Kontrabass latviešu virtuvē

Kontrabasi jau izsenis ir bijuši ir bijuši katra kārtīga latvieša diētas sastāvdaļa. Kuram gan negribas apsēsties zem ozola un kūpināta kontrabasa šķēlei uz rupjmaizes piestrēbt klāt rūgušpienu. Kontrabasi kā neatņemama latviešu virtuves sastāvdaļa pirmoreizi minēti jau Indriķa hronikā. Kā rakstīja Indriķis: “Tas latwesh cilwehks uz to kontrabas ir dikti kahrs. Tas ehd to kontrabas, ka tauki tek pahr zod vien.” 1657. gadā tagadējās Alūksnes teritorijā kontrabasu amatnieki dibināja pirmo cunfti, par kuras patronu kļuva pats Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs Hitlersons V. Jau pavisam drīz pēc karaļa un līdakas pavēles Alūksnē (tolaik saukta par Phenjanu) tika uzcelta pirmā kontrabasu rūpnīca, kas tobrīd bija lielākā Ziemeļeiropā un spēja pabarot vai pusi Eiropas. Tika uzbūvēts arī maģistrālais cauruļvads, pa kuru no Phenjanas uz Stokholmu tika sūknēti sašķidrināti kontrabasi. Kontrabasu diēta sāka kļūt aizvien izsmalcinātāka, un Latvijā ienāca arī aizjūras delikateses, piemēram, korejiešu gardums – kontrabasā iesprostots kucēns. Savukārt no Amerikas uz Latviju atceļoja kontrabasa giross teksasiešu gaumē, ko sevišķi iecienīja Ziemeļvidzemes kontrabasu kontrabandisti. Arī radošu pieeju izcēlās arī latvieši un uz vācu skābētā kontrabasa receptes bāzes izveidoja štovēto kontrabasu. Jebkurš kurzemnieks jums teiks, ka nav nekā labāka par jūrā svaigi nozvejotu un apšu malkas kūpinātu kontrabasu. Tajā pat laikā Zemgalos mežos bija savairojušies savvaļas kontrabasi, kas tolaik saplosīja ne vienu vien aitu ganāmpulku. Karalis Gustavs Ādolfs Hitlersons V lika ievērojami ierobežot savvaļas kontrabasu populāciju un tie tika izšauti kopā ar visām ģimenēm. Lai veicinātu nomedīto kontrabasu patēriņu, Zemgales piespiedu barošanas kopgaldos ceturtdienās tika pasniegti vienīgi kontrabasu ēdieni. Ēdnīcu ēdienkartē parādījas tādi vienkārši, taču barojoši ēdieni kā kontrabasu pelmeņi, salāti “Kontrabass kažokā” un torte “Kontrakārumnieks”. Pārtikas veikalos trīslitru burkās tika tirgota svaigi spiesta kontrabasu sula un auksti spiesta kontrabasu eļļa. Sabiedrības dāmas bija iecienījušas dažādus kontrabasu liķierus, savukārt vīri nesmādēja kontrabasu miestiņu. Protams, sabiedrībā netrūka arī deģenerātu, kuri lējā rīklē tīru kontrabasu ekstraktu, kas bija denaturēts un paredzēts riepu vulkanizēšanai un slidu asināšanai, kā arī peļu vanadziņu indēšanai.

1689. gads bija neražas gads. Gaidītās kontrabasu ražas vietā uzziedēja tikai vijolītes, un darbļaudis sadumpojās: “Vai mums būs tīri kartupeļi jāēd? Kas gan ir kartupelis bez kontrabasa? Būs jākar zobi vadzī.” Pēc neražas gada, kad vietējā aristokrātija konfiscēja darbļaudīm visus kontrabasu iekrājumus un konservus, izcēlās revolūcija. “Kontrabass pieder tautai!” sauca kontrabasu kombainieris stachanovietis Jākubs Kontrābs. Jau drīz revolucionāri šturmēja Alūksnes Ziemas pili un uzšāva ar lociņu pa vārīgu vietu Alūksnes hercogam, kurš tobrīd mielojās ar īpaši smalku tauriņa urīna mērcē marinētu pundurkontrabasu, piekožot klāt maizīti ar Foie gras de contrebasse no Francijas. Pēc revolūcijas visa vara tika nodota kontrabasu padomēm un dibināti pirmie kontrabasu kolchozi. Tautai sakās laimīgi laiki un šo dienu ļaudis joprojām svin ar kontrabasa krūtiņu gaileņu mērcē un krāsnī ceptiem kartupeļiem.

