Pateicoties katoļu baznīcas radītajam tēlam mūsu apziņās, mēs skaidri zinām, kāds ir sievietes ideāls: sieviete, kas tikusi mātes godā, nezinot prieku un nebēdnību. Par sodību vai par laimi, šis ideāls reālajā dzīvē ir absolūti neaizsniedzams un no fizioloģijas viedokļa neiespējams.

Mūsdienu feminisma kustība, tā vietā, lai pēc iespējas ātrāk atkratītos no šī liekulīgā, neīstā tīrības un tikumības etalona, mēģina to likt lietā kā piemēru sieviešu labajām īpašībām, kas tās izdevīgi atšķir no vīriešiem.

Vai feminisms var šādu maldīšanos atļauties?

Kā savu artavu cīņā par sieviešu tiesībām, piedāvāju šo lugu vienā cēlienā (tikai vienā, jo Jāzeps jums nav nekāds supermens):

• Svētā Jaunava Marija: – Jā, jā, jā…
• Jāzeps: Mmmmm. Ohhh.
• Jāzeps ir labi pastrādājis un jau klāts sviedros. Viņš apstājas, lai ieturētu īsu pauzi.
• Svētā Jaunava Marija: Neapstājies! Neapstājies. O, jā, tas ir tik dziļi!
• Jāzeps iedegas un enerģiski turpina iesākto.
• Svētā Jaunava Marija komandē: Uzsit man pa dibenu!
• Jāzeps dāsni uzšauj pa Svētās Jaunavas Marijas apaļumiem, kas pateicīgi nodrebinās.
   Seko pāris spēcīgi grūdieni, Marijai ir skaists orgasms – kopā ar Jāzepu. “Ak, Dievs!” – laimīgi nočukst Svētā Jaunava Marija.

Zaimi, zaimi, zaimi!!!

Piskonts Bumbis-bumbis