Padomju skolēniem skolā mācīja: alnis ir derīgs dzīvnieks. Aļņi ziemā grauž krūmājus. Un, ja krūmājā noslēpies fašists, viņš tiek apēsts kopā ar krūmāju. Tādēļ aļņi Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā tika godā turēti. Esot pat bijuši mēģinājumi Tukuma rajona kolhozā ‘Sarkanā Ausma’ alni uzņemt Partijā. Alni Jēkabu Partijas kandidatūrai esot izvirzījusi pati sarkanā Ausma, taču viņai atteikts – esot pietrūcis kaut kāda tur zīmoga no kolhoza zootehniķa… Pats Jēkabs lielījās, ka esot noēdis pusduci fašistu. Kolhoza sievas gan zinājās stāstīt, ka Jēkabs ar zootehniķi esot lielākie kolhoza žūpas un tālāk fašistu ēšanā nav tikuši kā baidījuši skolēnus, kas tumšos ziemas vakaros pa lauku takām devās mājup. Padomju skolēni zināja – aļņi stāv nomodā un sargā mūsu Padomju Dzimteni! “Aļņiem – slava!” – mācīja skolotāji. “Aļņiem – slava!” – vienbalsīgi sauca skolēni. Bet kāpēc Ausma bija sarkana? Viņa bija slaucēja un viņai bija alerģija no piena. Pavisam vienkārši.