Diemžēl mūsdienās situācija vairs nav tik rožaina kā 17. gadsimta beigās. Lielveikalu plaukti lūst no lētām kontrabasu filejām no Polijas. Vietējie bioloģisko kontrabasu ražotāji, kas savu produkciju piedāvā bez glutēna un laktozes, knapi velk dzīvību. Pēdējais trieciens pašmāju ražotājiem bija Pasaules Kontrabasu Savienības lēmums aizliegt kontrabasu kūpinājumus. Vērīgi ļaudis zināja stāstīt, ka tas ir rietumu kontrabastu un iluminatoru darbs, taču no tā jau nevienam labāk nekļuva. Ļaudis zvanīja uz Alūksnes radio un lamāja žunālistu Kārli no panckām laukā, ka pie visa vainīgs ir viņš un viņu kontrabastu mafija. Par laimi tauta tauta pateica kontrabastijai stingru “nē”, absolūto vairākumu Saeimā iegūstot partijai “Visu kontrabasu Latvijai” ar virsdiriģentu Žaku Žani Dzintaru priekšgalā. Kontrafašisms Latvijā bija veiksmīgi atdzimis un drīz sekoja kontrabasu etniskā tīrīšana. Urrā, biedri!

contrebasse

Attēlā: Rēzeknes delikatese – ar cūkgaļu un skābiem kāpostiem pildīts kontrabass

1992. gada kontrabasu kaujas Alūksnē

Daudzi nezina, ka kontrabasus var izmantot arī mūzikā. Piemēram, Alūksnes Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieki kontrabasus lieto biežo savstarpējo kautiņu un izrēķināšanos laikā starp stīdziniekiem, pūtējiem, sitējiem un izcirtējiem. Savulaik 1984. gadā alūksnietis Brusis Līdums (pazīstams arī kā Brūss Lī) izstrādāja slaveno stilbakaula salaušanas paņēmienu ar kontrabasu. To savstarpējo rēķinu kārtošanai drīz vien pārņēma un turpmāk aktīvi izmantoja Alūksnes Nacionālā simfomniskā orķestra mūziķi. Ikreiz, kad diriģents pie pults pacēla zizli, virs orķestra bedres sāka zibēt kontrabasi un stilbakauli krakšķēt krakšķēja. Alūksnes Filharmonijai pat nācās ieviest papildu hidroizolāciju, jo mūziķu asins straumes bieži gāzās pāri skatītājiem un sabojāja viņu garderobē atstātos kontrabasus. Pēc koncertiem parasti orķestra bedre bija pārvērtusies par asins jūru, kurā starp baltiem stilbakauliem ar glābšanas riņķi peldēja izdzīvojušie mūziķi. Orķestrī reti kurš noturējās ilgāk par pāris nedēļām (koncerti parasti notika reizi divās nedēļās), izņemot gadījumus, kad mūziķim bija īpaši izturīgs stilbakauls. Īpašam riskam tika pakļauti pirmās vijoles amata kandidāti – konkurences dēļ viņu stilbakauli tika sadragāti ģērbtuvēs neilgi pirms koncerta sākšanās. 1992. gadā īpaši smags konflikts izcēlās starp pūtējiem un sitējiem. Asiņainas kaujas norisinājās vairākus mēnešus un katru dienu kaujā tika laisti vairāki tūkstoši kontrabasu, cīņās iesaistoties pat tuvējās Igaunijas iedzīvotājiem. Šķiet, 1992. gadā Alūksnē vairs nebija palicis neviens vesels stilbakauls. Sākumā pašvaldība mēģināja dumpiniekus samierināt, piešķirot viņiem papildu kontrabasus jeb tā sauktos miera kontrabasus, taču tie tika likti lietā kaujās, tādējādi asiņaino konfliktu saasinot vēl vairāk. Pašvaldība saprata, ka mierīgā ceļā cīņas pārtraukt neizdosies, un konflikta noregulēšanā tika iesaistīta Alūksnes lielveikala “Makstiņa” apsardzes smagā artilērija un pilsētas 16. pamatskolas gaisa spēku eskadriļa. Karadarbība ilga gandrīz sešus mēnešus, kaujām turpinoties dienu un nakti. Kara gaitu mainīja augstas precizitātes glutēna šāviņš no Igaunijas teritorijas, kurš iznīcināja orķestra kontrabasu bunkuru. Bija skaidrs, ka orķestra dalībnieki cīņas vairs turpināt nevarēja. Lielākā daļa mūziķu atteicās padoties dzīvi, saškaidot savus stilbakaulus pret vienīgo atlikušo kontrabasu, kurš tagad ir novietots pilsētas Kara muzejā kā atgādinājums par kontrabasu nozīmi un piemiņa 1992. gada kontrabasu kaujās kritušajiem. Kara laikā orķestris bija zaudējis daudz talantīgus mūziķus un orķestra skanējums vairs nebija agrākajā kvalitātē. Bija cietusi arī orķestra reputācija un bija grūti piesaistīt jaunus talantus ar izturīgiem stilba kauliem. Tādēļ no 1992. gada līdz 2001. gadam orķestrī bija obligātais iesaukums – visi Alūksnes apkārtnes jaunieši no 9 gadu vecuma tika pakļauti orķestraklausībai. 2000. gadu sākumā Alūksnē jau atkal bija savairojies gana daudz asinskāru varmāku, un ar talantu piesaistīšanu orķestrim vairs nebija grūtību. Mūsdienās Alūksnes centrā par šīm vēsturiskajām kaujām liecina arī piemineklis – liels bronzas kontrabass uz salauztu stilbakaulu čupas. Tas ir pastāvīgs atgādinājums alūksniešiem, ka māksla un mūzika prasa upurus.

