāmatiņā aprakstītajos piedzīvojumos. Tikai meitene ir domīga:

– Biedri Ļeņin, kā tas ir, ka dažas lietas ir smieklīgas un dažas – nē?

– Hmm – Ļeņins kļūst domīgs – kā būs ar šo piemēru: Biedrs Džugašvilli ir intelektuālis!

Bet meitene klusē.

– Labi – apdomājas Ļeņins – mēģināsim šo: Gēte iet pa šauru meža taciņu, pa kuru tikai viens cilvēks vienlaicīgi var iziet…

– Nu, nē taču! – meitene dusmojas.

– Nu… – Ļeņins ir apmulsis – Čuras un kakas!

Meitene no sirds smejas – matīk viņai Iļjiča joks. Čuras un kakas ir smieklīgas. Un tur nekā nepadarīsi. Tā Ļeņins pie sevis domāja – gribu labu darbaļaudīm, bet beigās sanāks vien čuras un kakas…

– Laiks iedzert! – Iļjičs pārtrauc klusumu.

Meitene no priekšautiņa kabatas izvelk divas glāzītes, Ļeņins salej un abi kādu laiku klusēdami sēž un dzer.

– Parādi etiķeti. – palūdz meitene.

– Lūk – rāda Ļeņins – Graham’s Late Bottled Vintage Port, 2006 gads, ražots Latvijā.

– Labs. Nav pārāk salds. Tikai grādu pamaz. – kritizē meitene.

– Ja Tev būtu pīlēns, kā Tu viņu sauktu? – grib zināt Ļeņins.

– Par Kauperu.

Pīlēns Kaupers patiesībā ir reāla vēsturiska personība. Dzimis 1961. gadā Talsos, viņš tika nosaukts par godu Jurijam Gagarinam – par Kauperu. Kaupers beidza medicīnas akadēmiju, iegūstot padušu daktera specialitāti. Pēcāk stažējās Ļeņingradā pie tajā laikā slavenā doktora Azrilēviča. Pīlēns Kaupers traģiski mira 1982. gadā, kad viņš kopā ar Vili Lāci dzēra pie Imanta Ziedoņa vasarnīcā Murjāņos un notika traģēdija – beidzās alkohols.

– Jā – noteica Ļeņins – dzīvē nekad nevar zināt, kad notiks kāds nepatīkams pavērsiens. Tomēr nekad, NEKAD nevajag zaudēt optimismu!

Ļeņins pirms gulētiešanas allaž mīlēja gudri izteikties. Miedziņš nelika ilgi gaidīt – viņš ielīda gultā, saritinājās kamolītī un aizmiga. Aizmiga arī mazā meitene, kas šodien bija uzzinājusi tik daudz jauna.

Image

Katram savs miegs guļams. Ar labu nakti!

Piskonts Bumbis-Bumbis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s