Attēlos:
Augšā pa kreisi – diriģents pēc Imanta Kalniņa 4. simfonijas atskaņojuma tīra orķestra bedri.
Augšā pa labi – flautists/mežradzis Alfrēds Ž. pēc mēģinājuma ir apmierināts ar savu muzikālo sniegumu. “Obojists man sašķaidīja seju ar kontrabasu, taču pats tagad guļ baltās čībiņās.”
Apakšā – pēc 1992. gada kaujām Alūksnes nacionālā simfoniskā orķestra arfiste Kristīne pastaigājas ar savu suni.

Gaiziņa radikalizācija

Daudzi nezina, ka Gaiziņš ir dzimis tālajā 1973. gadā Kandaharas apkaimē Afganistānā kā Abduls Habibs Gaiziņš. Zēna tēvs bija nelegāls alpīnists (malualpīnists), un mazais Gaiziņš iepazinās ar elektroalpīnismu jau agrā bērnībā. Māte Fatima cerēja, ka mazais Abduls kļūs par ārstu, bet viņš bija nepiekāpīgs un jau sešu gadu vecumā sāka apmeklēt ultraradikālu pagrīdes mūzikas skolu kalnos pie Bazgiras, kur kļuva par kalniņu. Pēc izglītības iegūšanas viņš sapazinās ar ekstrēmistiem no Latvijas Universitātes alpīnistu pulciņa un kopā ar tiem ceļoja pa Vidzemi, radikalizējot Vidzemes augstieni Cēsu rajonā. Šo apkaimi radikalizēt izdevās itin viegli – ne viens vien paugurs Gaujas krastā kļuva par kalniņu. Kaugurvēris pat nodibināja īpašu alpīnisma klubu suņiem. Igauņu kalniņš Mumameģis daudz palīdzēja Gaiziņam gan ar padomu, gan praktiski. Kad radikalizācija Vidzemē bija pabeigta, nākamajam kārta bija Zemgales līdzenumam, taču zemgalieši, būdami pa pusei leiši, pa pusei poļi, atteicās radikalizēties.

Gaiziņš sēdēja salīcis zem dzīves smaguma Lielupes krastā un domāja, kā gan radikalizēt Zemgali. Par laimi kalniņš Gaiziņš sastapa savu bijušo klasesbiedru Matīsu Kausu-Bojāru, kas iemācīja viņam nacionālpatriotismu. Gaiziņš piedzīvoja atklāsmi: Visu mūžu manas acis bijušas aklas, neredzot nacionālisma skaistumu! Jel ritiet, asaras un mazgājiet no manis kosmopolītisma mieles! Atlikušās mūža dienas es pavadīšu balts un šķīsts!

Viņš nomainīja savu neglīto afgāņu vārdu Gaiziņš uz latvisko Andreju, un dzīve izmainījās vienā acumirklī. Neviens vairs viņu neuzskatīja par izvarotāju, teroristu un sliņķi. “Skat, kāds Andrejs ir darba rūķis – viens riktīgs latvju puika!” visi viņu slavēja. Andreja patriotisms pieņēmās spēkā ik dienas. Jau drīz viņš sāka skaļi deklarēt, ka kalni ir nepilnvērtīgi, deģenerēti līdzenumi. Kurš ir redzējis, ka kalnā augtu kartupeļi? – Andrejs jautā. Atbildot aizrādītājam, ka rīsi tiek audzēti kalnos, Andrejs argumentē, ka rīsu grauds ir ģenētiski nepilnvērtīgs kartupelis. Spēkā pieņēmās ne tikai Andreja patriotisms bet arī alpinofobija. Alpīnisms ir nenormālība! Cilvēks nepiedzimst par alpīnistu – šo pataloģiju viņam uzspiež alpīnisti, kas grib izplatīt un mācīt bērniem savu nenormālību. Mums sveši kalni nav vajadzīgi! Kā izskatīsies Zemgale, ja pie Bauskas pēkšņi uzrodas sīriešu vai afgāņu kalns un uzvedas tā, it kā būtu mājās? Tās būs beigas visam līdzenajam!

Bet austrumos, bet austrumos, bet austrumos ir Valdemārs! Valdemārs Putniņš. Un Valdemāram austrumos ir šķūris. Valdemārs atbrauc ar šķūri un nošķūrē visu Vidzemes augstieni, nošķūrē arī Zemgales līdzenumu – nosķūrē visu, arī Andreju, kurš vairs neesot kalniņš. Valdemāram vienalga. Viņam ir šķūris. Valdemārs tūlīt brauks pie Tevis, mans dārgais lasītāj. Beigas!!!

gaizins

Attēlā: Munameģis un Andrejs aplūko jūrascūciņas Francijas lauksaimniecības izstādē.

Piskonta intīmā dzīve

Tā kā strauji kā domkrats tuvojas 2016. gads, ir pienācis laiks arī Piskontam apkopot rezultātus. Piskonts beidzot atklāj savu intīmo dzīvi, proti, atslēgvārdus, ar kuriem tīmekļa nebeidzamajos plašumos 2015. gadā ir atrasts šis blogs. Jā, kas tad visvairāk ir interesējis lasītājus?

plikas sievietes 52
plikas maukas 27
plikas pezas 23
plikas meitenes 15
pežas 13
pezas 12
plikas pežas 11
plikas vecenes 6
plikas petenes 5
resnas plikas sievietes 5
resnas maukas 4
http://www.plikas sievietes 4
http://www.plikas maukas 4
marihuānas audzēšana spoki 4
meitenes plikas 4
plikas 4
plikas pupi 3
maukas rīga 3
vecas maukas 3
resnas plikas 3
plikas krievietes 3
plauksta 3
piskonts 3
plikas slavenības 3
maukas valmiera 3
http://piskonts.wordpress.lv/2014/11/ 3
maukas kuldiga 3
krupskaja 3
mājas rosola recepte 2
diennakts lombards 2
ejdirst.lv 2
intīmsludinājumi 2
maukas talsos 2
maukas 2
transurāna elementi 2
klitors 2
ausma 2
sievietes 2
nadezhda krupskaya 2
plikas slavenibas 2
noindēt suni 2
skuki pliki 2
pišanās 2
19 divizija 2
http://www.rigas maukas 2
plikas meitenes tivas 2
sievietes peza 2
http://www.plikas resnas sievietes.lv 2
epilepsijs suniem 2
finka paregojumi 2
rigas maukas 2
piskonts tallsu imigranti 2
plikas kuces 2
plikas sievietes kuldiga 2
http://www.plikas pezas 2
prostitutas kuldiga 2
finka pareģojumi 2
plikas vecas sievietes 1
pastaisiti zivs konservi 1
angoras truši 1
valmieras maukas .com 1
woman with moustache 1
ko gribeja teikt aspazija circenisa ziemassvetki 1
arstesana ar elektribu 1
plikas sievietes attēli 1
referāti bezmaksas 1
meitenu plikas pezas 1
sekss ar zirgiem 1
ziemeļkorejas koncentrācijas nometnes dzīves stāsti 1
mazu tritonu bariba 1
netiras pezas. 1
halucinogēnās sēnes audzet majas apstaklos 1
neratnais dainis 1
plikas maūkas ar pežām 1
kā atpazīt lezbietes 1
pežas attēli 1
http://www.jaunas plikas meitenes 1
pezas atteli 1
plikas latviešu meitenes 1
pisties.lv 1
viduslaiku prostitutas 1
zirgu sekss 1
plikas sievietes čurā 1
sēņu žuljēns 1
plika pežiņa 1
pisties 1
pezas plikas 1
plika sievietes 1
valmieras maukas 1
plikas pezas spoki 1
plika pezha olgai rajeckai 1
maukas plikas bildes 1
prostitutas balvos 1
pežas anatomija 1
plikas pzas 1
nejaušas plikas pežas 1
plikas pežas,dibeni.lv 1
pezu dazadibā 1
kā ruksītis ciemos gāja 1
zarnu tīrīšana 1
balvu prostitutas 1
sievietes kaijsligas plikas 1
plikaspezas 1
kā tētiem pisties mācīja 1
makslas filmas 1
bohemijas kristals 1
bukstiņu biezputra 1
http://www.kailas maukas 1
balvu lidmašīna 1
plikās pežas 1
filmas pieaugušajiem 1
www sievietes plikas .com 1
plikas sievietes foto 1
ko simbolizē stikla kalns 1
maukas balvos 1
dzimumattiecības 1
pliks sievietes 1
urīna nesaturēšana 1
plikie dibeni 1
eij dirst 1
lētas mugursomas 1
xnxx maukas plikas mašina 1
ej dirst ar savu suni 1
lebiski porno 1
kā kļūt par suteneru? 1
sēra vannas 1
http://piskonts.wordpress.lv/2015/08/07/tallsu-imigranti-kuldiga/ 1
resnas padauza 1
peles no marsa 1
pretvalstiski noskaņoti cilvēki latvijā 1
sievietes dzimumorgāni attēli 1
vecās maukas 1
http://www.plikas maukas.lv 1
peza plika 1
motopeles no marsa 1
sieviešu seksualitāte dzērumā 1
resnas sievietes 1
planieri.com 1
frazeoloģismi 1
treknas plikas pezas 1
bauskas maukas 1
vecrīgas maukas 1
moto peles no marsa 1
rainis sveiks 1
plikas mammas 1
karstas petenes 1
bukstinu biezputra 1
talsu sievietes grib iep. 1
plikas sievietes.lv 1
pliki skuķi 1
maukas lētas 1
sievietes kailfoto 1
govis cura 1
amebas dalīšanās 1
lauksaimniecības akadēmija 1
ja uzspridzinātu atombumbu virs rīgas 1
jaunas plikas meitenes 1
talsu prostitutas 1
gaišreģi ir šarlatāni 1
kailas sievietes 1
kā kļūt par ekstrasensu 1
plikas latvju sievas foto 1
netiras pezas 1
kailas sievietes video 1
maukas plikas sievietes 1
mazgadigas maukas sludinājumi 1
lēti darba apģērbi polija 1
rīgas maukas 1
skaista erekcija 1
suntazu maukas 1
kas ir vilka pase 1
pežas pa pliko 1
plikas sievietes bildes 1
pliki pupi 1
kā kļūt bagātam 1
peŽas.com 1
ej dirst 1
pret ko ūdensvīriem ir alerģija 1
lucija garuta 1
marianu dziļvaga 1
bezmaksas referati 1
mauka rēzekne 1
plikassievietes 1
maukas vacija 1
meitenes brauc ar riteni plikas 1
plikas medmasas 1
pezas lv 1
plika peža 1
maukas rīgas ielās. 1
piskonts homoseksualitāte 1
pežas plikas 1
sievietes ar plikām pežām 1
gramatvedibas kursi 1
plikas latviešu slavenības 1
plika peza 1
locekļa pagarināšana 1
elektrozveja 1

Prostitution-2

Dzejas normalizācija

Jūsu uzmanībai piedāvājam populāru latviešu dzejas darbu normalizāciju – adaptāciju sieviešu auditorijai:

Man

Liepas satumst. Lapās apklust vēji,
Savāds gurdums mani lejup māc.
Un es atkal šodien nevarēju
Atnākt turp, kā bija norunāts. (Ha!)

Kamdēļ teikt un smaidot solīt klusi,
Ka es nākšu tad, kad saule riet,
Ja es zinu, ka uz citu pusi
Gribas man šai pašā brīdī iet?

Laikam tīk tā doma man un jūta
Ka tu mokies, mani gaidot viens
Kamēr vējš pār zemi nakti sūta,
Tumsā pazūd ceļu baltais piens.

Kā lai zin, varbūt tā arī labi
Ka tur sēdi skumjš un vientulīgs
Tavi draugi tagad – ceļa stabi,
Nakts un klusums, klusums brīnišķīgs.

Liepas satumst. Lapās apklust vēji,
Savāds gurdums mani lejup māc,
Un es atkal šodien nevarēju
Izturēt jūs, dienas kritiskās!

1048734-bigthumbnail

Viesos Starptautiskajā Pokaiņu astroloģijas centrā

Piskonts viesojas pasaulslavenajā Starptautiskajā Pokaiņu astroloģijas centrā. Ar neapbruņotu aci redzams šā centra globālais vēriens un ietekme. Kur gan vēl jūs redzēsiet veselas divas numeroloģijas palātas? “Mums pat apkopēji ir pieredzējuši ekstrasensi, kas grīdas un čakras mazgā ar bioenerģiju un īpašu svētavota kanalizācijas ūdeni, kas ir dabisks un nefiltrēts,“ ar lepnumu stāsta astroloģijas centra vecākais grāmatvedis-numerologs Edvards Septiņbergs-Pieckalns. Pašreizējā labklājība neļauj pat nojaust par postažu un nolaistību, kas še valdījusi vēl pirms 10 gadiem. Tolaik centra rīcībā bija tikai viena norakstīta teleskopiskā makšķere, kuru kā humāno palīdzību latviešu tautai bija dāvinājuši Arvidsjauras (Zviedrijā) makšķernieki. Skaidrs, ka ar šādu makšķeri pasaules līmeņa atklājumu astroloģijā izdarīt ir ļoti grūti. Taču centrs nemeta makšķeri krūmos un nolēma savus spēkus veltīt pedagoģijai. Rīgas 1. Dzemdību namā tika uzsākts pilotprojekts – astroloģijas īsais kurss mazuļiem dzemdību laikā un uzreiz pēc piedzimšanas. Mazuļi pat rakstiski izteica atzinību astroloģijas centram par iegūtās izglītības augsto kvalitāti un visi kā viens pauda vēlmi studēt astroloģiju uzreiz pēc bērnudārza absolvēšanas. Pagrieziena punkts centra darbībā bija par tautas saziedotajiem līdzekļiem iegādātā lupa, kuru makšķerē integrēja augsti kvalificēti Andoras speciālisti (šīs valsts likumdošana ļāva šā darba veikšanai nepiemērot nodokļus). Kā dāvanu no Andoras tautas astroloģijas centrs saņēma 5 litru kanniņu ar spirtu, kas deva milzu ieguldījumu centra darbinieku akadēmisko grādu celšanā.

Mūsdienās centra lepnums ir moderns un jaudīgs astroloģijas teleskops. Ikdienā teleskops sastopams centra aizgaldā, kur tas bezbēdīgi rukšķ, ēd lopbarības bietes un cūgaļu. Taču šobrīd teleskops ir uz statīva. Centra vecākais astrologs (112 gadi) Zigfrīds Pipka iepazīstina Tallsu 168. Pamatskolas audzēkņus ar teleskopa darbību: “Degunu ievietojam teleskopa izejā un dziļi ieelpojam.” Bērni saviebjas, taču Pipkas kungs tos iedrošina: “Zinātniekam visur ir jābāž savs deguns. “ “Bet kāpēc jābāž deguns cūkai pakaļā?” jautā mazais Konrāds no 2.b klases. Tajā brīdī teleskops neiztur, nolec no statīva un iebļauj Konrādam sejā: “Stulbeni, tu neko nejēdz no optikas!”

“Teleskopa kungs, ar ko Jūs atšķiraties no astronomijā izmantotā teleskopa?” viņam jautā cita nevainīga bērna balss. Teleskops ir priecīgs paskaidrot:

“Astronomijā izmantotie teleskopi iedalās refraktoros un reflektoros. Refraktora konstrukcijā izmanto lēcas, savukārt reflektoros lietā tiek likti spoguļi. Astroloģijā izmantotajiem teleskopiem ar šādu niekošanos nav nekā kopīga. Vaislas Kuiļa teleskopa pamatprincips ir virzība no gaismas uz tumsu jeb progresīvās tumsonības uzvara pār reakcionāro apgaismību caur zarnu traktu, vairojot tradicionālās vērtības.”

“Bet kādus atklājumus jūs esat izdarījuši, kādas zvaigznes pētījuši?” vaicā mazā Slimona no Pūņām. “Starptautiskā Pokaiņu astroloģijas centra uzmanība šobrīd fokusējas uz Mailiju Sairusu,” steidz atbildēt Pipkas kungs, “mūsu teleskops gandrīz visu laiku ir vērsts uz Mailijas dibenu.” “Vai drīkstu ieskatīties?” entuziastiski jautā Slimona. “Lūdzu, skolēn!” Pipka ir vēlīgs, vedot zinātkāro meiteni pie teleskopa. Slimona, pārvarot sevi un nedrošību, ievieto galvu teleskopa atverē. Pēc 10 minūtēm meitene negribīgi izņem galvu un mirdzošām acīm iesaucas: “Es redzēju Mailijas dupi, kas rāda mēli! Es esmu apgaismota!” Pipkas kungs teju iepļaukā Slimonu: “Tu vispār domā, ko runā? Apgaismība ved pie iznīcības un nācijas bojāejas!” Slimona kaunā noliec galvu. Piemēru no viņas vajadzētu ņemt visiem astronomiem, fiziķiem un citiem zinātņu propagandētājiem švabrakiem. “Slavai tumsai, tumsai slava!” ar iedvesmu vienbalsīgi skandē Tallsu 168. Pamatskolas audzēkņu grupa. Teleskops labpatikā smaida: “Diena ir izdevusies, atpakaļ pie lopbarības bietēm!”

telescope

Pumpis un heteroseksuālie patrioti

Ja tiktu aizliegti pumpji, visas pasaules strūklakas beigtu darboties! Mēs strūklakas uztveram kā kaut ko pašu par sevi saprotamu. Bet kas notiktu, ja strūklaku vairs nebūtu? Tiktu izjaukta ūdensputnu migrācija, bet, kā zināms, problēmas ar migrāciju nozīmē latvju nācijas bojāeju! Stāsta ūdensputns Sergejs: “Rīgā ierados kopā ar ģimeni, lai padzīvotu Rīgas kanālā, baudot skatu uz strūklaku un autoostu. Ja Rīgas dome aizliegs pumpjus, ar strūklakām kanālā būs cauri, un ūdensputni, kuriem patīk špricēšanās, Rīgai metīs pamatīgu līkumu. Vai tiešām pilsēta ir gatava ar vieglu roku atteikties no sava slavenā zelta lietutiņa pie opernama?”

Mazāk pētīts, taču ārkārtīgi būtisks aspekts pumpju aizlieguma gadījumā būtu tas, ka no Alda Drēģera dziedātās dziesmas pazustu vārds “pumpi”. Vai kāds var iedomāties, ka, atskanot vārdiem “Mauku mājā luktur’s spīd, hei rumpi ………”, – jā, tieši tā, vārda “pumpi” vietā būtu biedējošs klusums? Kā turpmāk justos šīs dziesmas cienītāji? Vai dziesma kļūtu uz visiem laikiem vai līdz pumpja legalicācijas brīdim nefunkcionāla? Ja pumpis tiktu nomainīts ar kādu citu vārdu, kā mainītos horoskops ūdensvīram? Vai tas palielinātu homoseksualitātes izplatību? Tik daudz nezināmo!

Kā portālam Delfinārijs norādīja astrologs Zintis Zvaigžņumētelis, “daudzi nemaz nezina, ka Rumpipumpi ir sena maiju-paiju kalendāra dievība. Nav nejauši, ka pēdējā laikā ir aktivizējušies dažādi “speciālisti”, kas plaši propagandē uzskatu, ka pumpjiem nav vietas mūsdienu sabiedrībā. Ikvienam, kas ir apveltīts ar paraloģisko domāšanu un nav slinks meklēt dezinformāciju, drīz top skaidrs iemesls, kadēļ pumpi grib dzēst no sabiedrības apziņas. Acīmredzami kādam ir izdevīgi, ka no dievības Rumpipumpi paliek pāri tikai “rumpi”, proti, mūsu zūdīgais fiziskais ķermenis, bet vērtīgākā, garīgi metafiziskā puse – “pumpi” – tiek atmesta kā nevajadzīga. Neļausim sevi muļķot un visiem spēkiem pretosimies šiem centieniem iznīcināt tautu!”

Oficiālā dziesmas vēsture gan ir šāda: Dziesma tika sarakstīta tālajā 1988. gadā – to savstarpējai atpazīšanai izmantoja heteroseksuālie Latvijas patrioti. 1997. gadā referenduma rezultātā (tā sauktais Augusta referendums, ko nevajadzētu jaukt ar 1997. gada 31. augusta referendumu par piecpakāpju kaskādes sūkņu obligātu lietošanu trušu fermās, sauktu par Septembra referendumu) tika legalizēts patriotisms. Sešus gadus vēlāk – 2003. gadā – kaujā pie Sabiles latviešu strēlnieku pulks sakāva Sorosa fonda karapūļus un panāca heteroseksualitātes legalizāciju. Tomēr dziesma, lai arī iznākusi no pagrīdes, vēl arvien ir veco, rūdīto pagrīdnieku latviskuma un patriotisma simbols. Jānorāda, ka pastāv arī piedziedājuma versija “Heil, rumpi, pumpi!”, taču šīs dziesmas mazāk patriotiskās versijās ‘heil’ tiek aizstāts ar ‘hei’, kas gan saturiski ir viens un tas pats.

pumpis

Numeroloģijas vārdā jeb vēlreiz par numeroloģiju

Laikā, kad daudzu nāciju un pat visas cilvēces pastāvēšana karājas mata galā, numeroloģija tiek noziedzīgi atstāta novārtā. Viltus zinātne ķīmija ir gandrīz izspiedusi no mācību iestādēm alķīmiju un metafizikas vietā cilvēku prāti tiek indēti ar fiziku. Pēdējais saprāta bastions – numeroloģija – tiek pakļauta nepārtrauktiem matemātiķu uzbrukumiem. Vieglprātīga attieksme pret skaitļiem un cipariem ir daudz bīstamāka par saindēšanos ar laktozi. Kopš cūku fermās vairs nav obligāti jābūt štata dežūrnumerologam, sivēni dzimst ar paaugstinātu ēvielu daudzumu karbonādē. Kopš dežūrnumerologu fermā ir aizstājis matemātiķis Ēvalds, Vaislas Kuilis ir zaudējis libido, un fermai, gribi negribi, nācās nelegāli pieslēgties Kuldīgas – Damaskas maģistrālajam sēklvadam. Starp citu, Vaislas Kuilis pēc libido zaudēšanas ir zaudējis darbu fermā un statusu sabiedrībā. “Zaudētā libido dēļ man ir zudis kontakts arī ar Dzintara kungu. Es viņam vairs neesmu vajadzīgs. Tikai Tallsu Gaļas kombināta direktors vēl par mani interesējas un, miedzot ar aci, aicina uz grila ballītēm,” stāsta Vaislas Kuilis. Neaizmirsīsim arī to, ka līdz ar dežūrnumerologu zaudēšanu fermā ir likvidēta dubultā grāmatvedība un no darba ir aizgājuši visi grāmatveži ar dubultzodu, un fermās ir iestājusies tahionālā nestabilitāte.

Diemžēl valsts atbalsta trūkums numerologiem ir katastrofāli zems – ar numeroloģijai piešķirtajiem 32 % valsts budžeta līdzekļu nepietiek pat ajūrvēdisko skaitīkļu iegādei un nākas izlīdzēties ar parastiem aritmētiskiem skaitīkļiem, kas bieži dod nepareizus numeroloģiskus rezultātus. Par mūsdienīgiem ajūrvēdiskiem kalkulatoriem vispār nav vērts runāt. Cik ilgi budžeta līdzekļus turpinās notriekt mediķi, policisti, skolotāji un citi parazītiski šarlatāni? Kāpēc netiek ņemti vērā numerologu aprēķini, kas skaidri apliecina, ka valsts līdzsvarotai un ilgtspējīgai pastāvēšanai ir nepieciešams 96,782384286824624 % valsts budžeta līdzekļu piešķirt numerologiem? Ir vispārzināms – ja budžeta atbalsts numerologiem noslīd zem 49,141592 %, valstī sāk dominēt bīstamas un perversas racionālisma tendences.

Ja mēs aizmirsīsim, kā lietot rīkstīti nopietnos aprēķinos un mērījumos, mēs arī aizmirsīsim, kā to lietot bērnu audzināšanā. Vai mēs varam to atļauties? Vai tiešām mēs gribam pārāk daudz, prasot valsts finansējumu Rīgas Rīkstīšu kombināta darbības paplašināšanai, lai uzsāktu ajūrvēdisko skaitīkļu ražošanu? To iepirkšana no lietuviešiem – uzņēmuma Žemaitijos pienis – izmaksā daudz dārgāk, turklāt to sastāvā ir laktoze un šāda iepirkuma dēļ cieš valsts prestižs. Turklāt valsts turpina slēpt šos faktus, bet slēpt faktus ir tāpat kā slēpt dzimumorgānus – agri vai vēlu viss nāk gaismā.

Nepatīkami, ka numeroloģijai nodara kaitējumu ne tikai valsts, bet briesmas nāk arī no iekšienes – ultraradikālie numerologi jeb numurologi apgalvo, ka ajūrvēdisko skaitīkļu lietošana nav pieļaujama, ir jāatgriežas pie saknēm (konservatīvi teosofiskām kvadrātsaknēm) un jāskaita ar labās rokas pirkstiem. Numurologi gāja pat tikt tālu, ka nolaupīja akadēmiķi Andreju Buiķi. Viņš tika apsūdzēts par pseidozinātnes un konservatīvās numeroloģijas ideālu nodošanu. Buiķi piesēja pie egles Vārnukroga mežā un varmācīgi ar stangām izvilka no viņa kvadrātsakni. Ar to numurologiem nebija gana – pēc tam viņš vairākkārt tika integrēts.

Šāda situācija nav pieļaujama. Skaitļi ir visapkārt, un, ja mēs no tiem neuzmanīsimies, varam iedzīvoties fiziskās un garīgās traumās. Valstij beidzot ir jāapzinās, kādas ir tās prioritātes – ja šāda sapratne neradīsies, jūs zināt, kas notiks – BEIGAS!

apokalipse

Attēlā: brāļi Laivinieki pēc numeroloģiskās katastrofas Līvānos 2005. gadā

Numeroloģija Latvijā

“Katrā pseidozinātnē ir tik daudz pseidozinātnes, cik tajā ir numeroloģijas.” /Alfrēds Antigrava/

Āgenskalnā Mazajā Nometņu ielā ir Rīgā lielākais numeroloģijas stacionārs. Dežūrnumerologiem ir darba pilnas rokas, it īpaši darbadienās, kad cilvēki vairāk darbojas ar skaitļiem. Taču arī vakaros un nedēļas nogalēs nelaimes gadījumi nav retums.

Paciente Zane strādā par garderobisti Filharmonijā. Šovakar tika atskaņota Baha 147. kantāte. Kā zināms, šodienas datums ir 9. augusts, jeb 09.08.2015. Un Zane klientam izsniedza 68 garderobes numuriņu…!!! Kā bija iespējama tik rupja kļūda? Vai tā bija nevīžība? Vai apzināta ļaunprātība? Nē. Gluži vienkārši cilvēki nav apmācīti. Garderobistei Zanei, kurai elementāras zināšanas numeroloģijā ir vitāli nepieciešamas, netika piedāvāta nekāda apmācība. Rezultāts – hospitalizācija. Pašai Zanei palīdzēja antibiotikas, taču liktenīgā garderobes numuriņa saņēmējam vajadzēja veikt asins pārliešanu un nācās pavadīt četras diennaktis pie mākslīgās nieres.

Retums nav arī hroniski pacienti. Pastnieks Rūdolfs iznēsā pastu Rīgas 4. pasta nodaļā, kas atrodas Satiksmes ielā 2. Šīs pasta nodaļa teritorija ir bēdīgi slavena ar saviem īpaši bīstamajiem māju numuriem. 4. pasta nodaļas indeksu LV-1004 numerologi jau sen atzinuši par nāvējošu. Rūdolfs izsargājas, kā var – valkā cimdus un ķiveri, taču traumas gadās teju katru nedēļu. Rūdolfs stāsta: “Skatos – pastkarte uz Bauskas ielu 32. Saprotu, ka nebūs labi, pārbaudu ķiveri, bet – ko tas līdzēja? Zaudēju samaņu jau pie 28. mājas numura un pamodos stacionārā. Šonedēļ man ir jau otrā kuņģa skalošana.” Rūdolfs katru vēstuli, pirms liek savā pastnieka somā, pārbauda ar rīkstīti. Pati pasta soma arīdzan ir ar dubultu biolauka aizsardzības oderi. Bet ko līdz dubultā odere, ja pastnieku neaizsargā valsts? Valsts numeroloģijai tērē gandrīz tikpat maz kā Iekšlietu ministrijai. Kas ir svarīgāks – policija uz ielām vai drošība ar cipariem?

Par traģisku negadījumu upuriem nereti kļūst arī bērni. Mācoties reizrēķinu, biežas ir deguna asiņošanas, taču ar to labi tiek galā paši vecāki. Daudz nopietnākas problēmas sākas, kad bērni sāk mācīties matemātisko analīzi. Diferenciālrēķini ir ārkārtīgi bīstami gremošanas traktam, it īpaši aizkuņģa dziedzerim. Īpaši bīstams ir tā saucamais Leibnica pieraksts diferenciālvienādojumiem, kas izraisa smagas iekšējo orgānu asiņošanas. Numerologi jau sen brīdina, ka integrālrēķini veicami tikai ķiverē un ar kājsargiem. Taču skolās pedagogi pat neliek bērniem uzvilkt gumijas zābakus. Latvijas presē nesen tika apskatīts gadījums, kad Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas audzēknei Kristīnei matemātikas skolotājs bez žēlastības lika integrēt eX, kā rezultātā meitenei pusgadu nācās pavadīt ratiņkrēslā. Vai Latvijai nav svarīga mūsu bērnu nākotne? Nebendējiet mūsu bērnus ar matemātisko analīzi! Visam ir robežas!

Valsts atbalsts numeroloģijai ir tuvs nullei. Cilvēkiem trūkst pat viselementārāko zināšanu. Bērni beidz vidusskolu, nemākot izvilkt ajūrvēdisko kvadrātsakni. Pat izslavētās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi, lai arī bez grūtībām var pierādīt Rīmaņa teorēmu, nav pat dzirdējuši par karmisko eksponenti. Skaidrs ir viens – kamēr šī vienaldzība turpināsies, uz Mazās Nometņu ielas stacionāru turpinās plūst pacientu straume.

nuerologija

Attēlā: raksta autors viesojas Numeroloģijas krīzes atbalsta centrā.